Andris Ameriks: nesaskatu draudus ostas ritmiskam darbam

OSTAS PĀRVALDNIEKS. 29.martā ostas valdes sēdē tiks apstiprināts pārvaldnieka pretendenta konkursa nolikums, kurā iekļauti visi pārvaldniekam nepieciešamie kritēriji. Visu aprīli kandidāti varēs iesniegt savus piedāvājumus. Ceram, ka jau vasarā ostai būs pilntiesīgs pārvaldnieks © F64

Intervija ar Rīgas domes vicemēru un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju Andri Ameriku.

- Kaislības ap Rīgas ostu nerimst - atkal un atkal izskan viedokļi, bažas un pieņēmumi. Sabiedrības uzmanība saasinājās pēc ilggadējā pārvaldnieka aiziešanas no amata. Jūsu komentārs?

- Pirmkārt, gribu pateikt sekojošo: ir daudz dažādu ostas ekspertu, kuri mēģina dažādi traktēt visdažādākos procesus, tostarp tranzītkravu jomā. Šie viedokļi lielā mērā ir balstīti uz nepietiekamu informācijas apjomu. Fakts ir tāds, ka osta bija, ir un būs. Tagad es varu teikt, ka ostas kravu apgrozījums ir stabilizējies un tas ir, pateicoties tam, ka Rīgas ostā iespējams apkalpot visas kravu grupas. Tas mums dod priekšrocības salīdzinājumā ar citām ostām, kas specializējas kāda konkrēta kravu segmenta apkalpošanā. Runas par to, ka drīzumā pasaulē pārtrauks ogļu izmantošanu, kas nozīmē arī ogļu kravu būtisku samazinājumu ostā, ir pilnīgi nepamatotas un maldīgas. Lielākā daļa no Rīgā pārkrautajām oglēm nonāk Eiropas valstīs, kur tās kurina, īpaši nedomājot par izmešu un citiem vides jautājumiem. Spānijas osta ir pilna ar oglēm, ko izmanto termoelektrocentrāļu darbībai - no Rīgas turp tiek piegādāts vairāk nekā divi miljoni tonnu gadā. Arī Vācijā top 12 jaunu termoelektrocentrāļu, kas izmantos ogles. Tas liek domāt, ka tik drīz ogles nepazudīs no kopējā enerģētisko resursu tirgus. Atsevišķas Krievijas aktivitātes - maksimāli izmantot savas ostas arī ogļu pārkraušanai - pagaidām mūs neapdraud, jo šo ostu kapacitāte tomēr nav pietiekama, lai apstrādātu visas iegūtās un eksportējamās ogļu kravas. Tāpēc mēs visai droši varam prognozēt, ka Rīgas ostā saglabāsies esošā tendence un apmēram 30 procentu no kopējā kravu apgrozījuma sastādīs ogļu kravas. Šogad salīdzinājumā ar iepriekšējā gada diviem mēnešiem Rīgā ogļu kravu apjoms pieaudzis par 8%. Prognozējams, ka šogad ogļu kravas saglabāsies vismaz iepriekšējā gada līmenī. Arī Rīgas brīvostas un stividoru veiktie ieguldījumi Krievu salas termināļos sekmēs ogļu kravu apstrādi.

- Skatoties šā gada pirmo divu mēnešu rezultātus, visos kravu segmentos ir ievērojams pieaugums, bet kopējo statistiku uz leju pavelk nozīmīgs kritums lejamkravu jeb naftas produktu segmentā. Kāpēc tik būtiski samazinās naftas produktu pārkraušanas apjoms Rīgas ostā?

- Jāatzīst, ka attiecībā uz naftas produktu pārkraušanu Krievija ļoti atbildīgi pilda savus solījumus un maksimāli daudz pārkrauj savās ostās. Uz Eiropu visvairāk tiek eksportēta eiro 6 dīzeļdegviela, kas no Baškīrijas pa cauruļvadu tika sūknēta uz Gomeļu un Brjansku, kur tālāk tika pārkrauta dzelzceļa cisternās un nogādāta Baltijas, lielākoties Rīgas, ostās. Krievija ir pieņēmusi politisku lēmumu slēgt šo cauruļvadu un dīzeļdegvielas plūsmu novirzīt pa citu cauruļvadu uz Primorskas ostu. Tāpēc Rīgas ostā būtiski ir samazinājies pārkrauto naftas produktu apjoms. Jāteic, ka arī jau pagājušajā gadā naftas produktu apjoms Rīgas ostā bija ar būtisku mīnus zīmi.

