Rīt konferencē diskutēs par Rīgas pilsētas sporta attīstības iespējām

Sporta izglītības pieejamība, nevalstisko sporta organizāciju un pašvaldības sadarbības formas, augstas klases sportistu atbalsta sistēma un izaugsmes iespējas Rīgā, skolēnu fizisko spēju dinamikas novērtēšanas pilotprojekta Sports. Prieks. Kustība īstenošana – šīs ir tikai dažas no tēmām, kas iekļautas konferences Sports Rīgā darba kārtībā. Pasākums notiks rīt. Tajā aicināti piedalīties visi, kam ir savs redzējums par sporta jomas attīstības iespējām galvaspilsētā.

«Šāda veida konference Rīgā norisinājās pirms četriem gadiem. Toreiz pasākuma noslēgumā tika pieņemta rezolūcija, kurā bija norādīti uzdevumi, kas būtu risināmi sporta dzīvē. Jāteic, ka lielākā daļa no tiem ir sekmīgi izpildīti. Rītdienas konferencē par to pārliecināsimies, kopīgi izvērtējot četru gadu laikā paveikto. Tāpat gaidāmajā sporta entuziastu tikšanās reizē diskutēsim par šā brīža aktuālajiem darbiem, kā arī dalībniekiem būs iespēja izteikt savus ierosinājumus jaunās Rīgas pilsētas sporta attīstības programmas izstrādei,» norāda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece (viena no pasākuma idejas autorēm) Dina Vīksna.

Iespēju izpausties daudz

Viņa uzsver, ka šobrīd prioritāte ir sportiska gara veicināšana bērnu un jauniešu vidū. «Šie jautājumi ir iekļauti arī rītdienas konferencē. Piemēram, viena no darba grupām diskutēs par sporta izglītības pieejamību, kā arī par iespējām pilnveidot savu sporta meistarību. Manuprāt, šobrīd galvaspilsētā pieejams ļoti plašs dažādu sportisko aktivitāšu piedāvājums – darbojas gan sporta interešu izglītības pulciņi, gan profesionālas ievirzes programmas sporta skolās, gan sporta klubi un nevalstiskas sporta organizācijas. To skaits mērāms vairākos simtos. Ja vien pusaudzim ir vēlēšanās nodarboties ar sportiskām aktivitātēm, iespēju, kur izpausties, ir ļoti daudz – atliek tik izvēlēties piemērotāko. Detalizēts pašvaldības piedāvājums ir atrodams interneta vietnēs www.sports.riga.lv un www.e-skola.lv, bet nevalstiskā sektora piedāvājums ir publicēts sporta federāciju mājāslapās. Ja skolēns nolēmis pilnveidot savas sportiskās prasmes, noderīga var būt arī saruna ar savas skolas sporta skolotāju,» norāda D. Vīksna, aicinot vecākus rūpīgi izvērtēt piedāvājumu un, pirms atvase sāk apmeklēt konkrēto sporta institūciju, slēgt līgumu par bērna apmācību, tajā atrunājot visas neskaidrās nianses, lai jau laikus izvairītos no nevajadzīgiem pārpratumiem un domstarpībām.

Pilotprojekts mācību iestādēs

Par jaunatnes iesaisti sporta dzīvē savās domās dalīsies arī vēl kādas konferences darba grupas dalībnieki, analizējot skolēnu fizisko spēju dinamikas novērtēšanas pilotprojekta Sports. Prieks. Kustība īstenošanas gaitu. «Patlaban projekts tiek aprobēts sešās galvaspilsētas skolās. Izvērtējot rezultātus, iespējams, projekts no nākamā mācību gada tiks īstenots visās Rīgas pašvaldības dibinātās mācību iestādēs. Šā projekta mērķis ir aktivizēt vēlmi bērnos un jauniešos kustēties un novērtēt savu sportisko spēju dinamiku, par izaugsmi saņemot nozīmītes. Patlaban valstiskā līmenī daudz tiek diskutēts par sporta stundu saturu skolās, par to, ka tas ir ļoti viegls un prasības zemas, līdz ar to jauno cilvēku fiziskā sagatavotība nav iepriecinoša. Īstenojot šo projektu, ceram veicināt skolēnos sportisku garu un vēlmi tiekties pēc labiem rezultātiem sportā, jo, kā zināms, sportiskas aktivitātes uzlabo pašsajūtu un veselību. Priecē fakts, ka to sāk apzināties arvien vairāk iedzīvotāju – daudzi rīdzinieki skrien, nūjo, brauc ar velosipēdu, tomēr mums vēl jāpastrādā ar jauniešu auditoriju,» secina D. Vīksna.

