Ja nebūtu ostas, nebūtu Rīgas – tā ir aksioma, kas pierādījumus neprasa. Taču, kā jebkura saimnieciskā darbība, arī osta nes līdzi savas neērtības apkaimes iedzīvotājiem. Kā sabalansēt ostas aktivitātes, kas ne vienmēr ir iedzīvotājiem pa prātam, un cilvēku vēlēšanos dzīvot klusā, tīrā un sakārtotā vidē, savus apsvērumus, jau paveikto un ieceres vēsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
- Diskusija - kuram taisnība un kuram jāpiekāpjas - starp ostas apkaimju iedzīvotājiem un ostu pastāv jau desmitiem gadu. Ir veikti dažādi pasākumi, realizēti projekti, runāts un spriests - vai var teikt, ka kaut arī palēnām, bet ostas un apkaimju iedzīvotāju pretnostatījumi mazinās?
- Ir skaidrs, ka osta savā pamatdarbībā ir un paliek industriāla aktivitāte, tāpēc sadzīvošanas procesā ar apkaimju iedzīvotājiem vienmēr pastāvēs smagāks vai vieglāks konflikts. Katrā ziņā esmu definējis, ka vēlamies būt labs kaimiņš. Arī attiecībā uz iedzīvotāju sūdzībām cenšamies būt konstruktīvi un ātri reaģēt. Protams, mēs nevaram atrisināt jebkuru iedzīvotāju bēdu, kas saistās ar ostas darbību, jo tematika sūdzībām ir ļoti dažāda un ne visu ostas pārvalde spēj ietekmēt. Tajā pašā laikā attiecībā uz iedzīvotāju idejām un priekšlikumiem esam atvērti sarunām un tiktāl, cik pieļauj likums, cenšamies dot pienesumu cilvēkiem, kuri dzīvo ostas tuvumā. Vēl vairāk - ostas aktivitātes cenšamies virzīt tālāk no iedzīvotājiem, taču, kā jau zināt, ostas aktivitāšu pārcelšana atkal nepatīk kādam citam. Citreiz tie ir ļoti praktiski apsvērumi, citreiz merkantili. Gan vienu, gan otru es tīri cilvēcīgi saprotu, jo ļoti iespējams, ka blakus esošas ostas aktivitātes īpašuma vērtību var samazināt. Taču nekad nebūs tā, kā daži varbūt iedomājas: apkārt valda klusums un miers, aug meži un plūst upes, bet tajā pašā laikā būs nodrošinātas visas mūsdienīgas dzīves vēlmes - centralizētie tīkli, transports un labiekārtota vide. Ja kāds grib dzīvot mežā, tad viņam jābrauc dzīvot citur, nevis jāpaliek Rīgā. Kā jau teicu: mēs vēlamies būt labi kaimiņi, bet sinerģijā un savstarpējā sapratnē vienam ar otru.
- Viena no iedzīvotāju vēlmēm, ne tikai ostas tuvumā dzīvojošajiem, bet arī citiem rīdziniekiem, ir nodrošināt pieeju Daugavai. Cik tad īsti pieejama vai nepieejama ir Daugava Rīgas brīvostas teritorijā?
- Tā nebūt nav, ka visai brīvostas teritorijai ir apkārt apvilkts žogs un cilvēki nevar izbaudīt ūdeņu tuvumu. Paskaidrošu, ka brīvostas teritorijā platības nomā stividorkompānijas, kas atbilstoši saimnieciskās darbības veidam ir nožogojušas savus termināļus, tādējādi radot drošus apstākļus gan savai saimnieciskajai darbībai, gan iedzīvotājiem, kuri pretējā gadījumā nejauši var ieklīst bīstamā zonā. Vienlaikus šādu pieeju diktē arī likumi un noteikumi. Taču ne visās brīvostas teritorijās norit aktīva darbība, tāpēc ne visa Daugavas piekraste ir slēgta. Gan moli, gan daudzas citas vietas ir brīvi pieejamas - lūdzu, brauciet, atpūtieties, makšķerējiet. Taču es gribu piebilst vēl vienu faktu - daudziem ir tieksme piesārņot vidi. Laikam jau tas ir cilvēkam dabisks process, tāpēc braucam, tīrām un vācam, uzturam kārtībā, jo tā ir brīvostas teritorija - tātad mūsu atbildība. Austrumu mols Mangaļsalā ir labākā stāvoklī un vieglāk pieejams, tāpēc tas ir visbiežāk apmeklēts. Lielās talkas ietvaros brīvostas pārvaldes darbinieki šo teritoriju sakopa, kā arī uzstādījām informatīvās zīmes gan par pašu objektu, gan to, ko tur drīkst un ko nedrīkst darīt. Ar brīvostas pārvaldes atbalstu ir labiekārtota arī promenāde Vecmīlgrāvī un izveidots bērnu rotaļu laukums. Savukārt Rietumu mols ir pieejams no pludmales un jūras puses, jo no krasta tam pieslienas termināļa teritorija. Ar to gribu pateikt, ka nebūt ne visa Rīgas brīvostas pārvaldei juridiski piekrītošā teritorija sabiedrībai ir slēgta zona.