- Pavisam nesen TV raidījums De facto aktualizēja Krievu salas termināļu jautājumu. Cik, jūsuprāt, raidījumā izskanējušie viedokļi ir objektīvi?

- Man ļoti nepatīk, ka atbildīgas personas, tajā skaitā Saeimas deputāti, baida sabiedrību ar absolūti melniem scenārijiem. Tikpat labi mūs var baidīt ar meteorītiem un eiro valūtas sabrukšanu. Teorētiski viss ir iespējams, bet, ja mēs skatāmies racionālo un loģisko attīstības ceļu, tad, pirmkārt: mēs jau esam apguvuši Eiropas naudu un uzbūvējuši jaunās piestātnes ar kategorisku nosacījumu pārtraukt ogļu pārkraušanu tuvu pilsētas centram ar 2019. gada 1. janvāri. Otrkārt: šiem uzstādījumiem ir piekrituši piestātņu nomnieki - divas stividorkompānijas, kas termināļu attīstībā ir ieguldījušas arī savu naudu. Līdz ar to ceļš vairs nav atgriezenisks. Jā, kopš projekta sākuma ir izmaiņas ogļu termināļu plānotajos apjomos - toreiz tika prognozēts 14 miljonu tonnu apjoms, bet tagad uzņēmēji prognozē ap astoņiem līdz desmit miljoniem tonnu gadā, kas ir saprotams un ir saskaņā ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā. Es ticu, ka ogļu apjoms saglabāsies vismaz desmit miljonu tonnu robežās, kas apliecina, ka Krievu salas projekts ir dzīvotspējīgs. Vēl jo vairāk tāpēc, ka piestātnes ir izmantojamas ne tikai ogļu, bet ariī citu kravu veidu apstrādei.

Mēs šobrīd runājam arī par ostas attieksmi pret iedzīvotājiem, kuru dzīves vides kvalitātes nodrošināšanai būs gan sešus metrus augsta putekļu siena, gan žogs. Arī par minētajiem infrastruktūras elementiem nomas maksas veidā maksās paši uzņēmēji, kuru darbības procesu nodrošināšanai tie ir absolūti nepieciešami. Ja šodien kāds mēģina spekulēt ar viedokļiem, ka tur atkal kaut kas nebūs tā vai šitā, ka tas ir aizdomīgi vai vēl kaut kā, tad, manuprāt, viņam ir jāārstē depresija vai kādas citas kaites. Ir jāsaprot, ka, neko nedarot, mēs ejam atpakaļ. Uzbūvētā Krievu salas infrastruktūra ir nenovērtējama iespēja, kādas mums vairāk nekad nebūs. Tās kapacitāte ir 20 miljonu tonnu gadā, kas praktiski ir puse no visa ostā apstrādāto kravu apjoma gadā. Es domāju, ka iepriekšminētās spekulācijas zināmā mērā saistītas ar tuvajām pašvaldību vēlēšanām.

- Kā viens no argumentiem, ka ostai būs jāatmaksā saņemtā nauda, ir pieņemtais lēmums - esošo ogļu termināļu vietā Eksporta ostas apkārtnē saglabāt ostas saimniecisko darbību. Vai šie izteikumi ir pamatoti?

- Tā arī ir viena no spekulācijām, jo ES aģentūra Jasper ir izvērtējusi šo projektu un atzinusi, ka, kopš projekta uzsākšanas, vēl pirms lielās krīzes, ekonomiskā situācija un tendences ir mainījušās. Tāpēc vidi nepiesārņojošas saimnieciskās darbības saglabāšana minētajās teritorijās ir pieļaujama un kopējie mērķi - atbrīvot pilsētas centram pieguļošo teritoriju no vidi piesārņojošas saimnieciskās darbības - ir sasniegti. Aizvācot ogļu kravas, mēs iegūstam brīvu teritoriju, kas nedrīkst palikt tukša un degradēta. Tolaik uzņēmējiem bija milzīgi plāni - ka nu tik būvēsim tur viesnīcas un birojus, dzīve kūsās un viss notiks. Taču pasaules un Eiropas valstu krīze ieviesa savas korekcijas. Atbilstoši šā brīža Rīgas lokālplānojumam šajā vietā paredzēta centra apbūve ar ekskluzīvām mājām un jahtu piestātne. Mēs labi saprotam, ka šajā ekonomiskajā situācija nav prognozējama investora ienākšana, kas būtu gatavs ieguldīt milzīgu naudu šādu projektu īstenošanā, jo faktiski tiem nebūtu atdeves. Tāpēc ir jādomā, kā to efektīvāk izmantot, lai tā nepārvērstos par pamestu teritoriju, kur skraida suņi un nakšņo bomži.

