Šis gads Rīgas ostai attiecībā pret iepriekšējā gada sākumu sākās ar būtisku kravu apgrozījuma kritumu, taču pēdējie desmit mēnešu apkoptie dati un vērojamā tendence liecina, ka Rīgas ostai izdosies noturēt pagājušā gada rekordaugsto apgrozījuma līmeni.
Desmit mēnešu rezultāti no iepriekšējā gada atbilstošā laika perioda atpaliek vairs tikai par 2,8%.
Situāciju un prognozes par Rīgas brīvostas perspektīvām skaidro Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.
– Rīgas brīvostai pēdējie mēneši bijuši saspringti – jācīnās ne tikai par kravu apgrozījuma pieaugumu, bet arī sabiedrībai un politiķiem jāpierāda, ka divi reiz divi ir četri. Šajā gadījumā es runāju par papildu nodokļa uzlikšanu lielajām ostām, tādējādi tām atņemot daļu līdzekļu, ko varētu ieguldīt attīstībā. Kāds ir gala lēmums?
– Neskatoties uz to, ka ostu eksperti un dažādi starptautiskie un vietējie konsultanti un speciālisti norādīja, ka papildu nodokļu uzlikšana ostām nav vēlama, politiķi lēma savādāk – ostas maksās ne tikai pašvaldību budžetā, bet tādu pašu summu arī valsts budžetā. Tas pierāda, ka ekonomiskajiem aprēķiniem un ekspertu slēdzieniem nav nekādas nozīmes, – svarīga ir tikai un vienīgi politiskā konjuktūra, kādas partijas politiskās ambīcijas. Ir pieņemts lēmums, ka jau ar nākamā gada sākumu lielās ostas maksās šo papildu nodokli.
Līdz ar to valsts ir nodemonstrējusi attieksmi pret ostām, kas ir svarīgs elements IKP pieauguma nodrošināšanā. Tas ir uzskatāms piemērs, ka politiskās ambīcijas dominē pār veselo saprātu.
– Ko tas nozīmē Rīgas brīvostas budžetam, – investīcijas taču tiek plānotas vairākus gadus uz priekšu...
– Katrai ostai ir savas saistības un mērķi, kas nav realizējami vienā gadā, jo mēs taču neceļam kaut kādu malkas šķūni vai kiosku. Mēs padziļinām kuģu ceļus, būvējam jaunas piestātnes, realizējam pievedceļu projektus gan autotransportam, gan dzelzceļam. Jau esam sākuši strādāt pie nākamā gada Rīgas brīvostas pārvaldes budžeta, un, lai varētu to sabalansēt pēc iespējas efektīvāk, tas tiks skatīts divos lasījumos. Naudas ir tik, cik ir, tāpēc ir ļoti svarīgi izdiskutēt visus budžeta jautājumus, apzināt, no kā varam atteikties un kas ir jāizdara bez atkāpšanās ceļiem.
Ostas infrastruktūras attīstībai ir ļoti liela nozīme tās konkurētspējas uzlabošanā, bet tikpat nozīmīga ir arī ostas saimnieciskās darbības ietekmes samazināšana uz vidi un cilvēkiem. Es gribu uzsvērt, ka politiskās spēles nebūs tās, kas būtiski ietekmēs ostas attīstības tempu, – mēs zinām, kas ir jādara, un zinām, kā to izdarīt. Iepriekšminētie notikumi tikai liecina par politiķu nespēju pieņemt izsvērtus lēmumus. Vēloties sodīt kādu ostām tuvu stāvošu personāliju, viņiem aizmiglojas acis un sākas ekonomisks terors, kas nevis soda konkrētus cilvēkus, bet ietekmē ostas darbu kopumā.
– Ir skaidrs, ka nauda nerodas no nekā, – ostas ieņēmumi ir tieši proporcionāli kravu apgrozījumam, kas šogad Baltijas valstu ostās ir zemāks nekā iepriekšējā gadā. Vai Rīgai izdosies saglabāt Baltijas lielākās ostas statusu?
