Mazpulcēni gatavi sakopt Saulesdārza bēdu leju
Saulesdārzs, kas atrodas Mežaparkā un aizņem 6,5 hektārus, palicis bez īsta saimnieka un pārvērties par nekoptu koku audzi, un tā skatu vēl vairāk bojā grausti. Patlaban centrālajā ēkā dažas telpas atvēlētas mazpulcēniem, kas brīvprātīgi uzkopj parku. Nu Saeimā iesniegts likumprojekts, kas paredz teritoriju un ēkas atdot Latvijas Mazpulku īpašumā bez atlīdzības.
Biedrība cer, ka tas ļaus piesaistīt arī mecenātu ziedojumus un sakārtot šo vietu tā, kā tā būtu pelnījusi. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē šo vietu nosauca par bēdu leju, rosinot to atdot mazpulcēniem, piešķirot tai valsts interešu centra statusu, kas ļautu piesaistīt investorus. Viņš arī atklāja, ka par Saulesdārzu esot ieinteresējies mecenāts, kurš būtu gatavs ieguldīt infrastruktūrā, taču bez jau iepriekšminētā statusa to nav gatavs darīt.
Novārtā pamests parks un grausti
Savulaik Saulesdārza teritorija bijusi lielāka, taču laika gaitā tā pa daļām pārdota. Pati Grāves muiža (tā un arī pārējā teritorija ir Valsts nekustamo īpašumu pārziņā) gan palikusi neprivatizēta. Ilgu laiku tajā darbojās jaunatnes futbola centrs Skonto.
Lai gan īres līgums sen jau beidzies, tomēr šad un tad redzot, ka tā vēl tiek izmantota, stāsta Latvijas Mazpulku vadītāja Randa Ķeņģe. Žēl esot ēkas - steigā veiktais remonts bijis ļoti nekvalitatīvs, kas drīzāk kaitējis, nekā uzlabojis tās izskatu. Nu tā esot bez apkures un saimnieka, kas vēl vairāk paātrina bojāeju. Mazpulcēni muižas apkārtni nekopjot, kādu laiku to darījuši futbolisti, bet nu to nedara neviens. Arī vēstures piemineklis - lapene - blakus muižai jau teju pilnībā sagruvis. Žēlīgs izskatās arī dārznieka namiņš, kurš cietis ugunsgrēkā, tāpat kā cita vēsturiska ēka, kuras galu paātrinājuši tur iemitinājušies bezpajumtnieki. Ainu neuzlabo arī bedrainais ceļš, kas ved uz administrācijas namu.
Brīvprātīgi kopj
«Mēs vēlamies šo teritoriju pārņemt savā īpašumā, lai to sakārtotu un attīstītu tā, kā tas izskatījās pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, kad tā piederēja mazpulcēniem. Līdz šim to esam darījuši pēc savas iniciatīvas - rīkojam talkas, rūpējamies, lai parks nepārvērstos par džungļiem. Lūk, šodien arī mūsu strādnieks ar trimmeri pļauj zāli,» teic R. Ķeņģe. Taču tā nopietni atrotīt piedurknes traucē tas, ka šī vieta nepieder īsti nevienam. Jo zināma attīstības vīzija biedrībai esot. Piemēram, sakopt dārznieka namiņu, kam jau bijis rekonstrukcijas projekts. Iekārtot telpas semināriem, darbnīcām, arī viesu izmitināšanai. Lielu akcentu vēloties likt uz āra aktivitātēm un dabas iepazīšanu, tāpēc ir padomā izveidot āra klasi, lapenes, eksperimentālu dārziņu, bet ezera piekrasti atvēlēt ūdens radības pētniecībai. Arī parks ir pateicīga vieta dažādu kustoņu novērošanai. R. Ķeņģe norāda, ka senajā parka daļā ir arī mikroliegums, kuru apdzīvo lapkoku praulgrauzis. Šajā zonā nekādas īpašas darbības nav atļauts veikt.
Nevēlas spa centru
Runājot par finansējumu steidzamākajiem darbiem (arboristu, graustu demontāža, bojātās apkures sistēmas nomaiņa, celiņu sakārtošana), būtu nepieciešami apmēram 100 000 eiro, taču, lai teritoriju uzturētu, pēc šā brīža aprēķiniem, tie ir 170 000 līdz 190 000 eiro gadā. Protams, ka jaunu ēku būvēšanai būs vajadzīgas daudz lielākas izmaksas.
Priecējot, ka mecenāta interese, kura vārdu gan šobrīd negribot minēt, pamudinājusi politiķus lemt par teritorijas atdošanu mazpulcēniem. Ļoti negribētos, lai tā nonāktu kādu privātpersonu rokās, kas te sabūvētu spa centrus. Līdz ar to padarot šo vietu nepieejamu sabiedrībai. Jo tādi mēģinājumi bijuši, ik pa laikam biedrība saņemot vēstules, kurās vēstīts, ka «jūs esat īpašuma apgrūtinājums, tāpēc izvēlieties kādu citu vietu savai darbībai», ironiski pasmaida R. Ķeņģe.
***
DER ZINĀT
• Grāves muižu ar parku 1913. gadā par tautas saziedotiem līdzekļiem iegādājās Latviešu izglītības biedrība un nosauca to par Saules dārzu, jo tā teritorijā esot atradies saules pulkstenis. Dārzs tika veidots kā bērnu un jauniešu sporta un atpūtas centrs, kas ātri vien kļuva par populāru vietu.
• Padomju laikā te izveidota Jauno naturālistu stacija.
• Šobrīd darbojas Latvijas Mazpulki - lielākā sabiedriskā bērnu un jauniešu organizācija Latvijā, tai ir 130 vietējo klubu ar gandrīz 2000 biedriem. Biedrība brīvprātīgi sadarbībā ar citiem Saulesdārza telpu nomniekiem rūpējas par parka sakopšanu, taču ar to ir par maz, lai šī vieta atgūtu sākotnējo skaistumu.