Mēs meklējam risinājumu, kāds būtu pieņemams Rīgas iedzīvotājiem un akceptējams arī no ES viedokļa. Tāpēc minētā teritorija paliek kā industriālā zona, kurā norit vidi nepiesārņojoša saimnieciskā darbība - piemēram, konteineru kravu apstrāde, roro kuģu pieņemšana, vidi neietekmējoša ražošana, loģistika, noliktavas. Šīs nedēļas Rīgas domes sēdē ir pieņemts lēmums uzsākt jauna lokālā plānojuma izstrādi, kurš pieļaus minētajā teritorijā veikt saimniecisko darbību. Manuprāt, tas ir ļoti apsveicams lēmums. Šobrīd nav plānots iekļaut šo teritoriju atpakaļ brīvostas robežās, jo ir iespējams veikt saimniecisko darbību arī tad, ja tā ir pilsētas pārziņā. Rīgā ir vairākas industriālās zonas, piemēram, Granīta ielā, kas veiksmīgi strādā.

- Zināmā mērā pārsteigums sabiedrībai un droši vien arī ostas pārvaldei un valdei bija ilggadējā ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atkāpšanās no amata. Kas īsti notika?

- Mēs zinām, ka visur ir jānotiek paaudžu maiņai. Arī Loginova kungs pats ir publiski paziņojis, ka ir pienācis laiks doties pensijā. Tajā pašā laikā mēs apzināmies, ka 19 gadu ir ļoti liels, iespējams, pat rekords, lielas iestādes vadīšanā, un tas, ka osta šodien ir strādātspējīga un ar stabilu kravu apgrozījumu, lielā mērā ir viņa nopelns. Par to viņam noteikti varu izteikt atzinību. Bet, kā zināms, nav neaizvietojamu cilvēku. Šobrīd visa sabiedrība, sākot no slaucējas Varakļānos un beidzot ar sētnieku Ķengaragā, seko līdzi notikumiem un grib zināt, kurš būs jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks. Saskaņā ar lielo sabiedrības uzmanību mēs jaunā pārvaldnieka izvēlei pieejam ļoti atbildīgi - 29. martā ostas valdes sēdē tiks apstiprināts pārvaldnieka pretendenta konkursa nolikums, kurā iekļauti visi pārvaldniekam nepieciešamie kritēriji. Visu aprīli kandidāti varēs iesniegt savus piedāvājumus, kā arī pieņemsim izskatīšanai kādu organizāciju izvirzītos kandidātus. Pieteikšanās amatam ilgs mēnesi, bet vēl mēnesis būs vajadzīgs to izskatīšanai un labākā kandidāta noteikšanai.

- Vai tas būs starptautisks konkurss?

- Starptautisks konkurss izklausās skaisti, bet atzīmēšu, ka Rīgas brīvosta ir iestāde, nevis komercstruktūra, tāpēc tās vadītājam ir nepieciešamas labas valsts valodas zināšanas. Iespējams, ka kāds ārzemju latvietis vai jebkurš cits ārzemnieks, kurš labi zina latviešu valodu, var pieteikties. Mums nav ierobežojumu izskatīt arī viņa kandidatūru. Bet es domāju, ka arī Latvijā ir pietiekami pieredzējušu un attiecīgi izglītotu cilvēku, kuri var ieņemt šo atbildīgo amatu. Ceram, ka jau vasaras sākumā būsim atraduši atbilstošu kandidātu. Likumsakarīgi, ka ostas valdes lēmums ir jāsaskaņo arī ar Satiksmes ministriju. Domājams, ka vasarā jaunais ostas pārvaldnieks varēs uzrotīt piedurknes un sākt strādāt.

- Vai jau ir zināmas kādas kandidatūras uz pārvaldnieka amatu?

- Pagaidām es nevaru to komentēt, jo, kā jau teicu, interese ir ļoti liela. Ostas pārvaldnieka meklējumi neko daudz neatšķiras no KNAB un VID vadītāju meklējumiem. Saņemu epastus no pilnīgi nezināmiem cilvēkiem, kuri piesaka savas kandidatūras. Katrā gadījumā, mēs esam ieinteresēti pēc iespējas ātrāk iecelt amatā jauno ostas pārvaldnieku, jo ilgstoši osta nevar strādāt bez pilntiesīga vadītāja. Kaut arī šobrīd ostas pārvaldnieka vietas izpildītājs Aigars Pečaks un vietnieks Mārtiņš Ziemanis labi tiek galā ar pienākumiem un es nesaskatu draudus ostas ritmiskam darbam.