16. marta latviešu leģionāru piemiņas diena tradicionāli tiek pretnostatīta 9. maijam, taču šis būs pirmais gads, kad arī latvieši apmeklēs padomju uzvaras dienas pasākumu – lai protestētu pret to.
Pašvaldības oficiālā pozīcija ir neitrāla. Tā ir cilvēku vārda brīvība - tiesības organizēt pretpasākumus. Vienīgais nosacījums ir drošība, proti, lai pretēji domājošie nesāk viens otru pārliecināt ar fiziskām metodēm.
Katru gadu krievi nāk piketēt un dažādi oponēt 16. marta gājienam. Tagad arī latvieši organizēs ko līdzīgu 9. maijā pa ceļam uz pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem, tikai mērogos mazāku. Piketa mērķis ir atgādināt sabiedrībai par Otrā pasaules kara norisi Latvijas teritorijā un padomju okupācijas nodarīto kaitējumu Latvijas valstij. Atbrīvotāji taču projām neaizgāja.
Protestu organizē biedrība Nacionālo karavīru atbalstam. Tās pārstāve Ginta Vilcāne stāsta, ka nekādas provokācijas plānotas netiek. Piketā līdzās Nacionālajai bibliotēkai, tātad ceļā pieminekļa apmeklētājiem, varētu piedalīties ap 50 cilvēku. Ja savāksies vairāk domubiedru - labi: «Mums ir jāpauž sava attieksme, ka tas, kas notiek 9. maijā, nav īsti pieļaujami.»
Katru gadu krievu Uzvaras dienas scenārijs ir līdzīgs - Krievijas bruņoto spēku slavināšana un parādes translācija no Maskavas, dažādi koncerti, turpat parkā komersanti nodrošina svētku dalībnieku mielošanos. Parasti uz svētkiem ierodas Krievijas un citu tai draudzīgu valstu vēstnieki, kā arī neiztrūkstoši Rīgas mērs Nils Ušakovs - ar pateicības uzrunu veterāniem. Parasti viņš to dara no darba formāli brīvajā laikā. Kā šogad tiks interpretēta mēra klātbūtne padomju armijas uzvaras pasākumā, preses dienests vēl skaidro.
Svinības Uzvaras parkā ilgs divas dienas. Kā informē Rīgas domes izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis, 8. maijā no pulksten 17 līdz 23 pieteikts Otrā pasaules kara upuru piemiņas pasākums, savukārt 9. maijā visas dienas garumā notiks Uzvaras dienas svētku pasākums - tas noslēgsies ar uguņošanu 23 vakarā. Pasākuma pieteicēja ir organizācija 9.maijs.lv. Tai maija aktivitātes sākušās jau janvārī - tiek apzināti padomju pusē karojušie, kas vēl dzīvi. Viņiem vākti ziedojumi, nogādāta nauda un dāvanas. Šā projekta atbalstītājs ir Pirmais Baltijas kanāls. Savukārt svinību nodrošināšanā resursus iegulda gan Krievija Federācija - tautiešu politikas ietvaros, gan dažādi privāti komersanti, kuri saskaņā ar Drošības policijas jaunāko pārskatu šādi tiekot pie labākiem tirdzniecības nosacījumiem ar Krieviju.
Uzvaras dienas svinības notiek ne tikai Uzvaras parkā. Ne tikai tādēļ, ka svinētāji neorganizētos pulkos dodas uz un no pasākuma. Pašvaldībā 9. maijam pieteikts arī oficiāls gājiens no Slokas un Kalnciema ielu stūra 1000 dalībniekiem. Pieteicējas ir Margarita Dragile un Elizabete Krivcova, kuras Drošības policijas pārskatā nosauktas par Krievijas tautiešu politikas aktīvistēm. Gājiena mērķis esot ģimenes atmiņas saglabāšana par tiem, kuri cīnījās pret nacistisko Vāciju.
Pašvaldības pārstāvis Uģis Vidauskis informē, ka atļauja rīkot publisko pasākumu Uzvaras parkā esot izskatīšanas procesā. Savukārt piketa un gājiena pieteikumi vēl nav skatīti. Izpilddirektors Juris Radzevičs gaidot drošības iestāžu atzinumus. Principā tos aizliegt pašvaldība nevarētu, bet koriģēt norisi atbilstoši policijas ieteikumiem gan.