Apskatīs sadarbības formas

Konferences ietvaros tiks apskatīts arī jautājums, kas skar nevalstisko sporta organizāciju un pašvaldības sadarbības formas. «Regulāri pašvaldība rīko dažādus konkursus, kur organizācijas var iegūt finansiālu atbalstu no mums. Darba grupā vēlamies dzirdēt šo organizāciju pārstāvju viedokļus par konkursu norisi, varbūt viņi vēlas kādas izmaiņas vai iesaka vēl kādu atbalsta formu, ko pašvaldība var sniegt organizācijām. Līdzšinējā pieredze liecina, ka tās ir ļoti labs pašvaldības sadarbības partneris sporta dzīves popularizēšanā – gadā kopīgi sarīkoti apmēram 70 pasākumu, kas izpelnās arvien lielāku rīdzinieku atzinību. Arī šis gads bija sportiskām aktivitātēm bagāts, ne velti 2013. gads Rīgā ir izsludināts par Sporta gadu,» stāsta D. Vīksna.

Aicināts ikviens

Viņa mudina ikvienu, kuru ieinteresējusi pasākumā iekļautā tematika, apmeklēt konferenci. «Visi ir aicināti piedalīties darba grupās, klausīties ziņojumos, piemēram, par situāciju sporta jomā Rīgā, par Rīgas sporta infrastruktūru, par valsts un pašvaldības atbildību vienotas sporta politikas īstenošanā, par augstas klases sportistu atbalsta sistēmu un izaugsmes iespējām Rīgā, kā arī uzzināt par Rīgas reģionālā sporta centra Sarkandaugava pieredzi sporta pieejamības nodrošināšanā apkaimē,» informē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece. Patlaban savu dalību apstiprinājuši jau vairāki desmiti cilvēku, lielākoties sporta pedagogi un sporta dzīves organizatori. «Domājams, ka visplašākās diskusijas raisīsies darba grupā, kur tiks spriests par prioritāri atbalstāmo sporta veidu identificēšanas kritērijiem Rīgā. Neviens sporta veids jau nevēlas atrasties ēnā, taču atbalsta finansējums nav bezizmēra, tāpēc ir nepieciešams tikt skaidrībā, pēc kādiem kritērijiem vadoties, būtu jāsadala pieejamās naudas summas katram sporta veidam,» akcentē D. Vīksna. Jāpiebilst, ka konference notiks bērnu un jauniešu centrā Laimīte Sarkandaugavā.

***

UZZIŅAI

Latvijas Paralimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Andris Ulmanis:

– Pašvaldības iniciatīva šādas konferences rīkošanā vērtējama pozitīvi, jo katra tikšanās ir jaunu ideju iegūšana. Viedokļu apmaiņa veicina pieredzes un attīstības progresu. Vismaz vienreiz gadā tas ir nepieciešams. Jāteic, ka sports cilvēkiem ar invaliditāti sadarbībā ar Rīgas pašvaldību kļūst arvien atpazīstamāks un populārāks. Mēs varam plānot un organizēt regulāras sacensības, piesaistot arvien vairāk sportistu. Daudzie mūsu sporta veidi iegūst jaunus perspektīvus dalībniekus.

Sabiedriskās sporta organizācijas

Par stipru Latviju valdes loceklis Juris Kokainis:

– Mums ir pietiekami liela pieredze sadarbībā ar Rīgas pilsētu. Jāsaka, ka ar katru gadu sadarbība uzlabojas. Priecē, ka ir skaidri definētas prioritātes – tautas sporta attīstība. Tā kā mūsu rīkotie pasākumi ir tendēti uz aktīva dzīvesveida popularizēšanu, tad bieži tiek atrasti kopsaucēji sadarbībai. Jau pirms vairākiem gadiem uzsvērām, ka trūkst ģimenēm domāti sarīkojumi. Bet arī šeit ir uzlabojumi, un Rīgas dome aizvien biežāk savos konkursos iekļauj tieši šai mērķauditorijai paredzētos pasākumus. Jāatzīmē, ka ir sakārtota sistēma ar konkursiem un dažādu atļauju kārtošanu. Birokrātiskās lietas ir samazinātas un vairāk nesagādā pārāk lielas problēmas.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.