Ar gadatirgu Rīgas ziedu diena Rīgas Centrāltirgus uzsāk jauno tirdzniecības sezonu

ZIVJU DIENA bija pirmais izmēģinājums ieviest Rīgas Centrāltirgū jaunu formātu – gadatirgu. Pieredze parādīja, ka cilvēkiem šāds formāts iet pie sirds, jo kuram gan nepatīk palutināt savu vēderu un papriecēt acis © Publicitātes foto

Lai arī Rīgas Centrāltirgū aktīva tirdzniecība norit septiņas dienas nedēļā no agras rīta stundas līdz pat vakaram un nakts tirgum, šogad Rīgas Centrāltirgus vadība nākusi klajā ar lielisku vēsti – nu laiku pa laikam tirgus būs ne tikai vieta, kur pirkt un pārdot, bet arī izpriecāties un iegādāties tādu preci, ko ikdienā nevienā veikalā nopirkt nevar un arī tirgū tā ikdienā nav pieejama. Ar tematisko gadatirgu Rīgas ziedu diena 8. martā Rīgas Centrāltirgus uzsāk jaunu tradīciju – tematiskie gadatirgi ar visām tam piederošajām tradīcijām – atrakcijām lieliem un maziem, šmorēšanu un cepšanu, rotaļās iešanu, dziesmām un dejām – nu gluži kā no filmas Emīla nedarbi.

Pirmais kucēns izpeldēja

Simboliski var teikt, ka pirmais kucēns jeb izmēģinājums jaunajam gadatirgu formātam bija iepriekšējā gada novembrī organizētais gadatirgus Rīgas zivju diena. Par spīti ārkārtīgi nemīlīgajiem laika apstākļiem, kādos, kā saka, labs saimnieks suni ārā nedzītu, Zivju diena piesaistīja ap 10 tūkstošiem apmeklētāju. Vīlušies nebija nedz tie, kuri, zivju smaržas vilināti, tomēr piecēlās no dīvāna un devās tirgus virzienā, lai iepazītu plašo zivju un to izstrādājumu klāstu, nedz tie, kuri uzdrošinājās savu produkciju piedāvāt pircējiem.

SIEVIEŠU DIENĀ jeb Rīgas ziedu dienā priekšplānā iznāks ziedi un sievietes. Rīgas Centrāltirgus gaida tirgotājus ar visu, kas var iepriecināt sievietes - ar ziediem, mīļmantiņām, rotām un saldumiem / F64

Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks stāsta: «Zivju diena bija pirmais mēģinājums, kā saka, pirmais kucēns, kuru nenācās slīcināt, jo tas ļoti veiksmīgi izpeldēja. Faktiski rezultāti gan pēc apmeklētāju skaita, gan tirgošanās apjoma bija pārsteidzoši labi. Vairākos gadījumos tirgotājiem jau pēc dažām stundām no preces nekas pāri nebija palicis - vai nu jāver tā bodīte ciet, vai jābrauc pakaļ jaunai precei. Piemērs, pēc kā mēs tiecamies, organizējot nākamos gadatirgus, ir šāds: uz Zivju dienas tirgu izmēģināt tirgošanos tirgū ieradās plaši pazīstams kaviāra tirdzniecības uzņēmums. Dažu stundu laikā dārgā prece bija izpirkta. Šobrīd kompānijai Mottra ir savs stends mūsu tirgus zivju paviljonā, jo tirgotājs ir pārliecinājies, ka tirgū pārdošanas apjomi nav salīdzināmi ne ar vienu citu tirdzniecības vietu - ikdienā tirgu apmeklē ap 60 000 pircēju un tūristu no visām pasaules valstīm, bet svētkos apmeklētāju skaits pārsniedz 100 000.»

Pirkšanu un pārdošanu var pārvērst svētkos

Kā izdarīt tā, lai vietā, kas pati par sevi ir tirgus, radītu īpašu noskaņojumu un tirgošanās iegūtu citu formātu, šķiet neiespējamā misija - tirgus katru dienu ir tirgus. Taču - svētki no ikdienas atšķiras ar piedāvājumu, ar krāsām un mūziku, ar jampadraci un jautru pasēdēšanu. Plānojot tematiskos gadatirgus, tiek domāts, lai ne tikai sortiments, bet aktivitāšu programma būtu atbilstoša gadatirgus tēmai. Piemēram, 8. martā, kad norisināsies šā gada pirmais gadatirgus un reizē arī jaunā tirdzniecības sezonas atklāšana, piedāvājuma akcents ir viss, kas var iepriecināt sievietes, piemēram, ziedi, mīļmantiņas, skaistuma lietas, saldumi. Arī aktivitātēs, kuras varēs gan vērot no malas, gan aktīvi piedalīties paši, dominēs sieviete - visā tās skaistumā un valdzinājumā, kas, kā zināms, izglābs pasauli.

Kopumā gada griezumā Rīgas Centrāltirgus plāno organizēt ap 10 tematisko gadatirgu, ievērojot sezonālo raksturu, kā arī respektējot gadskārtu svētku tradīcijas un rodot jaunus izaicinājumus. Piemēram, jau marta otrā pusē ieplānots Navruz gadatirgus, kura galvenā tēma ir tjurku tautas jaunā gada sākums - ap šo laiku vairākās Āzijas valstīs tiek svinēta jaunā gada atnākšana. Tā kā svētku nekad nav par daudz, it īpaši tad, ja tajos var kārtīgi paēst, uzdancot un uzdziedāt, arī Latvijā šiem svētkiem ir vieta.

Iespēja mājražotājiem

Sabiedrībā valda stereotips, ka tirdzniecības vietas Rīgas Centrāltirgū ir nesamērīgi dārgas, tāpēc mājražotāji, arī tie, kuri aktīvi visas vasaras garumā braukā pa Latvijas pilsētu gadatirgiem, Rīgas Centrāltirgu grafikā pat neiekļauj.

Artis Druvinieks uzskata, ka tā ir kļūda. Pirmkārt: gadatirgos tirdzniecības vietām noteikta speciālā cena, kas ir 8 eiro par 1 m tirdzniecības vietas. Ja nepieciešams papildu aprīkojums, elektrības pieslēgums vai autotransporta klātbūtne, tad cenas ir citas, bet arī tās nav augstas - katrs individuāls gadījums tiek izskatīts atsevišķi, un kompromisa variantu atrast var vienmēr. Otrkārt: tik lielu pircēju skaitu, kāds svētku un gadatirgu reizēs ir Rīgas Centrāltirgū, nevar nodrošināt nevienā citā vietā. «Mums ir ļoti svarīgi, lai prieks par līdzdalību gadatirgū būtu gan pircējiem, gan pārdevējiem, kas dos mums iespēju atjaunot senās latviskās tirgošanās kultūras tradīcijas pilnā apjomā.»

***

PLĀNOTAIS GADATIRGU GRAFIKS*

8. marts Rīgas ziedu diena

22. marts NavRuz

31. marts Lieldienu iešūpošana

7. aprīlis Rīgas Zivju diena

5. maijs Dārza svētki

1. jūnijs Saldumu diena

22.-23. jūnijs Jāņu ielīgošana

4.-5. jūlijs Novadu svētki

16. augusts Rīgas gaļas diena

7. septembris Vislatvijas zivju diena

21.-23. decembris Ziemassvētku ieskandināšana

* datumi var mainīties