Legālo narkotiku bodīte nodrošināta kā cietoksnis

© nra.lv

Viena no Rīgā atrodamajām tā saucamo "legālo narkotiku" tirgotavām, kas atrodas Avotu ielā, padarīta par nepieejamu cietoksni.

Veikala lielie skatologi aizsisti ar skaidu plāksnēm, durvju logam priekšā ir restes. To, ka šeit tirgo narkotikas, neliecina nekādas norādes. Vēl pirms nedēļas pie veikala durvīm bija vien lapiņa ar narkotisko vielu cenām, tagad ir noņemta arī tā.

Iespējams, lielā piesardzība saistīta ar pēdējā laikā notikušajiem vairākiem uzbrukumiem legālo narkotiku tirgotavām, kad bodītes nezināmi uzbrucēji aizdedzināja.

Rīgas mērs Nils Ušakovs norāda, ka pilsētā šobrīd ir vairāk nekā 30 "legālo narkotiku" tirgotavas. Vislielākā problēma esot tā, ka likums šobrīd ir pilnībā „legālo narkotiku” tirgotāju pusē. Spriežot pēc likuma, lai arī cik jocīgi tas neskanētu, viņi tirgo legālu preci. Tik pat likumīgi kā tirgot ābolus vai zobu pastu. Un, protams, ka likums aizsargā šos „uzņēmējus”.

"Reida laikā visas likuma nepilnības bija labi saskatāmas. Piemēram tirgotavas īpašuma saimnieks Gogoļa ielā izrādīja pilsonisko apziņu un pārtrauca līgumu ar tirgotājiem, tāpēc policijas darbinieki iekļuva telpā un veica visas nepieciešamās darbības likuma robežās. Tirgotavā pie Gaiļezera policija arī iekļuva tamdēļ, ka šis bija atvērta tipa kiosks. Savukārt Ilūkstes ielas tirgotavā pārdevējs bija pieredzējis. Viņam ir tiesības nevienu nelaist iekšā. Viņš protams izmantoja šo iespēju.

Mums priekšā vēl ir daudz darba. No vienas puses pašvaldības policija nepārtraukti raustīs tirgotājus, administratīvi sodīs tos par katru sīkumu un traucēs tiem strādāt visos iespējamos veidos. Tas, protams, arī sniegs savus rezultātus. Bet globāli vērtējot situāciju – tā, protams, nav izeja.

Dome iniciēs vairākus likuma grozījumus, kas dotu policijas darbiniekiem efektīvus instrumentus cīņai ar „legālo narkotiku” tirgotājiem. Bet ņemot vērā to, ka Saeima šobrīd ir aizņemta ar preambulas pieņemšanu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas ierobežošanu, valsts atbalstu negaidu un uz tās palīdzību neceru," norāda Ušakovs.

"Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka tirgotavu dedzināšana absolūti nav pieņemama lieta. Daudzas tirgotavas atrodas dzīvojamās mājās. Tāpēc aizdedzinot tirgotavas „Robini Hudi” apdraud visu kaimiņu dzīvības. Slokas ielas mājas iedzīvotāji, kur vakar tika aizdedzināta viena no tirgotavām, šobrīd guļ pie sapakotiem čemodāniem ar vērtīgām mantām un dokumentiem. Starp citu, jau iepriekš pazīstamais kiosks „Mihalič”, kas atradās tunelī pie Centrālās dzelzceļa stacijas, ar kuru dome nevarēja lauzt līgumu, dēļ tā, ka likums bija tirgotāja pusē, vairs nestrādā. Pārbaudes rezultāti liecina par to, ka šim tuneļa posmam nepieciešams steidzams remonta, tāpēc kiosks fiziski vairs nevar funkcionēt," piebilst Rīgas mērs.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.