Atbalsta tirgus statusa piešķiršanu Kalnciema kvartālam

© Mārtiņš Zilgalvis / F64

Kalnciema kvartālā tirgus nedēļas nogalēs notiek kopš 2008.gada. Juridiski tas līdz šim ticis klasificēts kā ielu tirdzniecība.

Dome nolēma atbalstīt jauna tirgus izveidošanu uz zemesgabala Kalnciema ielā 35, Kalnciema ielā 37 un Melnsila ielā 13, izvirzot divus nosacījumus.

Pirmkārt, tirgum nepieciešamo autostāvvietu uz zemesgabala Kalnciema ielā 33 jāizveido atbilstoši Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.

Otrkārt, konkrētus tirgus stacionāro objektu risinājumus, kas maina Kalnciema kvartāla tirgus līdzšinējo vizuālo tēlu, jāsaskaņo ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

Kā norāda uzņēmums, 13 gadu laikā Kalnciema kvartālā tirgus bijusi lieliska iespēja Latvijas zemniekiem, amatniekiem un mājražotājiem piedāvāt savu produkciju plašākam pircēju lokam.

Dalība tirgū esot veicinājusi daudzu jaunu uzņēmumu izveidošanos un attīstību. Turklāt Kalnciema kvartāla tirgus ir unikāls un labi apmeklēts Rīgas tirgus, un to apmeklē arī cilvēki, kuri dzīvo ārpus Rīgas un ārzemnieki.

Augstu esot novērtēta arī Kalnciema kvartāla kā kultūras centra darbība, kas tiek īstenota ciešā saiknē ar tirgu.

Pirms Covid-19 dēļ noteikto epidemioloģisko ierobežojumu ieviešanas tirgū katrā nedēļas nogalē darbojās vairāk nekā 100 tirdzniecības vietas.

Kā skaidro SIA "Kalnciema kvartāls" pārstāvji, pastāvīga tirgus izveidošana ir loģisks solis, lai atviegloti komercdarbību tirgus dalībniekiem un veidotājiem, kā arī vienkāršotu darbu kontrolējošām iestādēm.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien atbalstīja ieceri par jauna tirgus izveidi uz zemesgabaliem Kalnciema ielā 35 un 37 un uz zemesgabala Melnsila ielā 13.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Kalnciema tirgus" 2020.gadā strādājis ar 21 984 eiro apgrozījumu un vairāk nekā 7000 eiro zaudējumiem. Uzņēmums pieder Ingrīdai Dambergai.

Latvijā

Demogrāfijas rādītāji iezīmē nākotnes pensionāru ainu drūmās krāsās. Jau pēc 25 gadiem, šodienas darbinieks, dodoties pelnītā atpūtā, pensijā saņems tikai trešdaļu no vidējās algas valstī. Atrast naudu, lai izmaksātu pensijas, valstij būs grūti. Taču ar saviem šī brīža lēmumiem valsts grib apsolīt maksāt vēl vairāk. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka 1% pārnese uz 1. pensiju līmeni četru gadu laikā papildinās speciālo budžetu par 616 miljoniem eiro, bet par atmaksu nākotnē skaidras vīzijas nav.

Svarīgākais