- Vai vienlaikus ar ostas infrastruktūras pilnveidošanu ieguvēji ir arī apkaimju iedzīvotāji?
- Viens no šādiem projektiem ir šogad ieplānotais Kundziņsalas nosusināšanas jeb meliorācijas projekts, kas ilgtermiņā pasargās Kundziņsalas iedzīvotāju māju applūšanu. Applūšanas riski Kundziņsalā ir realitāte, tāpēc, veicot ostas infrastruktūras pilnveidošanu, vienlaikus ieguvēji būs iedzīvotāji. Līdzīgi kā Vecmīlgrāvī, arī Kundziņsalā esam ieplānojuši labiekārtot teritorijas sporta un atpūtas zonām. Taču te es gribu vērst uzmanību - Rīgas brīvostas pārvalde var izveidot labiekārtotu zonu, taču tās apsaimniekošanu un rūpes tomēr vajadzētu uzņemties pašiem iedzīvotājiem. Es domāju, ka tas būtu tikai godīgi, ja, piemēram, šūpoles saviem bērniem vai volejbola tīklu uzliktu paši iedzīvotāji un paši arī labotu.
- Mēs runājām arī par Vecmīlgrāvi - šopavasar vecais betona žogs atkal ieguvis vienu nokrāsotu posmu. Vai tā ir tradīcija - krāsot žogu?
- No padomju laikiem Vecmīlgrāvī ir saglabājies ostas teritoriju norobežojošais betona žogs, kas stiepjas vairāku kilometru garumā. Ideja par žoga krāsošanu ir nākusi no iedzīvotājiem, un ostas pārvalde tāda veida aktivitātes atbalsta. Katru gadu kāds posms tiek nokrāsots. Šogad krāsojām posmu gar kuģu remontu rūpnīcas Rietumu krastu - daudziem redzamā vietā. Izvēlētā tēma saistās ar Latvijas simtgadi - Latvijas novadu tautisko jostu fragmenti, kas bija trafareta veidā jau uzzīmēti uz žoga paneļiem. Apkārtnes iedzīvotāji kopā ar bērniem, draugiem, radiem, kaimiņiem, kā arī ostas pārvaldes pārstāvjiem vienu dienu rūpīgi apgleznoja žogu. Lai arī laika apstākļi nelutināja, pasākums bija ļoti jauks.
- Pilsētas arhitekts Gvido Princis nācis klajā ar ideju izveidot laivu sabiedriskā transporta maršrutu starp Bolderāju un Mangaļsalu. Kā jūs uz to skatāties - vai brīvosta varētu iesaistīties šādā projektā?
- Ir skaidrs, ka brīvostas pārvalde nenodarbosies ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem, taču infrastruktūras nodrošināšanā sava loma varētu būt arī brīvostas pārvaldei. Līdz šim nav bijis tāda piedāvājuma un nav arī atbilstošas infrastruktūras, turklāt, lai īstenotu šo domu, ir nepieciešama cieša sadarbība ar pašvaldību, tostarp Rīgas satiksmi, jo nevar cilvēku izsēdināt otrā krastā, kur tam līdz tuvējam autobusam jāiet trīs kilometrus. Iespējams, ka radīto infrastruktūru varētu izmantot arī tūrisma industrija. Katrā gadījumā doma ir rūpīgi izvērtējama un analizējama.
- Ostas svētki norit vienlaikus ar Rīgas svētkiem. Vai šogad viss būs ierastajā kārtībā?
- Jā! Mēs apzināmies, ka šogad ir Latvijas simtgades gads, kas ir liels un būtisks notikums, taču nevar visas darbības veltīt simtgadei - svarīgi ir saglabāt norises pēctecību un kvalitāti. Ostas svētkos šogad viss būs kā ierasts - būs Krastu mači, būs Kanāla regate, kas šogad nebūs Bastejkalnā, bet gan tiešā brīvostas pārvaldes tuvumā Kronvalda parkā, kā arī citas ģimeniskas un aizraujošas aktivitātes. Būs sarūpēts arī kāds jaunums, ko dāvāsim Rīgas svētku un Ostas svētku viesiem. Savukārt savu dāvanu Latvijas simtgadei veltīsim gaismas festivāla Staro Rīga ietvaros.