Latvija cenšas saglabāt savu divmiljono iedzīvotāju apmēram tāpat, kā slīcējs – ar pēdējo elpas vilcienu plaušās ierauto gaisu.
Ticēsim, ka Latvijas iedzīvotāju skaita nonākšanu zem divu miljonu robežzīmes palēnina iedzīvotāju sasparošanās un ka tā nav statistisko manipulāciju rezultāts. Proti – Latvijas iedzīvotāji mazāk mirst! Šogad četros mēnešos reģistrētie 9784 mirušie izrādās par 1186 cilvēkiem mazāk nekā tajā pašā laikā 2013. gadā. Tas pelna speciālu pētījumu, uz kādu nāves cēloņu pavājināšanās rēķina sasniegts šāds rezultāts, ja iedzīvotāju novecošanas tendencei it kā vajadzētu dot pilnīgi pretēju efektu.
Attiecībā pret mirstības samazināšanos daudz mazāku pienesumu iedzīvotāju skaita saglabāšanā dod dzimstība un tās pieaugums. Gada pirmajos četros mēnešos Latvijā reģistrēti 6813 jaundzimušie atbilst +283 attiecībā pret pirmajiem četriem mēnešiem 2013. gadā. Mirstības pārsvars pār dzimstību nesola neko labu ilgākā laika posmā, bet pašlaik iespējams summēt dzimstības pieaugumu ar mirstības samazinājumu un iegūt skaitļus, kas uzmundrina kaut uz brīdi.
Par pagājušā gada iedzīvotāju skaita sarukumu uzrādīti 18,6 tūkstoši cilvēku jeb vidēji -1,55 tūkstoši mēnesī. 2014. gads oficiāli tika sākts ar 5,2 tūkstošiem cilvēku virs 2 miljonu robežlīnijas. Pārnesot uz šo gadu 2013. gada vidējos rādītājus, 2 miljonu robežlīnija būtu jāsasniedz 10.–15. aprīlī (5,2 / 1,55 = 3,35, t.i., trīs pilni mēneši un trešdaļa no nākamā mēneša kopš gada sākuma). Iedzīvotāju dabiskās kustības rādītāji ļautu šo termiņu attālināt par pāris mēnešiem.
Būtisku ietekmi uz iedzīvotāju skaitu dod cilvēku mehāniskā kustība, ko Latvijas apstākļos ļoti grūti novērtēt. Šā iemesla dēļ Centrālā statistikas pārvalde vēl tagad, maija beigās, nenosauc iedzīvotāju skaitu pat šā gada aprīļa sākumā. CSP un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu summa sniedzas līdz 1. martam un uzrāda iedzīvotāju skaita sarukumu divos mēnešos no 5,2 līdz 3,0 tūkstošiem virs diviem miljoniem. Tādējādi pieņēmums par robežlīnijas šķērsošanu 10.–15. aprīlī palicis ne skaļi apstiprināts, ne apgāzts, kaut gan iedzīvotāju skaita sarukuma kopējā palēnināšanās pirmajos divos mēnešos atbīda zīmīgo notikumu uz aprīļa beigām vai maija sākumu.
CSP toties sola jau šomēnes nākt klajā ar pavisam citu novērtējumu par iedzīvotāju skaitu, kas balstās ir to, vai par Latvijā reģistrētu iedzīvotāju ir parādījušies jauni dati jebkurā no valsts reģistriem. Ja šādu datu nav vai tiem piešķirta minimāla vērtība (zobārsta apmeklējums par cilvēka uzturēšanos Latvijā liecina daudz mazāk nekā neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšana u.tml.), tad cilvēks tiek atskatīts no Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaita. Šādi aprēķini ir ļoti sarežģīti, jo sistēmai jābūt jutīgai ne vien pret emigrāciju, bet arī reemigrāciju. Aprēķini noder publikas laika kavēšanai līdz lēmumam par to, kas turpmāk apsaimniekos no cilvēkiem atbrīvoto teritoriju Latvijā.