Rīgā plāno samazināt nekustamā īpašuma nodokli renovētām ēkām

Daudzdzīvokļu mājām, kurām veikta visu fasāžu siltināšana, paredzēts piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus 90% apmērā. Tādējādi iecerēts veicināt iedzīvotāju ieinteresētību energoefektivitātes pasākumu veikšanā un samazināt iedzīvotājiem uzlikto apkures izmaksu slogu. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likumu ēkas energosertifikāta derīguma termiņš ir 10 gadi, kā arī lai samērotu ēkas īpašnieku veiktos ieguldījumus ar nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu summu, minētos atvieglojumus plānots piemērot uz 10 gadiem.

Grozījumi nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtībā paredz piešķirt atlaides vēsturiskajā apbūvē ietilpstošajām ēkām un valsts aizsargājamajiem kultūras pieminekļiem, kuriem izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums un veikta fasāžu pilna atjaunošana vai ēkas pilna restaurācija, renovācija vai rekonstrukcija.

Ēkām, kas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu aizsardzības teritorijā un kurām ir izbūvēts ēkas fasādes dekoratīvais apgaismojums, tiks piemērota 25% atlaide, ēkām, kurām veikta fasāžu pilna atjaunošana un ir izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums, paredzēta 50% atlaide, savukārt, veicot ēkas pilnu restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju un izbūvējot fasādes dekoratīvo apgaismojumu, nodokļa atlaide iecerēta 75% apjomā. Koka ēkām, tās restaurējot un izbūvējot dekoratīvo apgaismojumu, nekustamā īpašuma nodokļa atlaide sasniegs 90%.

Ar šiem atvieglojumiem Rīgas dome iecerējusi veicināt kultūrvēsturiski nozīmīgu ēku atjaunošanu un uzlabot galvaspilsētas kopējo vizuālo tēlu. Lai nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu summa būtu samērīga ar īpašnieka veiktajiem ieguldījumiem ēku atjaunošanā, minētos atvieglojumus plānots piemērot piecus gadus.

Atlaides paredzētas ēkām Rīgas pilsētas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā, Mežaparkā, Ķīpsalas vēsturiskās apbūves teritorijā. Tās attieksies arī uz Kalnciema ielas koka apbūvi un Pārdaugavas apbūvi, kā arī tās aizsardzības teritoriju, kas iekļauj Āgenskalnu, Bolderāju, Dzegužkalnu-Nordeķus, Maskavas priekšpilsētu, Sarkandaugavu, Teiku, Torņakalnu, Vecāķus, Vecmīlgrāvi (Emmas iela), Čiekurkalnu, Pleskodāli, Jaunmīlgrāvi (Ezera iela), Vecdaugavu (Airu ielu), VEF rūpniecisko apbūvi, Ziemeļblāzmas kultūrvēsturisko kompleksu. Atlaides varēs piemērot arī ēkām ārpus šīm teritorijām, ja tās iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un ir sabiedrībai pieejamas no publiskās ārtelpas.

Atvieglojumi netiks piešķirti būvēm, kas klasificētas kā vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēku drošību apdraudošas. Jau ziņots, ka graustiem Rīgā tiek piešķirta dubulta nodokļa likme - 3% apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības.

Vienlaikus paredzēts palielināt nekustamā īpašuma nodokļu atlaides no 50 līdz 90% personai par pašvaldībai piederošo vai piekrītošo zemi, kas iznomāta mazdārziņa vajadzībām. Tādējādi paredzēts samazināt nodokļu slogu sociāli mazaizsargātajām personām, kas nomā pašvaldības dārziņus.

Tiek plānots, ka par renovētām daudzdzīvokļu ēkām atlaides varētu tik piešķirtas kopumā 30 000 latu apjomā, par vēsturiskām ēkām - 35 000 latu, bet par mazdārziņiem - 13 000 latu apjomā.

Saistošie noteikumi tiks papildināti ar iespēju pensionāriem un invalīdiem saņemt atvieglojumus par savu nekustamo īpašumu arī gadījumā, ja viņu deklarētā dzīvesvieta ir pansionātā vai sociālās aprūpes iestādē, tādējādi nodrošinot vienlīdzības principa ievērošanu.

Saistošajos noteikumos veikti arī procesuāli uzlabojumi - personai vairs nebūs nepieciešams sagaidīt konkrētā taksācijas gada iestāšanos, lai iesniegtu pieteikumu par atvieglojumu piešķiršanu par kārtējo gadu, bet to būs iespējams izdarīt jau sešus mēnešus pirms attiecīgā taksācijas gada iestāšanās.

Saistošo noteikumu grozījumi turklāt paredz no pieciem gadiem uz vienu gadu samazināt termiņu, uz kuru persona zaudē tiesības saņemt atvieglojumus, ja atvieglojumu saņemšanai sniegusi nepatiesas ziņas vai nav ievērojusi saistošajos noteikumos noteikto paziņošanas pieteikumu.

Grozījumus saistošajos noteikumos trešdien, 20.novembrī, skatīs Finanšu un administrācijas lietu komitejas deputāti, bet gala lēmums būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.