Rīgas dome iecerējusi paaugstināt suņu turēšanas nodevu līdz 10 eiro gadā un sasaistīt to ar Lauksaimniecības datu centru, kurā reģistrēti suņu mikročipi. Tādējādi nākotnē būs iespējams atteikties no žetoniem, kas šobrīd pierāda nodevas nomaksu.
Pašreizējā kārtība ir pārāk sarežģīta, lai motivētu suņu saimniekus apzinīgi pildīt savus pienākumus. Veterinārajās klīnikās ir iespējams žetonu tikai saņemt, taču jāmaksā bankā un vetārstam jāuzrāda maksājuma uzdevums. Vienkāršāk ir šos 8,54 eiro ietaupīt, ko liela daļa īpašnieku arī dara. Turklāt arī sunim nodevas žetons ir lieks grabulis, ja kaklā vēl karājas medaljons ar vārdu un telefona numuru.
Mājokļu un vides departamenta statistika gan liecina, ka pēdējos divos gados pašvaldības ieņēmumiem par suņu nodevu ir tendence augt. 2015. gadā iekasēts ap 22 tūkstošiem eiro. Šogad jau teju 27 tūkstoši. Tas tāpēc, ka gan pagājušais, gan šis gads bija noteikts kā suņu obligātās čipēšanas un reģistrācijas sākums. Tomēr valdība kārtējo reizi šo prasību ir atcēlusi līdz nākamā gada sākumam, vienlaikus apsolot, ka tagad gan nekāda atlikšana vairs nenotiks.
Kāds ir patiesais suņu skaits Rīgā un valstī kopumā, šobrīd nezina neviens. Taču reģistrēto skaits ir zināms precīzi. Vakar Lauksaimniecības datu reģistra Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā bija ieraksti par 49 589 suņiem, un Rīgā no tiem mīt 15 801. Pašvaldības Vides pārvaldes Dzīvās dabas resursu nodaļas vadītāja Lana Puntusa lēš, ka pat tad, ja no visiem saimniekiem nodeva tiktu iekasēta ar 50% atlaidi, kāda pienākas pensionāriem vai sterilizēto suņu saimniekiem, tiktu savākti savi 64 tūkstoši eiro. Pašvaldībai nodeva nepieciešama Rīgas kaķu populācijas sterilizācijai, klaiņojošu suņu izķeršanai, vienīgā pastaigu laukuma uzturēšanai, jāmaksā arī vetārstiem par žetonu izdalīšanu - 57 centi par katru.
Saistībā ar valsts apsolīto visas Latvijas suņu reģistrāciju nauda vajadzīga, lai sajūgtu Lauksaimniecības datu centra datu bāzi ar pašvaldības kontiem. Tad kontroles kārtība būtu šāda. Sunī ir mikročips ar unikālo numuru, pēc tā pašvaldības policists nolasa reģistrā novadīto informāciju - saimnieka vārdu, adresi un arī to, vai nodeva pārskaitīta. Pašvaldībai arī būtu iespējams izsūtīt suņu īpašniekiem atgādinājumus - tāpat kā tas tiek darīts par nekustamā īpašuma nodokli.
Aptuvenās izmaksas abu datu sistēmu sajūgšanai tiek lēstas 100 tūkstošu eiro apmērā. Vēl būtu nepieciešama nauda skeneru iegādei. Pēc departamenta aplēsēm, nepieciešami 118 mikroshēmu lasītāji. Ja vienas ierīces cena ir ap 300 eiro, tātad jārēķinās ar izdevumiem 35 400 eiro apmērā.
Par termiņiem, kādos šī iecere varētu tikt realizēta, pagaidām ziņu trūkst. Saistošo noteikumu Par pašvaldības nodevu par suņa turēšanu Rīgā un suņa reģistrācijas kārtības uzraudzību un kontroli projektā minēts, ka no 2018. gada nodeva būs 10 eiro. Maksājums veicams līdz martam, un maksājuma uzdevumā jānorāda arī suņa identitātes numurs mikroshēmā. Pagaidām noteikumos ietverts arī pienākums pēc nodevas nomaksas saņemt žetonu un piespraust to pie suņa siksnas.
Pašlaik noteikumiem jau tapusi sestā versija, un tā vēl jāapstiprina Mājokļu un vides komitejā, pēc tam domē, un jāsaņem arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas akcepts. Ar pēdējo varētu rasties sarežģījumi. Ministrijas ieskatā nodevas nomaksa apmaiņā pret žetonu ir vēl viena paralēla reģistrācija. Savukārt dome uzskata, ka šobrīd tā esot vienīgā iespējamā kontroles sistēma.