Rīga – viens no perspektīvākajiem kruīzu galamērķiem

© Publicitātes foto

Intervija ar Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieku attīstības jautājumos Edgaru Sūnu.

- Aizvadītais gads Rīgā iezīmējies ar rekordaugstu tūristu skaitu. Daudzi no tiem - vairāk nekā 87 tūkstoši - Rīgā ieradušies ar kruīzu kuģiem, kas Rīgā ienākuši 86 reizes. Kā Rīgas brīvostas pārvalde vērtē šo panākumu, un kas tam ir bijis par pamatu?

RĪGAS OSTU saredzam kā pieprasītu un augsta līmeņa kruīzu galamērķi, jo mums ir visi nepieciešamie resursi - skaista pilsēta, osta un radoši pakalpojumu sniedzēji, tikai to visu vajag pilnveidot un attīstīt, teic Edgars Sūna / Publicitātes foto

- Tajā nav nekāda noslēpuma, bet gan tikai un vienīgi likumsakarība, jo jau desmit gadus Rīgas ostas pārvalde aktīvi strādā, lai piesaistītu Rīgas ostai un Rīgai arvien jaunus tūristus. No ostas pārvaldes ieguldījuma - gan infrastruktūras piemērošanā, gan veicot dažādas mārketinga aktivitātes starptautiskajās kruīzu nozares izstādēs - tiešā veidā atkarīgs tūristu skaits, kas Rīgā ierodas ar kuģiem. Piebildīšu, ka kruīzu kompānijas maršrutus un galamērķus plāno vismaz divus gadus uz priekšu - tātad pagājušajā gadā ienākušie kuģi ir iepriekšējo gadu darba rezultāts. Rīgas ostas pārvalde ik gadu piedalās lielākajā pasaules kruīzu gadatirgū Fort Lauderdeilā un ik pārgadus notiekošajā izstādē Hamburgā. Pēc pasažieru nacionālā sastāva varam spriest par šo izstāžu rezultātiem - pirmajā vietā dominē tūristi no ASV, kam seko vācieši un briti.

Šogad savu ienākšanu Rīgas ostā ir apstiprinājis jau 91 kruīzs - tas liecina, ka interese par Rīgu pasaules kruīzu maršrutos kļūst arvien lielāka. Būtiski, ka šovasar Rīgā līdzās jau daudziem zināmajiem kuģiem, kuri šeit iegriezās pagājušajā un iepriekšējā sezonā, nāks klāt seši jauni kuģi, kas Rīgā vēl nav bijuši. Vienlaikus tas nozīmē, ka būs ne tikai vairāk kuģu, bet arī vairāk pasažieru.

- Sabiedrībā nereti izskan viedoklis, ka kruīzu pasažieri Rīgai nav vajadzīgi, jo viņi šeit stāv pārāk īsu laiku, lai pasažieri pagūtu atstāt naudu pilsētā. Vai ir pretargumenti?

INTERESE par Rīgu kā kruīzu galamērķi ir liela - izstādē Maiami pārvaldnieks Ansis Zeltiņš un citi delegācijas pārstāvji tikās ar nozīmīgiem pasaules kruīzu tirgus dalībniekiem / Publicitātes foto

