Pārdaugavā turpinās sastrēgumi

Rītos tie, kuri Rīgā no Pārdaugavas pāri Vanšu tiltam grib nokļūt centrā, sēž sastrēgumos. Korķī iesprūst arī tie braucēji, kuri pa rekonstruēto Daugavgrīvas ielu dodas Akmens tilta virzienā.

Neapmierināti kļuvuši Dienvidu tilta jauno nobrauktuvju izmantotāji – esot pat trīs stundas jānīkst sastrēgumos.

Rīgas domes Satiksmes departamentā informē, ka rekonstruētajā Daugavgrīvas ielas posmā pašlaik notiek luksoforu pārregulēšana un labiekārtošanas darbi, kam jābeidzas līdz 15. novembrim. Šajā laikā tiks veiktas izmaiņas satiksmes organizācijā, luksoforu signālplāni pielāgoti jaunajai satiksmes plūsmai un atsevišķās vietās uzklāts horizontālais apzīmējums. Piemēram, autovadītāji bija pamanījuši horizontālā apzīmējuma nepilnības uz brauktuves Mārtiņa un Daugavgrīvas ielas krustojumā. Tās būvniekam uzdots novērst. Satiksmes departamenta komunikācijas speciāliste Ilze Dišlere saka – pašlaik Daugavgrīvas ielas posmā darbojas tikai viena signālplāna programma, tāpēc autovadītājiem rodas problēmas rītos un pēcpusdienās, bet ir paredzēts ieviest vairākas programmas, lai satiksme pa šo ielu būtu plūstošāka.

Savukārt Dienvidu tilta nobrauktuvēs sastrēgumi rodas tāpēc, ka aiz tām turpinās valsts nozīmes autoceļš, kur mašīnas var kustēt tikai pa vienu joslu. Dienvidu tilta nobrauktuves jeb 3. kārta beidzas pie Rīgas robežas, problēmas rodas pie pagrieziena uz Baložiem un Valdlaučiem, Satiksmes departamentā to zinot. Tāpēc vajadzētu pārregulēt luksoforus, bet tie nav Satiksmes departamenta pārziņā. I. Dišlere noteic, ka valsts šajā reizē varēja plānot izmaiņas autoceļa darbībā saskaņā ar Dienvidu tilta 3. kārtas būvniecības tempiem. Kā vienu no sastrēgumu iemesliem viņa nosauc arī autovadītāju ziņkāri – tilts ir ērts un pievilcīgs, daudzi vizinās, lai izmēģinātu jauno trasi. I. Dišlere pieļauj, ka pēc trim četrām nedēļām šoferi pielāgosies satiksmes plūsmai un atradīs optimālāko ceļu.

Savukārt sastrēgumi pirms Vanšu tilta nav saistīti ar izmainītu luksoforu darbību vai tamlīdzīgiem apstākļiem. Vismaz Satiksmes departamentā par to nav informācijas.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais