Rīgas standartapbūves mājokļu cenas eiro par kvadrātmetru turpina celties
Labi, ka vairs nav jālauza galva par mājokļu cenu celšanās iemesliem.
Nekustamo īpašuma tirgus nozīmīgākie starpnieki uzrāda savus datus par Rīgas mājokļu cenu celšanos atbilstoši šā gada konjunktūrai un katras firmas izkoptajiem cenu aprēķināšanas algoritmiem. Latio, lūk, uztur gan atrāvienu no Arco Real Estate un Ober Haus uzrādītajiem cenu līmeņiem, gan daudz saraustītāku cenu celšanās ritmu, kurā mijas mēneši ar cenu lēcieniem un cenu palikšanu uz vietas; Ober Haus uzrādītās cenas turpretī paaugstinās ļoti līgani. Tas nenozīmē, ka visiem mājokļu pārdevējiem Latio nodrošina visaugstākās cenas, bet visiem mājokļu pircējiem Ober Haus nodrošina viszemākās cenas. Tāda virzība uz pircēju un pārdevēju nesatikšanos nav iespējama, jo mākleri taču pastāv tieši tāpēc, lai šādas satikšanās veicinātu.
Mājokļi Rīgā ir likvīdākais segments Latvijas nekustamo īpašumu kopumā. Šo mājokļu cenu izmaiņas apsteidzošā un statistiski pārliecinošā veidā parāda, kas notiek un ar visu īpašumu cenām. Proti, ka to nominālvērtība aug atbilstoši eiro pirktspējas kritumam, kas Latvijas gadījumā jo īpaši fokusējas uz celtniecību. Tas nenozīmē, ka celtniecība būtu vienīgais strauji augošo cenu segments.
Vērtīga lasāmviela mājokļu tirgus esošajiem un potenciālajiem dalībniekiem ir 13. decembra Neatkarīgā ar Bauskas novada pašvaldības vadītāju tiešo runu, cik ļoti tagad «trūkst projektētāju, turklāt cenas attiecībā pret iepriekšējo gadu ir faktiski dubultojušās. Likumsakarīgi, ka līdzīgi pieaug arī būvniecības izmaksas. Pat būvuzraudzības pakalpojuma cena ir divas reizes lielāka...» Viņi apsaimnieko publiskos finanšu resursus un lepojas, ka vēl spēj tos mobilizēt iedzīvotājiem apsolīto būvju pabeigšanai, bet ko lai iesāk privātās fiziskās un tāpat arī juridiskās personas? Ja tās netiek ne pie vietējo, ne visas Eiropas Savienības nodokļu maksātāju naudas, kas Latvijā nonāk caur ES palīdzības fondiem, tad tām labāk neuzņemties celtniecību un neriskēt, ka nākamgad ap šādu laiku no viņiem jau prasīs labi ja tikai divas reizes vairāk eiro, nekā ierakstīts šobrīd rēķinātās tāmēs. Kurš spēj garantēt, ka tad arī viņa ienākumi būs dubultojušies? Ja šādu garantiju nav, bet papildu platību dzīvei vai darbam vajag, tad nesalīdzināmi drošāk to nopirkt kaut par augošām, bet pietiekami īsā laika periodā tomēr paredzamām cenām. Tepat arī cerības vismaz nezaudēt naudas faktisko vērtību, nopērkot īpašumu tagad, lai pārdotu to par daudz augstāku nominālvērtību tuvākā vai tālākā nākotnē.
Latvijas likumi aizbīda ienākumus no nekustamo īpašumu pirkšanas un pārdošanas piecu gadu attālumā, jo tikai pēc tāda laika vairs nebūtu jāmaksā ienākuma nodoklis atbilstoši pārdošanas cenas nominālajam pieaugumam pat tad, ja faktiski - atbilstoši eiro pirktspējas salīdzinājumam, sacīsim, attiecībā pret maizi - īpašuma pārdošanas cena būs kritusi. Cilvēkiem nākas riskēt ar jebkādu darbību, ieskaitot bezdarbību, ko pieklājīgi dēvēt par nogaidīšanu.