Tie, kam nav piemājas dārziņa, steidzas augus audzēt vienīgajā vietā, kur dzīvoklis pilsētā to ļauj – uz palodzes vai balkona. Rīgas pilsētas pašvaldības portāls Riga.lv skaidroja, vai to drīkst legāli darīt un vai tam ir kādi ierobežojumi.
Rūpes par balkonu no dzīvokļu īpašnieku puses vienmēr ir atbalstāmas. Tas ir acīm redzams, par kuru mājas balkonu dzīvokļa iedzīvotājs ikdienā rūpējas, piemēram, ziemas periodā notīrot no tā sasnigušo sniegu, nepārslogojot balkonu ar plauktiem, skapjiem un citām mantām. Tāpat pozitīvi vērtējami ir arī balkonu flīzēšanas darbi, jo tie paildzina balkona grīdas virsmas kalpošanas laiku, kā arī ilgtermiņā flīzes pasargās balkona konstrukcijas daļu no ārējās vides ietekmes - sniega, lietus un mitruma.
Ir saprotama arī cilvēku vēlme dekorēt balkonus - to var darīt, bet jāņem vērā, ka neapdomīga balkona dekorēšana var negatīvi ietekmēt balkona konstrukcijas, piemēram, margas. Ja pāri balkona margām tiek karināti puķupodi - tas ir papildu slogs margām. Var šķist, ka tas ir salīdzinoši neliels slogs, jo tie taču ir tikai pāris puķupodi. Taču realitātē tas ir papildu svars, kuram papildu svara “piekāršana” ilgstoši nav paredzēta. Gan pats puķupods, gan melnzeme ir papildu svars. Lietus laikā puķupodos uzkrājas ūdens, kas rada vēl papildu slogu. Arī tad, kad puķes tiek aplaistītas, ūdens var līt garām puķupodam, tādējādi nonākot uz margām un balkona grīdas. Līdz ar to balkonu konstrukcijas apzaļumot noteikti nebūtu ieteicams. Protams, izvēle ir dzīvokļa īpašnieka ziņā - ja viņš izvēlēsies apzaļumot balkonu, tad noteikti ir jāņem vērā arī drošības jautājums, lai netiek apdraudēti mājas iedzīvotāji, garāmgājēji, kā arī lai tādējādi netiktu bojāts kopīpašums.
Rīgas būvvalde norāda, ka būvnormatīvos nav noteiktas prasības vai ierobežojumi balkonu vai lodžiju apzaļumošanai. Līdz ar to būvvaldes kompetencē nav saskaņot vai kontrolēt balkonu vai palodžu apzaļumošanu.
Savukārt, piemēram, ēku kāpņutelpās puķu kastu izvietošanu regulē ugunsdzēsības noteikumi - augi nedrīkst aizsegt ugunsdzēšamos aparātus vai avārijas izejas.
Rīgas domes saistošie noteikumi paredz, ka fasāžu izvirzījumi (erkeri, balkoni, jumtiņi virs ieejām u.c.) nedrīkst būt zemāk par trim metriem virs ietves, neatkarīgi no tās platuma. Zemāki izvirzījumi atļauti tikai tur, kur ietve platāka par 1,5 metriem, un tie drīkst izvirzīties ne vairāk par trim centimetriem ik uz 30 centimetriem ietves platuma, bet ne vairāk kā 30 centimetriem. Visiem izvirzījumiem jābūt bez asām šķautnēm, kas varētu radīt traumas garāmgājējiem.