- Pēdējo gadu tendences liecina, ka uzturēšanās laiks Rīgā kļūst arvien garāks un arvien vairāk kruīzu kuģu šeit paliek pa nakti. Tas nozīmē, ka krasta ekskursiju piedāvājums kļūst arvien interesantāks, aizraujošāks un dažādāks - tiek domāts, kā pilnvērtīgi izklaidēt pasažierus, lai viņi paliktu ilgāk un iztērētu naudu gan tūrisma objektu apmeklējumiem, gan suvenīru iegādei, gan sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, transportā. Kā jaunums, kas, cerams, attīstīsies, ir relaksācijas pakalpojumu piedāvājums - SPA un cita veida ar veselību saistītie pakalpojumi. Pieprasītas ir ekskursijas arī uz Rundāli un Siguldu, viennozīmīgi, ka visi vēlas apskatīt Vecrīgu, jūgendstila kvartālus, Centrāltirgu. Arvien vairāk attīstās kulinārais tūrisms - viesi ne tikai apmeklē pilsētas restorānus, bet mūsu pavāri dodas uz kuģiem un gatavo tematiskās vakariņas. Manuprāt, kruīzu pasažieru segmentu vietējie tūrisma industrijas pārstāvji vēl nav pilnībā apguvuši - iespējas ir dažādas, tās tikai vajag izmantot, jo, kā zināms, ceļojot cilvēki naudu tik rūpīgi neskaita - viņi vēlas gūt pozitīvas emocijas. Tāpēc kruīzu segmenta attīstībā ļoti būtisks ir vietējo tūrisma operatoru piedāvājums - kruīzu operatori saviem klientiem būtībā pārdod Rīgu kā galamērķi - ja piedāvājums ir interesants, tad tūristi šurp vēlas braukt, līdz ar to arī kruīzu operatori Rīgu iekļauj maršrutā. Tikai tāpēc, ka Rīgā ir osta, neviens šeit nebrauks, mums ir jāstrādā sinerģijā - osta nodrošina pieejamību, savukārt vietējie krasta tūroperatori atvestajiem pasažieriem atbilstošas izklaides un izziņas iespējas.

- Kāda ir sadarbība starp visām ieinteresētajām pusēm - ostu, pilsētas pašvaldību un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem?

- Zināmā mērā šis ir vēsturisks laiks, jo, gatavojoties izstādei Fort Lauderdeilā, pirmo reizi ar ostas iniciatīvu pie viena galda apsēdās visas iesaistītās puses, lai kopā izstrādātu vienotu piedāvājuma platformu, kurā katra puse viena otru papildina. Izstrādāt vienotu piedāvājumu nav vienas dienas notikums - pie tā sākām strādāt jau pagājušā gada nogalē, un izstāde Fort Lauderdeilā ir lielisks pierādījums kopīgā darba rezultātiem. Rīgas stends bija ļoti labi apmeklēts - sava loma tajā bija pilsētas piedāvājumam, sava tūroperatoru un sava ostai kā infrastruktūras nodrošinātājai. Mēs domājam, ka šī izstāde dos labu impulsu turpmākai kruīzu segmenta attīstībai Rīgā.

- Paskaidrojiet tiem, kuri nav saistīti ar kruīzu nozari - kā, piemēram, ASV pilsonis nonāk Rīgas ostā?

- Baltijas jūras kruīzi pārsvarā sākas Kopenhāgenā. Tas nozīmē, ka no ASV ar lidmašīnu tiek atvesti pasažieri līdz Kopenhāgenai, kur sākas nedēļu līdz 10 dienu garš kruīza brauciens vidēji uz 7 līdz 8 Baltijas jūras ostu pilsētām. Pamatā to galamērķis ir Pēterburga, kas viennozīmīgi ir apskates objekts numur viens. Tradicionāli kuģi iet pa nakti, bet pa dienu piestāj kādā no izvēlētajām ostām, tajā skaitā Stokholmā, Rīgā, Tallinā, Helsinkos un citur un atgriežas Kopenhāgenā. Jāatzīst, ka ienākšanas ziņā Rīga ir salīdzinoši neērta, jo ienāciens pa Daugavu prasa sešas stundas katrā virzienā, tāpēc, lai tas attaisnotu ceļā pavadītās stundas, Rīgas piedāvājumam ir jābūt īpaši pārliecinošam.

- Vai ir pamats izvirzīt tik nopietnas ambīcijas, kuru ietvaros Rīga varētu kļūt par ostu, kurā sākas un beidzas kruīzu maršruts?

- Tāds tālejošs ambiciozs mērķis mums patiešām ir. Nenoliedzami, ka tas nav vienkārši, jo jāveido kopēja sistēma ar lidostu, kas uzņemtu šos pasažierus, ar pilsētas transportu un naktsmītnēm, kas apmierinātu kruīzu pasažieru vajadzības - šobrīd kapacitāte ir nepietiekama, bet arī šīs problēmas ir atrisināmas, ja visi strādāsim kopā. Mēs domājam, ka tas būtu milzīgs ieguvums visai Latvijas ekonomikai.

- Vai Rīgas centra kuģu piestātnes ir piemērotas, lai uzņemtu vēl lielākus kruīzu kuģus lielākā skaitā?