– Vairāku tradicionālo pārvadājumu sortimentu pieprasījuma samazinājums pasaules tirgos ir atstājis ietekmi uz visu Baltijas valstu ostu kravu apgrozījumu, it īpaši gada sākumā. Pakāpeniski, pateicoties Rīgas brīvostas multifunkcionalitātei, situācija Rīgas brīvostā stabilizējas un esošās tendences liecina, ka šogad izdosies apstrādāt tādu pašu kravu apjomu kā iepriekšējā gadā, kad tas sasniedza rekordaugstus rādītājus. Jāatzīmē, ka Rīgas ostas kravu apgrozījuma līkne daudzus gadus ir augšupejoša – nav kritumu, bet vienīgi lielāks vai mazāks pieaugums. Desmit mēnešu darbības rezultāts apliecina, ka no iepriekšējā gada atbilstošā laika perioda atpaliekam vairs tikai par 2,8%, savukārt pēdējo mēnešu apgrozījums ir lielāks nekā pagājušā gada attiecīgajos mēnešos. Tātad uzņēmēji ir spējuši pārorientēties un pielāgoties situācijai.
Visticamāk, ka Rīga būs vienīgā no Baltijas ostām, kurā šogad nebūs kravu apgrozījuma krituma.
– Vislielākais apgrozījuma kritums ir akmeņogļu pārvadājumos. Vai tam ir skaidrojums?
– Daudzējādā ziņā tas ir saistīts ar esošo dzelzceļa rekonstrukcijas projektu, jo LDz rekonstruē dzelzceļa sliežu ceļu tiešā ostas tuvumā. Līdz ar to astoņas stundas dienā kravu piegāde pa dzelzceļu uz termināli nenotiek. Rindā uz izkraušanu gaida reizēm pat 16 sastāvi. Bet tās ir pārejošas grūtības. Situācija drīz uzlabosies, bet būtiski tā mainīsies pēc Krievu salas projekta nodošanas ekspluatācijā, kad uz turieni pārcelsies praktiski visas akmeņogļu kravas. Vienlaikus tiks nodrošināta gan ērtāka dzelzceļa infrastruktūra un lielo kuģu apkalpošana, gan no putekļiem un neskaitāmajiem vilcienu sastāviem atbrīvota teritorija Rīgas centrā.
– Vai ir gaidāma jaunu stividoru ienākšana?
– Lielu interesi par Rīgas brīvostu izrāda Baltkrievija. Tas gan nav jaunums, bet esam nonākuši jau līdz konkrētiem risinājumiem. Vēl pirms gada tika diskutēts par kālija sāls kravu apstrādi Rīgas ostā, bet tagad šis jautājums no dienaskārtības ir noņemts, jo Baltkrievija ir atradusi sev vietu Klaipēdas ostā. Taču saistībā ar Rīgas ostu notiek pārrunas par naftas produktu pārkraušanas termināļa attīstīšanu. Patlaban tiek analizēts, vai tiks iegādāts kāds no esošajiem lejamkravu termināļiem vai būvēts jauns. Vislabāk viņi gribētu nopirkt kādu no jau esošajiem, jo tādējādi Baltkrievijas naftas produktu pārkraušana varētu sākties ātrāk, – jauna termināļa būvniecība prasītu daudz laika un formalitāšu. Atzīmēšu, ka Baltkrievijas bizness ienāk kā šīs valsts, nevis privātā biznesa struktūra. Baltkrievijas valdība jau ir investējusi Rīnūžos, kur patlaban aktīvi norit Baltkrievijas koksnes pārkraušana.
Attīstās arī jau esošie termināļi – bijušajā terminālī Senpasaule, kas tagad ir BULK terminālis, aktivizējas darbība, tāpat praktiski ir pabeigts minerālmēslu terminālis Fertilizer Riga. Šogad sagaidāms, ka konteineru terminālis BCT pārsniegs iepriekšējā gada rezultātus. Ļoti būtiski, ka nākamgad Kundziņsalā darbu uzsāks jaunā saldētava.
– Kundziņsalā ostas saimnieciskā darbība uzņem apgriezienus, bet tās infrastruktūra atpaliek. Ko brīvostas pārvalde dara lietas
labā?
