Krastmalā transportu dzīs pazemē

Arhitekti piedāvā vairākus risinājumus sabiedriskā transporta attīstībai 11. novembra krastmalā un Latviešu strēlnieku laukumā.

Pirmais solis jau sperts – aizvākts trolejbusu galapunkts. Tie tagad kursē pa krastmalu un met līkumu pie Centrālās dzelzceļa stacijas. Pagaidām pieminekļa tuvumā atrodas preses kiosks, taču arī tā dienas būs skaitītas. Jau iepriekš krastmala iespēju robežās atbrīvota arī no automašīnu stāvvietām.

Cilvēki virszemē, braucēji pazemē

Tā kā arhitektiem pieprasīti vairāki satiksmes risinājumi, viņi tos arī piedāvājuši, taču izšķiršanās, kurš īstenojams, notiks vēlāk, sacīja arhitektu biroja Nams vadītājs Sergejs Ņikiforovs. Pagaidām apspriesta iespēja satiksmi nodzīt pazemē, virszemē ļaujot kursēt tikai tramvajiem un pārvietoties gājējiem. Šim nolūkam nāktos izbūvēt tuneli. S. Ņikoforovs piedāvāja arī dzelzceļa satiksmes integrācijas iespēju pilsētas sabiedriskajā transportā, par ko pēdējā laikā tiek runāts īpaši aktīvi. Tomēr šīs ir tikai ieceres, kaut arī ne utopiskas.

Arhitekti piedāvā zem Strēlnieku laukuma ierīkot apakšzemes autostāvvietu, bet gājēju pāreju pārcelt no laukuma uz Akmens tiltu. Pašlaik gājēju ērtībai ir uzstādīts regulējams luksofors, tiesa, citā vietā, ne tilta tiešā tuvumā. Arhitektu diskusijās uzsvērts, ka gājēju ērtības šajā teritorijā nav īpaši ievērotas. Pašlaik grūti prognozēt, vai Rīgā priekšroka tiks dota gājējiem, turklāt tik intensīvā satiksmes zonā, kāda ir 11. novembra krastmala. Pirms vairākiem gadiem par utopiju tika atzītas pat starptautiskos arhitektu konkursos piedāvātās ieceres krastmalu pārvērst par gājēju zonu, lai Rīgas ūdensmalas padarītu cilvēkiem pieejamākas un draudzīgākas.

Kaut arī trolejbusi gar Latviešu strēlnieku pieminekli vairs nebrauc, šo vietu nav atstājuši lielie tūristu autobusi, kuriem Rīgas dome atbilstošu vietu meklēja vairākus gadus.

Strīdas par muzeju un pieminekli

Lai Strēlnieku laukuma un 11. novembra attīstības ieceres varētu virzīt pēc iespējas ātrāk, sabiedriskajai apspriešanai nepieciešams nodot šīs teritorijas detālplāna pirmo redakciju. Tiklīdz Rīgas domes deputāti to akceptēs, rīdziniekiem četras nedēļas būs iespēja izteikt savu vērtējumu. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Strēlnieku laukumā iecerēta vērienīga pārbūve. Teritorijas attīstības pirmajā posmā jāpaveic padomju režīma upuru piemiņas memoriāla izveidošana un Okupācijas muzeja rekonstrukcija. Šie projekti jau ir uzsākti. Piemēram, Okupācijas muzeja pārbūvei ir izstrādāts skiču projekts, bet memoriālam – tehniskais projekts.

Taču, diskutējot tieši par jaunu apbūvi, nevis satiksmes uzlabojumiem Strēlnieku laukumā, arhitektu viedokļi bija atšķirīgi. Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā šonedēļ izvērtās asas debates, ziņo aģentūra LETA. Kritiku izpelnījās Okupācijas muzeja paplašināšanas plāns. Arhitekts Gunārs Birkerts piedāvā esošo ēku papildināt ar baltu piebūvi, kas disonētu ar esošo tumšo namu. Muzeja vadība Neatkarīgajai atzina, ka pašlaik darbinieki strādā pagrabā, telpās bez dienas apgaismojuma, tāpēc paplašināšana ir akūti vajadzīga. Neesot vietas arī ekspozīcijas izvietošanai. Nebūt ne visi arhitekti uzskata, ka G. Birkerta piedāvātais projekts būtu īstenojams.

S. Ņikiforovs domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē šonedēļ apliecināja, ka arhitektiem netika dots uzdevums kustināt Strēlnieku pieminekli. Pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē viņa amatbrāļi gan pieļāva šādu iespēju.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija jau iepriekš izvirzīja nosacījumus, ka jāpabeidz Okupācijas muzeja paplašinājuma projektēšana un tas jāņem vērā, izstrādājot turpmāko laukuma koncepciju. Inspekcija norādīja, ka pazemes autostāvvietu zem laukuma var ierīkot tikai kopā ar divlīmeņu krastmalas izbūvi.

Rīdzinieki bijuši slinki

Līdz šim notikušajā sabiedriskajā apspriešanā rīdzinieki bijuši neieinteresēti. Saņemti tikai divi iesniegumi. Piemēram, Imants Uzkliņģis izteicis viedokli par Okupācijas muzeja un Strēlnieku laukuma nākotni un ierosinājis šajā teritorijā atjaunot pirmskara ielu tīklu, apbūvētu ar ēkām, kuras būtu līdzīgas pirmskara ēkām. Viņš uzskata, ka Strēlnieku piemineklim un Okupācijas muzejam šajā teritorijā nav jāatrodas un ka muzeja vajadzībām jābūvē jauna ēka – memoriāls pie 11. novembra krastmalas. Savukārt Ieva Karkovska atbalsta ideju par apakšzemes autostāvvietas būvniecību.

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā Rīgas savienošanai ir jāatrod skaidri finansējuma avoti, otrdien pēc valdības sēdes medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot premjeres redzējumu par Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto projekta ieviešanas scenāriju.

Svarīgākais