- Tā ir aktualitāte, par ko jādomā kopā gan pilsētai, gan ostai. Faktiski kruīzu kuģiem pilsētas centrā ir tikai kāda pusotra piestātne pie Vanšu tilta, jo piestātne pie pasažieru ostas galvenokārt tiek izmantota Tallink prāmim, kas Rīgā ienāk katru dienu - ar to šobrīd var izlīdzēties, bet tas ir nepietiekami, jo vēlamas ir ne tikai garākas, bet arī dziļākas piestātnes, lai lielie kruīzu laineri šeit justos pietiekami droši. Ar optimismu skatāmies uz teritoriju Eksporta ostas ziemeļu daļā, kas drīzumā atbrīvosies no ogļu kravām. Mēs saskatām iespēju tur attīstīties ģenerālkravu, piemēram, konteineru un roro kravu, apstrādei, kā arī veidot pasažieru apkalpošanai piemērotu vidi. Līdzīgu ainu, kad blakām atrodas gan konteineru termināļi, gan kruīzu piestātnes, redzējām arī Fort Lauderdeilu. Tam jau ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi - pilsētas centra tuvums un atbilstoša dziļuma piestātnes, viegli organizējams transports no ostas līdz pilsētas centram. Ja varēsim izmantot šīs piestātnes, tad varēsim atteikties no Krievu salas piestātnes, kurā pagājušajā vasarā uzņēmām Celebrity Silhouette. No vienas puses, tas bija ērts risinājums lielajam lainerim, bet nebūt nebija komfortabls pasažieriem, kuriem ar autobusiem stundu un vairāk nācās braukt no kuģa līdz pilsētai. Ja mēs vēlamies Rīgā redzēt lielus kuģus ar pietekami turīgiem pasažieriem, tad sadarbībā ar pilsētas vadību un uzņēmējiem, kam pieder minētā teritorija, ir jāpanāk vienošanās, lai piepildās mūsu šī brīža solījumi kruīzu operatoriem, ka spēsim nodrošināt kuģu piestāšanu tuvu pilsētas centram.

- Vai esošie kuģu ceļi un apgriešanās vietas ir piemērotas lielajiem kruīzu laineriem?

- Saprotams, ka ienākšana upes ostā un apgriešanās prasa augstu profesionalitāti gan no kuģu kapteiņiem, gan no ostas kapteiņa dienesta, tostarp ločiem. Esošais kuģu ceļš un apgriešanās vieta ir pietiekami labā līmenī, bet prasa pilnveidošanu - šogad arī veiksim darbus, lai lielie kuģi šeit justos vēl lielākā drošībā. Acīmredzot esošā pakalpojuma kvalitāte ir pietiekami augstā līmenī, jo, ja kruīzu kapteiņiem būtu iebildumi, otrreiz viņi šeit vairs neienāktu. Uzsveru, ka kruīzu kuģu prasības ir ļoti augstā līmenī. Mēs kā osta esam vārti uz Rīgu, tāpēc visam ir jābūt pietiekami augstā līmenī - no kuģiem nepieciešamās infrastruktūras līdz estētiskai videi, ko ierauga pasažieri.

Izstādes laikā runājām ar vairāku kruīzu kompāniju pārstāvjiem par iespējamu turpmāko sadarbību - izzinājām viņu vēlmes un vajadzības, lai Rīgā ienāktu arvien lielāki un elitārāki kuģi. Mājasdarbs mums tuvākajiem trim gadiem ir zināms.