– Piekrītu, ka daudz vēl jāizdara, jo trūkst gan autoceļu, gan dzelzceļa kapacitātes, gan elektroenerģijas jaudu. Tāpēc nākamajā gadā ieplānots salikt punktus uz i projektā par Tvaika ielas un Kundziņsalas savienojumu, kas ir saskaņā ar pilsētas domes izvirzīto mērķi par Austrumu maģistrāles pabeigšanu. Šobrīd vienīgais ceļš, kas ved uz Kundziņsalu pa Ulriekstes ielu, ir kļuvis par šauru. Vienlaikus tiek risināts jautājums par jauna dzelzceļa tilta būvniecību.
Esmu solījis iedzīvotājiem padarīt Rīgas ostu draudzīgāku cilvēkiem, tāpēc nākamā gada budžetā 2,5 miljoni eiro ir ieplānoti trokšņu sienas izbūvei Kundziņsalā, kas dzīvojamo rajonu pasargātu no ostas darbības ietekmes. Vienlaikus tiek izstrādāts arī meliorācijas projekts pie dzīvojamā rajona, – abi šie projekti būtiski uzlabos Kundziņsalas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
– Attiecībā uz dzīves vides kvalitāti – cik tālu ir risinājums par smakām?
– Tas ir jautājums, kam veltām daudz līdzekļu, jo nav pieļaujama ostas termināļu darbība, kas pasliktina iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Sankcijas mēs pret kādu varam vērst tikai tad, ja mums ir konkrēti pierādījumi par konkrētu smaku avotu un tajā vainojamo uzņēmumu. Nākamā gada budžetā ir ieplānota arī mobilo iekārtu iegāde, kas palīdz konstatēt precīzu smaku avotu. Šīs iekārtas un gaisa kvalitātes monitorings tiek nodoti Ostas policijas pārziņā. Bez šīm iekārtām mēs nevaram iztikt, jo tikai tā ir iespējami tiesiski vērsties pret kādu konkrētu uzņēmumu un likvidēt smaku avotu.
– Vai ir beigusies diskusija par Rīgas brīvostas pārvaldes dibinātās SIA Ostas flote darbības tiesisko pamatojumu?
– Jā, izvērtējot situāciju, kompetentās iestādes ir devušas atzinumu, ka esošā sistēma, kad Rīgas brīvostā pakalpojumus sniedz gan PKL velkoņi, gan brīvostas velkoņu flote, atbilst likumdošanā noteiktajām prasībām. Atzīmēšu, ka mūsu rīcībā ir trīs moderni ledus klases velkoņi, kas ne tikai sniedz velkoņu pakalpojumus, bet arī palīdz nodrošināt navigāciju ledus apstākļos. Šogad ostas flote saņems papildinājumu – tiks piegādāts vēl viens ledlauzis, jo esošā Varma nespēj viena nodrošināt nepieciešamā platuma ledus laušanu. Abi ledlauži, strādājot tandēmā, varēs salauzt ledu, lai brīvi varētu ienākt arī lielie kuģi. Tas būtiski uzlabos mūsu ostas konkurētspēju. Ledlaužu jautājumu risināsim kopā ar Aizsardzības ministriju, jo Rīgā bāzējas arī karakuģi.
Uzlabosim arī loču floti – vecāko loču kuģi, kam šogad paliek 25 gadi, laidīsim pensijā, bet tā vietā jau 19. novembrī līdz mums atnāks pilnīgi jauns loču kuģis.
– Vai ir piepildījušies plāni attiecībā uz pasažieru pārvadājumu pieaugumu?
– Jā, kopējais pieaugums šā gada desmit mēnešos attiecībā pret iepriekšējā gada pirmajiem desmit mēnešiem ir 1,5%. Jāatzīmē, ka Rīgu kruīzu maršrutos iekļauj tieši dārgākā segmenta kruīzu kompānijas, tas nozīmē, ka Rīgu apmeklē maksātspējīgi cilvēki, kas, nokāpjot krastā, tērē naudu. Ar pieaugošu tendenci ir arī Tallink pārvadāto pasažieru skaits – tas nozīmē, ka šī līnija attīstās un cilvēkiem ir interese par Rīgu.
Mums ir labs pamats, lai Rīga būtu pārliecinoši lielākā Baltijas valstu osta.