"Rail Baltica" pavērs Rīgai iespēju mainīties
Rail Baltica projekta Latvijas sadaļā ienākušies pāris nozīmīgi jaunumi. Izsludināta konkursa otrā kārta Rīgas centrālās stacijas, sliežu ceļa un Daugavas šķērsojuma projektēšanai un būvniecībai. Un ar vairākām nevaldības organizācijām noslēgts sadarbības memorands, kura īstais mērķis ir spiediena izdarīšana uz Rīgas domi. Rail Baltica pilsētai radīs grandiozas attīstības iespējas, taču to izmantošana ir atkarīga vienīgi no pašvaldības.
Daudziem joprojām nav skaidrs, ka Eiropas Savienība šajā pasākumā piekritusi finansēt tikai un vienīgi ar sliežu ceļu izveidošanu saistīto infrastruktūru. Tātad vilcienam jāiebrauc centrālajā stacijā, jāizlaiž un jāuzņem ceļotāji un jādodas tālāk.
Nauda tikai dzelzceļam
Lai to varētu izdarīt, esošie Eiropas platumam neatbilstošie sliežu ceļi tiks pacelti uz estakādes un pabīdīti uz centra pusi, iegūstot vietu vēl četrām Eiropas platuma sliedēm un peronam. Esošais uzbērums tiks norakts līdz Elizabetes ielai. Stacijas māja tiks daļēji pārbūvēta, peroni pārsegti un papildināti ar uzgaidāmajām telpām trešajā stāvā, un tālāk vilcieni šķērsos Daugavu pa jaunu tiltu, uz kura sava vieta būs atvēlēta arī gājējiem un riteņbraucējiem. Visa šo labumu cena tiek lēsta aptuveni 200 miljonu eiro vērtībā. Neizpratne veidojas apstāklī, ka vizualizācijās ir redzēts daudz kas vairāk - jaunas ielas, iedzīvotājiem draudzīgi atrisināti satiksmes mezgli, pazemē nodzītas mašīnas un virszemē iznākuši cilvēki. Taču nekas no tā nav Eiropas projekta sastāvdaļa un pilsētai pašai jārisina, ko darīt ar milzīgām teritorijām, kas atbrīvosies pēc uzbēruma nojaukšanas un modernas dzelzceļa infrastruktūras uzbūvēšanas. Un galvenais ir atrast naudu, par ko attīstīt brīnišķīgās idejas, ko ar Rail Baltica nacionālā ieviesēja Eiropas Dzelzceļa līniju starpniecību darīs zināmu arī sabiedriskās organizācijas: mammas ar ratiņiem, invalīdi, velosipēdisti, brīvprātīgi pilsētplānotāji. Katrai sabiedrības grupai ir savas prasības, un, tikai tās visas izpildot, pilsētu var saukt par draudzīgu cilvēkam.
Piecos gados jāpabeidz
Šobrīd viss, kas saistās ar centrālo staciju un tās tuvāko apkārtni, ir briesmīgs. Pārvietošanās maksimāli apgrūtināta, tuneļos bezpajumtnieki un zagļi, pati stacija padarīta par milzu veikalu.
Kases atrast nevar, bet vietas, kur vilcienu zem jumta sagaidīt, vispār nav. Un pašā vilcienā ierāpties, ja esi vecs vai ar kādu pārvietošanās apgrūtinājumu, bez publiska pazemojuma vispār nav iespējams. Eiropas Dzelzceļa līniju vadītājs Andris Linužs skaidro, ka šīs pēdējās nosauktās problēmas Rail Baltica pilnībā atrisinās. Aizvakar projektēšanas un būvniecības konkursā sākta otrā kārta. Sešām izvēlētajām arhitektu/būvnieku komandām nosūtīts tehniskais uzdevums uz 800 lapām. Attiecīgi līdz gada beigām tām jāiesniedz finanšu un tehniskais piedāvājums - laika grafiks, darbu veikšanas secība, objektu risinājumi, organizācijas shēma, kvalitātes kontrole, un, protams, arī jānosauc cena. Īpaši sarežģītus šos būvdarbus padara nosacījums, ka nedz dzelzceļa, nedz arī autosatiksme nedrīkst apstāties. Nākamā gada sākumā varētu tikt slēgts līgums ar uzvarētāju, bet jau pilnīgi jaunā veidolā centrālās stacijas mezglam jāsāk funkcionēt 2023. gadā.
Lai Rīga vilcienu nenokavē
Stacijas mezgls tiks būvēts tā, lai morāli nenovecotu vismaz turpmākos 100 gadus. Ērts, moderns un funkcionāls. Taču, kas attiecas uz stacijas apkaimi, tas jau paliek pašvaldības pārziņā. Pēc uzbēruma norakšanas iespējas pavērsies grandiozas - izveidosies jaunas brīvas platības, jauna iela, Elizabetes iela vairs neatdursies uzbērumā. To varēs pagarināt līdz pat Daugavai. Un te vietā jautājums, kādēļ arī tālāk nerakt nost dzelzceļa uzbērumu. Ja tā nebūtu, Maskavas forštati varētu savienot ar centru. Līdz ar pieejamību ievērojami augtu šī rajona vērtība.
Rīgas domē šīs idejas ir apritē. Rudenī tiks sākta lokālplānojuma izstrāde dzelzceļa stacijas satiksmes mezglam, transporta un gājēju plūsmu mērījumi. Šī ir iespēja sadzīt mašīnas pazemē, bet cilvēkus izvest no tās laukā. Ja vien nauda būs. Teorētiski Eiropas Dzelzceļa līnijas un Rīgas dome savā starpā apspriežas dažādos formātos. Gan ikdienas darbā, projektam virzoties uz priekšu un izdodot būvatļaujas, gan Pārinstitucionālās koordinācijas padomē, ko vada satiksmes ministrs un Rīgas mērs. Darbinieki pat iesaukuši to par kosmisko padomi, jo uzdevums patiešām grandiozs. Rīga jāsagatavo, lai tā nenokavētu Rail Baltica atbraukšanu.