***

Komentāri

Kruīzu industrija dažādo piedāvājumu

Ilze Nelis, Rīgas Pasažieru terminālis, kruīzu kuģu apkalpošanas speciāliste

Publicitātes foto

Ūdenī nolaidīs vairāk nekā 100 jaunu kruīzu kuģu

Iepriekšējos gados ir strauji pieaudzis jaunbūvēto kruīzu kuģu skaits, un tas turpina augt. Šobrīd būvniecības stadijā ir vairāk nekā 100 kruīzu kuģu - no tiem 2018. gadā ūdenī tiks nolaisti vairāk nekā 20 okeāna, upju un specializēto ekspedīciju kuģu. Kruīza industrija fokusējas uz piedāvājuma dažādošanu, kā arī mērķauditorijas paplašināšanu. Tradicionālos silto zemju kruīzus ar pensijas vecuma pasažieriem sāk aizstāt ģimeņu kruīzi, kruīzi gados jauniem cilvēkiem, ekspedīciju, piedzīvojumu un vietējās kultūras baudīšanas ceļojumi - 2018. gadā paredzams arktisko un antarktisko kruīzu pieaugums. Kopumā šajā gadā industrija prognozē vismaz 27 miljonus kruīza pasažieru. Ņemot vērā ģeopolitiskos procesus pasaulē, Eiropas kruīza industrijas asociācijas ar optimismu lūkojas tuvākā un tālākā nākotnē, kas noteikti dos pienesumu arī Rīgai.

Ilgtspējīga sadarbība - labu rezultātu pamats

Dažādos sastāvos un ar dažādiem panākumiem Rīgas osta izstādē ASV piedalījās jau vienpadsmito gadu pēc kārtas, bet 2018. gads nenoliedzami ir ar lielu plusa zīmi, jo izstādē piedalījās ostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, tādējādi dodot skaidru signālu par Rīgas ostas nopietnajiem plāniem attiecībā uz kruīzu biznesu.

Gatavojoties izstādei Fort Lauderdeilā, pie viena galda apsēdās pilsētas pārstāvji, vadība, tūrisma attīstības birojs un servisa kompānijas. Ļoti ceru, ka šoreiz tas ir sākums ilgstošai un produktīvai sadarbībai daudzu gadu garumā. Šai sadarbībai neapšaubāmi ir svarīga nozīme nozares attīstībā, jo ir jāizstrādā konkrēts plāns turpmāko gadu aktivitātēm un to var paveikt, vienīgi sadarbojoties pilsētai ar ostu un privātajiem uzņēmumiem. Darbs, kas tiks paveikts, piemēram, šogad, savus augļus nesīs tikai pēc diviem trim gadiem, tāpēc ilgtspējīgai sadarbībai ir izšķiroša nozīme.

Arvien vairāk vēlas nakšņot Rīgā

Nav īpaši lielas atšķirības starp to, ko vēlas redzēt dažādu valstu pasažieri, jo pārsvarā viņi Rīgā ierodas pirmo reizi un vēlas apskatīt galvaspilsētu. Galvenokārt ierobežotā laika dēļ tiek izvēlēta pilsētas ekskursija daļēji ar autobusu, daļēji kājām, kuras laikā Eiropas tūristi varbūt vairāk pieturas pie programmas, bet amerikāņi vēlas ilgāku «brīvo laiku». Daudzi tūristi no Amerikas izvēlas arī ekskursijas, kurās ir iekļauta ebreju piemiņas vietu apskate.

Tie, kuri Rīgā ierodas atkārtoti, biežāk izvēlas izbraukt ārpus Rīgas - uz Jūrmalu, Siguldu vai Rundāli.

Ar katru gadu palielinās to kuģu skaits, kuri Rīgā paliek pa nakti. Tas gan vairāk ir saistīts ar izmaiņām starptautiskos kuģošanas noteikumos, bet liela nozīme ir arī tam, ka pasažieri un vēl jo vairāk kuģu apkalpes locekļi vēlas pilsētu apskatīt nesteidzoties, vakarā pasēdēt kādā terasē un baudīt vietējo atmosfēru. Tādos gadījumos tiek arī organizēti privāti koncerti gan Rīgā, gan ārpus Rīgas.

Jāuzlabo pilsētvide

Noteikti jāsakārto vieta, kur kruīza pasažieri iet uz pilsētu - zem Vanšu tilta. Šī vieta jau sen ir bēdīgā izskatā, trūkst arī skaidru norāžu, kur droši šķērsot ielu, lai nokļūtu vecpilsētā. Pagājušā gada sezonā vismaz trīs reizes kuģu pasažieri iesprūda liftā uz Vanšu tilta. Ņemot vērā, ka tieši šobrīd Vanšu tilts ir katastrofālā stāvoklī, ir jāmeklē risinājumi, kā kruīza pasažieriem droši nokļūt Vecrīgā.

Pilsētā ir problēmas ar sabiedriskajām tualetēm, galvenokārt higiēna - gidi parasti piedāvā tualetes apmeklēt muzejos, viesnīcās, restorānos utt.

