Rīgā nama iedzīvotāji nostājās pret invalīdi

© F64 Photo Agency

Ilonai ir nopietnas veselības problēmas, slimības dēļ viņai ir kustību traucējumi un pati saviem spēkiem var noiet tikai nelielus attālumus.

Viņa dzīvo Rīgā daudzdzīvokļu mājā un vēlas pretī savai kāpņu telpai ierīkot invalīdu stāvvietu. Par saviem līdzekļiem. Taču likumi pašlaik ir vairākuma pusē – ja pārējie dzīvokļu īpašnieki pasaka nē, tad viena cilvēka vajadzības netiek respektētas. Pat šādos gadījumos.

Tuvāk būtu vieglāk

«Es pati nekur nestaigāju – mani visur ved ar mašīnu, jo varu noiet nelielus attālumus. Tā kā ziemā pa slidenu ceļu un sniegu man ir grūti staigāt, biju izdomājusi, ka varētu iepretim manai kāpņu telpai ierīkot invalīdu stāvvietu vienai mašīnai (vieta to atļauj), citādi pie kāpņu telpas, kur ir vieta trim mašīnām, parasti mašīnu novieto kāds no kaimiņiem, bet man jāmēro ceļš no blakus mājas. Tur ir lielāks laukums mašīnu novietošanai. Bet ziemā, kad ir slidens, es pati nemaz nevaru pa to laukumu paiet – vienmēr jālūdz kāds, pie kā pieturēties,» situāciju izklāsta Ilona.

Atbalsta, bet neko citu izdarīt nevar

Viņa uzrakstījusi iesniegumu Rīgas domes Satiksmes departamentam, kas šo lūgumu akceptēja. Tomēr ar to vien nepietiek. Ēkas pārvaldīšanu pašlaik veic SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP). Ilona saņēmusi vēstuli no RNP, kurā izskaidrots – lai ierīkotu stāvvietu, jāsaņem 100 procentu dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Neatkarīgajai RNP atbild, ka uzņēmums nekavējoties veiktu visas nepieciešamās darbības invalīdu stāvvietas ierīkošanai, ja dzīvokļu īpašnieki piekristu, ka stāvvieta tiek ierīkota pagalmā, invalīdes nolūkotajā kabatiņā. Ierīkot pat īsti neko nevajadzētu, vieta jau ir, atliktu vien izvietot attiecīgu marķējumu.

Jāpiekrīt visiem

«Ja man būtu māja, kurā ir pieci dzīvokļi, tad to saprotu, bet mājā ir 115 dzīvokļi! Un, ja kaut vai viens nepiekrīt, stāvvietu ierīkot nedrīkst. Vai tas nav absurds? Tā taču ir ņirgāšanās par invalīdu, lai gan mūsu valstī invalīdi arvien vairāk tiek atbalstīti. Tas taču nav reāli – dabūt visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu, jo zinu, ka daudzi dzīvokļu īpašnieki mūsu mājā ir aizbraukuši uz ārzemēm, citi dzīvokli vienkārši izīrē,» viņa ir sašutusi. Vēl jo vairāk – iesniegumā bija norādījusi, ka visus izdevumus par stāvvietas ierīkošanu apņemas segt pati, lai nauda speciālas zīmes uzstādīšanai nav jāņem no mājas apsaimniekošanas izdevumiem.

Ilona stāsta – sākotnēji viņai bijusi informācija, ka vajadzīga 50 procentu (+1) dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Pēc viņas teiktā, tik daudz parakstu esot savākuši, bet izrādījies, ka starp tiem, kuri parakstījušies, patieso dzīvokļu īpašnieku ir bijis mazāk. Tāpēc vēl jo vairāk viņa netic, ka izdosies panākt simtprocentīgu atbalstu.

Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departamentā norāda: gadījumā, ja tiek veidota vieta, kur tikai viena persona drīkstēs turēt savu automašīnu, tad tas atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 2. punktam saskan ar nosacījumu, ka dzīvokļu īpašnieki vienojas par kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtību. Tāpēc individuālas autostāvvietas ierīkošanai nepieciešama 100 procentu dzīvokļu īpašnieku vienošanās. Ja ierīkotā autostāvvieta netiks nodota ekskluzīvi tikai vienas personas rīcībā, bet ir runa tikai par kaut kāda veida izbūvi, kas palīdz tikt no konkrētās vietas līdz durvīm, tad šajā gadījumā vajadzīga 50 procentu (+1) dzīvokļu īpašnieka balss no kopējo īpašumu skaita.

Likuma grozījumu gaidās

RNP komunikācijas nodaļas speciāliste Santa Vaļuma informē, ka RNP ir palīdzējis invalīdei tik daudz, cik to pieļauj likumi. Tā kā Ilona sākotnēji iesniedza balsojumu ar nepietiekamu nepieciešamo balsu skaitu (iesniegumam pielikumā pievienotajā balsojumā bija parakstījušies 26 dzīvokļu īpašnieki no 115 dzīvokļu īpašumu pārstāvjiem), RNP speciālisti veica dzīvokļu īpašnieku aptauju. «Lai iespējami ātri likuma noteiktajā kārtībā spētu saņemt dzīvokļu īpašnieku kopības balsojumu/lēmumu, kas atbilstu likumā noteiktajai kārtībai, proti, būtu spēkā esošs, SIA Rīgas namu pārvaldnieks speciālisti 2013. gada 27. septembrī veica dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku aptauju par invalīdu stāvvietas izveidošanu, izvietojot aptauju katra dzīvokļa īpašnieka pasta kastītē lēmuma pieņemšanai. Savukārt dzīvokļu īpašnieku kopība ar balsu vairākumu nobalsoja pret invalīdu autostāvvietas ierīkošanu,» atbildē laikrakstam izskaidro S. Vaļuma. Un uzņēmums nav tiesīgs rīkoties pretēji dzīvokļu īpašnieku pieņemtajam lēmumam.

Ko nu? Vai tiešām risinājums nav iespējams? Jo Ilonas pieredze liecina, ka panākt pat puses dzīvokļu īpašnieku piekrišanu lēmuma pieņemšanai ir grūti. «Un tas ir laikā, kad mūsu valstī tā cīnās par invalīdiem (ierīko uzbrauktuves, pacēlājus dzīvojamās mājās, liftus). Vai, pacēlājus ierīkojot, arī vajag 100 procentu parakstu?» neapmierinātību neslēpj Ilona.

Tomēr ir arī cerīga ziņa. Likums šobrīd ir Saeimā, un EM rosinās šo normu mainīt, nosakot, ka nebūs nepieciešama 100 procentu, bet gan tikai 2/3 vai 3/4 nama dzīvokļu īpašnieku piekrišana. EM piebilst, ka par proporcijas apjomu gala lēmumu pieņems Saeima. Likumprojektu tuvākajā laikā plānots skatīt otrajā lasījumā, un paredzams, ka to varētu izskatīt līdz šā gada beigām.

Ilonai pagaidām ir jānogaida. Un tad jāsāk viss no gala.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.