Krievu salas termināļi gatavojas uzņemt ogļu kravas

© Publicitātes foto

Doma par ogļu kravu pārcelšanu Rīgas domei un Rīgas brīvostas pārvaldei bija sen – jau 2006. gadā tika parakstīts līgums ar Andrejsalas un Eksportostas teritorijā strādājošajiem stividoriem, lai ostas saimniecisko darbību no Andrejsalas un Eksporta ostas pārceltu uz šiem procesiem piemērotāku vietu. Pēc tam minētā teritorija tika izslēgta no Rīgas brīvostas teritorijas un nodota pilsētas pārziņā.

Ir pagājuši 12 gadi, un šodien var jau droši teikt, ka ar 2019. gada 1. janvāri Rīgas centra tuvumā ogļu kravu vairs nebūs. Ogļu kravu apstrāde noritēs Krievu salas termināļos.

Videi droša kravu apstrāde

Lai arī projekts ir tapis smagnēji un tā ieviešanas laikā ir mainījusies gan ekonomiskā, gan politiskā situācija, kā arī pieaugušas prasības vides jomā, pamatideja ir saglabāta - ogļu kravas tiek pārceltas uz Daugavas kreiso krastu, kā arī uzņēmējiem jānodrošina videi draudzīga kravu apstrāde, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas. Rīgas brīvostas pārvaldes Infrastruktūras attīstības departamenta direktors Ivo Dubkevičs uzsver: «Stividoru un Rīgas brīvostas pārvaldes izbūvētā infrastruktūra un tehnoloģiskie risinājumi faktiski ir garants, ka ogļu kravu apstrāde notiks videi un cilvēkam droši - mēs varam pat teikt, ka cilvēki vairs pat nemanīs ogļu klātbūtni Rīgas ostā. Taču tas nenozīmē, ka turpmāk Rīgā sniegs būs pilnīgi balts, jo, kā liecina pētījumi, lielākais gaisa piesārņotājs Rīgā ir nevis osta, bet gan individuālo māju apkures sistēmas, kurās tiek izmantotas akmeņogles vai malka, kā arī autotransports. Lai sekotu līdzi un pastāvīgi monitorētu gaisa kvalitāti ap Krievu salas termināļiem, uzstādīsim arī gaisa kvalitātes monitoringa stacijas. Šobrīd tiek izstrādāta metodika monitoringa datu pieejamībai plašākam sabiedrības lokam.»

Mūsdienīgi tehnoloģiskie risinājumi

Krievu salas termināļos lielākā uzmanība tiek veltīta vides aspektiem: visi kravu laukumi ir ar cieto segumu, notekūdeņu savākšanas sistēmu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Kravu apstrādei izmantotās tehnoloģijas ir mūsdienīgas, piemēram, pilnīgi slēgtā telpā tiks veikta ogļu vagonu apgāšana un izbēršana, izberot ogles nonāk pazemes šahtās, kur tiek drupinātas un sašķirotas, tad pa daļēji segtu konveijeru sistēmu nogādātas kravu laukumos. Daļēji segta konveijeru sistēma paredzēta arī ogļu iekraušanai kuģu tilpnēs. Lai samazinātu putēšanu kravu laukumos un transportēšanas laikā, ogļu laistīšanai tiks izmantoti ūdens lielgabali. No trim pusēm kravu laukumus ieskaus 23 m augsta vēja jeb putekļu siena, kas vienlaikus samazinās vēja ātrumu un absorbēs jeb uztvers putekļu daļiņas. Jāpiebilst, ka šobrīd ogļu kravu apstrāde notiek laukumos bez cietā seguma, bez notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas, kā arī tās no vagoniem tiek izkrautas un arī kuģos iekrautas ar greiferiem. Tādējādi ogles vairākkārt pārvietojot kraušanas procesā, neizbēgami rodas ogļu putēšana un vēja apstākļos putekļi tiek nesti pilsētas virzienā.

Jaunums Rīgas ostā ir Krievu salas piestātnēm izveidotās kuģu elektroapgādes iekārtas, kas stāvēšanas laikā dod iespēju kuģiem izmantot elektroenerģiju no krasta, nedarbinot savus dīzeļa ģeneratorus un tādējādi vēl vairāk rūpējoties par apkārtējo vidi.

Izstrādājot notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu, vērā ir ņemti visi aspekti - gan ogļu sīko frakciju, gan autotransporta vai dzelzceļa lokomotīvju iespējamā piesārņojuma novēršanai.

Rīgas brīvostas pārvaldes projekta vadītāja Sanita Kaire atzīst: «Ņemot vērā dažādus aspektus, ieviešanas laikā projekts ir modificējies, bet pamatideja ir palikusi nemainīga. Pamatinfrastruktūras būvniecības darbi, ko līdzfinan-

sēja Eiropas Savienība, sākās 2010. gadā un noslēdzās 2015. gada decembrī. Šobrīd būvdarbus veic stividori, izbūvējot nepieciešamās tehnoloģijas un papildu infrastruktūru kravu apstrādei, savukārt Rīgas brīvostas pārvalde veic būvdarbus, kas saistās ar vides risku samazināšanu, tajā skaitā tā saucamā vēja jeb putekļu žoga un kravu laukumu būvniecību. Mums nav šaubu, ka līdz gada beigām visi darbi būs pabeigti. Piemēram, «Strek» savu darbību Krievu salā testa režīmā varēs uzsākt jau rudenī. Nekādas atlaides uzņēmējiem vairs nebūs! Šobrīd norit Eksportostas teritorijas lokālplānojuma izstrāde - turpmāk šajā teritorijā nebūs pieļaujama vidi piesārņojoša saimnieciskā darbība, bet tas nenozīmē, ka teritorijā vairs nenoritēs ar ostas darbu saistīti procesi - pieļaujama ir ģenerālkravu apstrāde, pasažieru kuģu, jahtu piestātnes, kā arī cita veida uzņēmējdarbība, kas ir saskaņā ar pilsētas attīstības plāniem.»

Krievu salas termināļi un piestātnes ir multifunkcionālas, tāpēc, mainoties tirgus konjuktūrai, iespējama kravu veida maiņa - kravu laukumus un piestātnes var izmantot jebkura veida kravu grupu, tajā skaitā konteinerkravu, pārkraušanai, izslēdzot iespēju šeit apstrādāt lejamkravas un ķīmiskās kravas.

***

Krievu sala

• Rīgas brīvostas pārvaldes īstenotā projekta «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra» mērķis ir novērst ostas aktivitāšu radīto ietekmi uz vidi, pārceļot akmeņogļu pārkraušanas termināļus prom no Andrejsalas un Eksportostas, vienlaikus nodrošinot ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā.

• Krievu salā pamatinfrastruktūras būvniecība īstenota laika posmā no 2010. līdz 2015. gadam.

• Projekta kopējās izmaksas: 152 milj. EUR

• Būves pabeigtas un nodotas ekspluatācijā 2015. gada decembrī.

• Krievu salā 1. posmā izbūvētā infrastruktūra ietver:

4 piestātnes ar kopgarumu 1,2 km

5,2 km autoceļu

11 km dzelzceļa sliežu ceļu

visas inženierkomunikācijas u.c.

• Papildu infrastruktūras būvdarbi tiek īstenoti laika posmā no 2016. līdz 2018. gada 31. decembrim

• Investīcijas: 41 milj. EUR

• Finansējuma avoti: Rīgas brīvostas pārvalde

• Papildu infrastruktūra ietver: tā sauktā putekļu žoga (vēja ierobežošanai), kravu laukumu ar lietusūdens savākšanas tīkliem un attīrīšanas ietaisēm, ceļu un dzelzceļu, papildu ūdensapgādes, elektroapgādes, gāzes apgādes tīklu izbūvi.

• Krievu salas infrastruktūras nomas līgumi ir noslēgti ar diviem stividoriem SIA «Riga Coal Terminal» un SIA «STREK», kas pārcels savu darbību no pilsētas centra uz Krievu salu.

• Vienlaikus ar Rīgas brīvostas pārvaldes realizētajiem papildu infrastruktūras būvdarbiem Krievu salas teritorijas nomnieki veic ogļu kravu apstrādei nepieciešamās papildu infrastruktūras būvniecību un tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanu. 2019. gada 1. janvārī visas ogļu kravas, kas līdz šim tika apstrādātas Eksportostas teritorijā, tiek pārceltas uz Krievu salu.