Rīgā rindā uz dzīvokli jāgaida 14 gadu
Rīgas domes Mājokļu un vides departaments apkopojis informāciju par vidējo gaidīšanas laiku uz pašvaldības īres dzīvokli. Rekordisti ir denacionalizēto māju īrnieki, viņu vidējais pacietības mērs ir 14 gadu, pārējiem rindā gaidītājiem – vidēji trīs līdz četri ar pusi gadu.
Rindā uz pašvaldības dzīvokļiem reģistrētas 219 ģimenes, kurās ir trīs un vairāk bērnu. Mājokļu un vides komitejas sēdē deputāti jau tika informēti, ka Valdlaučos pašvaldība atjaunos māju, kas desmit gadu stāvējusi tukša. Tur plānots izveidot četru istabu dzīvokļus daudzbērnu ģimenēm. Pašvaldības rīcībā nav daudz četru istabu dzīvokļu, ko remontēt, tāpēc Valdlaučos vismaz četri tādi dzīvokļi tiks izveidoti. Rindā esošajām daudzbērnu ģimenēm pārsvarā vajadzīgi trīs un četru istabu dzīvokļi, bet tādi atbrīvojas ļoti reti: 2016. gadā izīrēti 14 trīsistabu un divi četru istabu dzīvokļi, bet šogad - astoņi trīsistabu dzīvokļi. Taču daudzbērnu ģimeņu skaits rindā pieaug - 2013. gadā reģistrētas 35 ģimenes, 2014. gadā - 38 ģimenes, 2015. gadā - 50, 2016. - 46, šogad līdz 1. oktobrim - jau 50 ģimeņu. Vidējais dzīvokļa gaidīšanas laiks ir 4,5 gadi, bet līdz 2022. gadam tas būs jau 7,5 gadi, ja tuvāko piecu gadu laikā daudzbērnu ģimeņu vajadzībām netiks pielāgoti vismaz 50 dzīvokļu gadā.
Izīrēšanai derīga dzīvojamā fonda Rīgā trūkst, tādēļ tiek kavēta pašvaldības palīdzības sniegšana iedzīvotāju grupām, kurām palīdzība nepieciešama pirmām kārtām. Tādas ir telpas, kas atzītas par dzīvošanai nederīgām, un tādās mitinās 282 ģimenes. Bīstamos dzīvokļos vai mājās īrnieki ir pakļauti iespējamam veselības vai mantas apdraudējumam, un, līdz pašvaldība varēs piedāvāt drošu mājvietu, viņiem jāgaida apmēram 3,5 gadi. Pēdējos divos gados Rīgas būvvalde ir pieņēmusi lēmumus pārtraukt dzīvojamo māju ekspluatāciju slikta tehniskā stāvokļa dēļ, tāpēc, kā norāda Mājokļu un vides departaments, «katastrofāli pieaugusi nepieciešamība izvietot pašvaldības dzīvojamo telpu īrniekus no šādām telpām». Ja 2014. gada aprīlī bija reģistrētas 58 ģimenes, tad šogad līdz 1. oktobrim - jau 101 ģimene. Bet šogad izīrēti tikai 25 dzīvokļi, lai gan vajadzētu izvietot 80 ģimeņu gadā, lai saglabātu vidējo dzīvokļa gaidīšanas tempu - trīs gadus.
Arī bērniem bāreņiem un bez vecāku aprūpes palikušiem bērniem trīs gadi rindā būtu saprātīgs termiņš, un, arī lai viņus nodrošinātu ar mājvietu, vajadzētu ierādīt 80 dzīvokļu gadā, bet tiek izīrēti apmēram 50 dzīvokļu.
Denacionalizēto māju īrnieku rindā ir reģistrētas 822 personas (ģimenes). Uz vienistabas un divistabu dzīvokli gaida personas, kas rindā iestājušās 2005. gadā. Pērn izīrēti 87 dzīvokļi, šogad - 68. Pašvaldībā lēš, ka 2005. gadā rindā reģistrētas personas ar dzīvokļiem varēs nodrošināt tikai 2019. gadā - pēc 14 gadu ilgas gaidīšanas.
Tāpēc Mājokļu un vides departaments lūdz atsavināt vairākas citām personām piederošas nedzīvojamas telpas ēkās Lielupes ielā 1 k-10 un Ziepju ielā 11, lai varētu ēkas pārveidot par labiekārtotiem īres dzīvokļiem. Pašvaldība no tai piederošiem dzīvokļiem īrniekus ir izvietojusi, bet atlikušās telpas nepieciešams atsavināt, lai dome varētu pieņemt lēmumu par ēku izmantošanu.