Rīgas brīvosta: Līdz gada beigām Krievu salas termināļos visi darbi būs pabeigti
Līdz šā gada beigām ir pilnībā jāpabeidz Krievu salas termināļu infrastruktūras būvniecības darbi. Līdz ar to tiks sasniegts ostas vēsturē vērienīgākā projekta galvenais mērķis – samazināsies ostas saimnieciskās darbības ietekme uz vidi un cilvēkiem.
Papildu infrastruktūra vides un cilvēku interesēs Rīgas brīvostas pārvalde 2012. gadā uzsāka projektu Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra, kas noslēdzās 2015. gada 31. decembrī. Projekta ietvaros tika izveidotas četras dziļūdens piestātnes (kuģu iegrime 15,5 m) ar kopējo garumu 1180 metru un nepieciešamā pievadceļu un inženiertehniskā infrastruktūra. Taču pilnvērtīgas darbības uzsākšanai Krievu salas infrastruktūrai bija nepieciešami papildu pasākumi, kas vienlaikus samazinātu ietekmi uz vidi un apkaimes iedzīvotājiem saglabātu labu dzīves kvalitāti, kā arī nodrošinātu stividoru vajadzības. 2017. gadā Rīgas brīvostas pārvalde uzsāka papildu infrastruktūras būvniecību, kuras ietvaros tiek uzstādīta vēja siena, kas samazina putekļu izplatības iespēju, izbūvē papildu dzelzceļa pievadus un kravu laukumus. Kopējās brīvostas investīcijas papildu infrastruktūras izveidē sastāda vairākus desmitus miljonus eiro. Lai klātienē pārliecinātos par paveikto darbu apjomu, 20. jūnijā Krievu salas termināļos ieradās Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Andris Ameriks, Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, brīvostas valdes locekļi un būvdarbu ģenerāluzņēmēja ACB pārstāvji.
Kavējumu riski nepastāv
«Šodien redzētais nostiprina pārliecību, ka Krievu salas projekta pamatmērķis tiks sasniegts veiksmīgi un pilnvērtīga beramkravu operāciju pārcelšana no Daugavas labā krasta - Andrejsalas un Eksportostas teritorijām - uz Krievu salu noritēs, kā paredzēts, un kravu pārkraušana vienā no modernākajiem multifunkcionālajiem termināļiem Baltijas jūras reģionā sāksies, kā plānots, 2019. gadā,» uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks. Tāpat valdes priekšsēdētājs vēsta, ka abas stividorkompānijas - Strek un Riga Coal terminal - savās nomātajās teritorijās veic viņiem nepieciešamās papildu infrastruktūras izbūvi un tehnoloģiju uzstādīšanu. «Stividori, kopumā investējot vairākus desmitus miljonus eiro, ar saviem parakstiem ir apliecinājuši, ka darbus pabeigs laikus un ogles labajā krastā pēc sešiem mēnešiem būs vēsture. Mēs uzskatām, ka šis ir vides un ekoloģijas, nevis uzņēmējdarbības attīstības projekts, kura īstenošana ienesīs būtiskas izmaiņas visā Rīgā - tie nav tikai ogļu putekļi, bet arī kravu piegāžu un loģistikas ceļu maiņa. Šovasar valda sauss un saulains laiks, kas atstāj iespaidu - pārkraujot ar novecojušām tehnoloģijām, ogles neizbēgami put. Mūsdienīgais terminālis ar modernām tehnoloģijām šo jautājumu atrisinās. Piebildīšu: uzņēmēji ziņo, ka šobrīd atkal pieaug ogļu kravu apjoms.»
«Vizītes ietvaros pārliecinājāmies, ka visi būvdarbi projekta teritorijā norit stingri saskaņā ar laika plānu un darbu grafiku, kā arī budžeta ietvaros. Turpināsim rūpīgi sekot līdzi darbu progresam, lai izpildītu mūsu apņemšanos pabeigt visu noteiktajos termiņos un terminālis ar nākamo gadu būtu pilnībā gatavs ogļu pārkraušanai, turklāt atbilstu augstākajiem vides prasību standartiem. Ir svarīgi apzināties, ka jaunais terminālis ir daudzfunkcionāls - tajā var apstrādāt praktiski visus kravu veidus, izņemot lejamkravas. Tāpēc nepastāv risks, ka termināļi stāvēs tukši - mainoties kravu konjunktūrai, samērā vienkārši ir piemērojama termināļu infrastruktūra,» uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Vēja sienas montāžu apgūst Kanādā
Viens no svarīgākajiem papildu infrastruktūras elementiem ir vēja siena, kas mazinās vēja ietekmi uz ogļu krāvumiem. Vēja siena tiek būvēta kravu laukumiem no trim pusēm, atvērtu atstājot tikai Daugavas krastu, tās augstums ir 23 metri - tātad praktiski piecstāvu mājas augstumā, vēja žoga kopgarums pārsniedz divus kilometrus, attālums starp balstiem ir 30 metru. Būvkompānijas ACB pārstāvis informē: «Trešā daļa vēju slāpējošā un daļēji putekļus absorbējošā materiāla ir jau piegādāti no Kanādas ražotāja WeatherSolve. Jāpiebilst, ka pasaules praksē šādu pieeju putekļu izplatības samazināšanai pielieto jau vairākus gadu desmitus, taču Latvijā šī tehnoloģija vēl nav aprobēta. Tāpēc mūsu darbinieki devās uz Kanādu, lai klātienē apgūtu zināšanas, kas nepieciešamas vēja sienas montāžai. Tāpat sadarbojāmies ar Latvijas Universitāti, lai veiktu precīzus aprēķinus par vēja slodzēm, par apledojuma ietekmi un citām niansēm, kas var ietekmēt vēja sienas ekspluatācijas kvalitāti. Šobrīd ir piegādāts pirmais trīskāju balsts, bet balstu pamatu izbūve jau praktiski ir pabeigta.