Šogad XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos būs vairāki jauninājumi: garīgās mūzikas koncerts Lūgšana Latvijai, kokļu koncerts Mana skārienjūtīgā kokle, bet Ķīpsalā tiks izdejoti mūsdienu deju raksti. Būs arī citas radošas novitātes, piemēram, dejotāji dziedās, orķestri dejos... Un tie nav vienīgie pārsteigumi, kas mūs sagaida šajos svētkos.
Svētā Pētera baznīcā garīgās mūzikas koncertā 8. jūlijā kopā muzicēs Rīgas 6. vidusskolas un Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas simfoniskie orķestri un mazākumtautību muzikālie kolektīvi, kas spēlēs savām kultūrām tipiskos instrumentus, kā, piemēram, balalaikas, skudučus, akordeonus. Tiks atskaņota Latvijā dzīvojošo tautu garīgā mūzika, ko speciāli šim koncertam aranžējuši Latvijas komponisti. «Kā Noasa šķirstā uz vienas platformas peldēsim un spēlēsim,» tā par koncertu teica mākslinieciskais vadītājs Ēriks Ešenvalds, pauzdams pārliecību, ka šeit mītošajām tautām jāiet plecu pie pleca, apvienojot kultūrvēsturiskās vērtības. Viņš apliecināja, ka baznīcā skanēs arī viņa aranžējums simfoniskajam orķestrim un savu kompozīciju spēlēs arī maestro Raimonds Pauls.
Lielajā ģildē 10. jūlijā uz vienas skatuves pulcēsies ap 200 koklētāju, izspēlējot vārda kokle ik burtu, parādot šā instrumenta dažādās muzikālās sejas: tautas dziesmas, klasiku, mūsdienu skaņdarbus un pašu skolēnu izvēlētās kompozīcijas – gan no grupas Metallica, gan dziedātāja Stinga repertuāra, kā arī melodijas no multiplikācijas filmām. Tajā būs dzirdams arī kokles spēles meistars solists Ansis Jansons, par koncertā sagaidāmo pastāstīja mākslinieciskā vadītāja Kristīne Ojala.
Pirmo reizi šajā skolu jaunatnes lielajā sarīkojumā mūsdienīgos ritmos sadancos ap 500 jauno dejotāju. «Koncerts parādīs to, kā jūtas un dzīvo mūsdienu jaunieši. Tas būs viņu darbības un kultūras novērtējums,» norādīja lielkoncerta Te mēs es@m režisors Valters Sīlis, piebilstot, ka tā ir cita paaudze ar citiem saziņas un izpausmes veidiem, tāpēc dejojot tiks izmantotas arī planšetes un mobilie tālruņi.
Dziesmu un deju svētkos būs klausāma un redzama pūtēju orķestru uzstāšanās – gan finālkonkursā 7. jūlijā, gan savā koncertā Taures sauc 9. jūlijā, gan noslēguma koncertā un arī defilē programmā pie Brīvības pieminekļa. «Šoreiz savā koncertā esam atteikušies no stacionāras uzstāšanās. To var dēvēt par muzicēšanu kopā ar deju,» sacīja mākslinieciskais vadītājs Haralds Bārzdiņš, uzsverot, ka šim koncertam ir izveidota īpaša horeogrāfija. Viņš arī neslēpa prieku, ka palielinājusies pūtēju orķestru izaugsme, ko uzteikuši pat kaimiņvalstu diriģenti, atzīstot, ka šajā ziņā esam galvas tiesu pārāki par viņu zemes orķestru kultūru. Savukārt Rietumu kolēģi apbrīnojot mūsu defilē programmu.
Tradiconāli Daugavas stadionā notiks arī tautas deju lielkoncerts, kurā šogad piedalīsies 16 939 dejotāji, kam horeogrāfiskajās ainās, kas ir šo svētku jaunums, pievienosies vēl ap 1400 dalībnieku, stāstīja mākslinieciskā vadītāja Indra Ozoliņa. Pirmo reizi šādā pasākumā dejotāji arī dziedās – Latvijas valsts himnu. Koncerta, kurā izdancos 28 dejas, vienojošais elements ir «vēlēšanās tikt augstāk», un to varēsim vērot deju stāstā par jaunu meiteni Artu.
Savukārt noslēguma koncertā sadziedāsies ap 13 000 dziedātāju, taču tajā piedalīsies arī dejotāji, orķestri, koklētāji, folkloras kopas, teica koncerta mākslinieciskais vadītājs Gints Ceplenieks. Tajā dziedās arī Latvijas diasporas kolektīvi un bērni ar īpašām vajadzībām. Koncertā uzstāsies dziedātājs Daumants Kalniņš un arī citi solisti. Tajā izskanēs arī vairāki pirmatskaņojumi, ko tieši šim pasākumam radījuši Valts Pūce, Kārlis Lācis, Ēriks Ešenvalds, Andris Sējāns un Raimonds Pauls.