Katastrofāli trūkst autobusu stāvvietu vecpilsētā, kur autobusi varētu izlaist un paņemtu kruīza pasažierus. Ņemot vērā ierobežoto laiku, šis fakts negatīvi ietekmē pasažieru apkalpošanas līmeni.

*

Rīgas tūrisma industrijā arvien lielāka loma ir kruīziem

Vita Jermoloviča, Rīgas tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāja

Publicitātes foto

Rīgai pilsētas viesu skaita rekords

Ik gadu tūristu skaits Rīgā pieaug, un tās ir labākās ziņas tūrisma nozarei. To ir izdevies sasniegt ar vairāku pasākumu kopumu - realizēta vairākos starptautiskos konkursos atzīta reklāmas kampaņa, darbs ar medijiem un blogeriem, attīstīts konferenču tūrisms, kā arī atvērti vairāki jauni lidojumu galamērķi gan jau ierastajos tirgos kā Somija, Norvēģija, Itālija, Krievija, Spānija, gan jaunos - Apvienotajos Arābu Emirātos, Izraēlā un citur.

Pērn Rīgā sasniegts rekordaugsts tūristu skaits - Rīgas viesnīcās un citās tūrisma mītnēs apmetušies 1 391 856 ārvalstu tūristi, kas ir par 11,5 procentiem vairāk nekā 2016. gadā, bet kopējais tūristu skaits sasniedzis 2,5 miljonus. Rīgas viesnīcās un citās tūrisma mītnēs visvairāk apmetušies ārvalstu tūristi no Krievijas (12,3%), Vācijas (11,5%), Igaunijas (7,7%), Lietuvas (7,2%), Somijas (6,7%), Lielbritānijas (6,2%), Zviedrijas (4,8%), Norvēģijas (4,7%), Itālijas (3%) un ASV (2,8%). Savukārt vietējo tūristu skaits gada periodā pieaudzis par 6,1% - līdz 191 227. Vislielākais procentuālais pieaugums ir tūristiem no Zviedrijas, Dānijas, Lietuvas, Francijas un Somijas.

Attīstās kruīzu segments

Lielu pienesumu tūrisma industrijai devuši Rīgas ostā ienākošie kuģi - kopumā apkalpoti vairāk nekā 830 tūkstoši pasažieru, kas ir par 42,8 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp ostā 2017. gadā apkalpoja

87 tūkstošus kruīza kuģu pasažieru, kas ir par 22,4 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Nesen pilsēta un osta sevi piedāvāja kruīzu izstādē ASV. Tās mērķis bija raisīt vēl lielāku kruīza operatoru interesi par Rīgu. Redzams, ka kruīzu kuģu tūroperatoriem ir liela interese par mūsu valsti un pilsētu - osta ar labi padarītu mājasdarbu, tajā skaitā padziļinātajiem kuģošanas ceļiem, kļuvusi par jaunu un interesantu kruīzu galamērķi. Turpinot iesākto un strādājot pie infrastruktūras pilnveidošanas, kas Rīgas ostu padara vēl ērtāk pieejamu un drošāku, izdosies piesaistīt vēl lielākus kuģus ar vairāk pasažieru.

Kruīza kuģu pasažieri, ierodoties pilsētā, apmeklē izstādes, restorānus, muzejus utt. Tas viennozīmīgi ir liels ekonomiskais pienesums pilsētai.

Pozitīvi, ka tūrisma industrijas pārstāvji, tajā skaitā Live Rīga un osta, strādā vienotu mērķu vadīti - piedalās izstādēs, regulāri tiekas, lai izvērtētu tendences un vienotos par kopīgām mārketinga aktivitātēm.

Lai veicinātu kruīzu skaita pieaugumu un pagarinātu uzturēšanās laiku Rīgā, akcenti ir jāliek uz Rīgas kā pilsētas attīstību, kā arī ostas kapacitāti. Tad tālāk jau jādomā par tūrisma produktiem, kas aizņem vairākas dienas - ekskursijas ārpus Rīgas. Šobrīd vislielāko interesi rada Vecrīga ar tās apskates objektiem, mākslas muzeji un Centrāltirgus. Tūristi apmeklē arī jūgendstila rajonu, interesējas par kafejnīcām, restorāniem.