Vecmāmiņa vārdā "Cerība" - tā var dēvēt Nadeždu Lisjonoku, kura pēdējos deviņus gadus bijusi Artūra Riņķa mamma un tētis vienlaikus. Artūrs vienīgais izdzīvoja pēc traģiskā ugunsgrēka Mežaparkā, Ķempes ielā. Toreiz, nesagaidījusi glābēju pacēlāju pie astotā stāva loga, no tā lejā metās visa viņa ģimene. Atmiņas par deviņus gadus senajiem notikumiem šonedēļ uzjundīja tiesas spriedums, vēsta LTV Ziņu dienests.
Pie saviem bērniem, kā Nadežda Lisjonoka slāviem raksturīgā sirsnībā sauc dēlu Vadimu, viņa sievu Irinu, mazdēlu Ernestu un mazo Nikolu, Vecmīlgrāvja kapos viņa nāk bieži - gandrīz katru nedēļu.
Viņa ievērojusi, ka vienmēr uz kopiņām ir arī kāda cita nesti ziedi. Tajā traģiskajā naktī vienīgais pēc lēciena izdzīvojušais puika Artūrs kļuva par bāreni. Nadežda viņu izaudzināja. Sākumā puika dziedēja lauztos kaulus, tad cītīgi brauca uz rehabilitāciju. Nekādu paliekošu seku veselībai kritiens neesot atstājis. Artūrs šobrīd jau ir 2.kursa students, studē programmēšanu.
"Laiks neko nenozīmē (..). 6. janvārī katru gadu šeit tik daudz cilvēku nāk," atklāj Nadežda Lisjonoka.
Tieši par 2006.gada 6. janvāra nakts notikumiem Nadežda Lisjonoka šonedēļ beidzot saņēma kaut kādu gandarījumu. Pēc deviņus gadus ilgas tiesvedības tiesa atzina divu ugunsdzēsēju vainu, pārāk lēni rīkojoties un nepieņemot pareizos lēmumus. Sods – trīs gadi cietumā, izciešot to nosacīti.
Artūrs joprojām dzīvo ar vecmāmiņu, bet viņa lēnām gatavo viņu dzīvei patstāvīgi. Tāpat kā vienam no mirušajiem bērniem, arī Artūram ir dzirdes problēmas un skaņas viņš dzird, pateicoties kohleārajam implantam.
Dzīvoklis Mežaparkā joprojām pieder ģimenei. Nadežda domā, ka tā būs Artūra pirmā patstāvīgā mācība dzīvē – izdomāt, ko ar to darīt.
Avots: lsm.lv