Aizkraukles pamatskolas skolotāja Ināra Pumpase vērsusies pie Rīgas domes un SIA Rīgas nami vadības, paužot neapmierinātību ar Melngalvju namā piedzīvoto. Trešās klases audzinātāja bija pārsteigta, kad no skolēniem uzzināja par gidu stāstīto atšķirīgo vēstures interpretējumu.
«Ekskursiju ar gidu pieteicām iepriekš un 25. janvāra rītā sēdāmies autobusā, lai dotos uz Rīgu. Pirmais nepatīkamais pārsteigums mūs sasniedza jau turpceļā – saņēmām zvanu no Melngalvju nama, ka mums būs jāsadalās divās grupās un jāmaksā vēl seši lati par ekskursiju. Nauda no bērniem jau bija savākta, un ar tiem sešiem latiem nebijām rēķinājušies, bet, protams, to atrisinājām. Bija gan tāda neizpratne, vai tad to mums nevarēja pateikt uzreiz, kad zvanījām, jo skolēnu skaitu mēs pateicām,» raksta I. Pumpase.
Viņa norāda, ka Melngalvju namā ir bijusi arī agrāk, kad priecājusies par izsmeļošo un interesanto stāstījumu, taču šogad piedzīvotai licis vilties. «Ir jau labi, ka ar skolēniem runā tādā čomiskā garā, bet izklāstītais radīja visai vārgu priekšstatu par Rīgas vēsturi, nemaz nerunājot par to, ka uz daudziem jautājumiem gids atbildēt nevarēja vai arī atbildēja nepareizi, par ko varējām pārliecināties, izlasot rakstīto attēla vai priekšmeta parakstu. Turklāt es labi atceros, kādu informāciju guvu, pirms pāris gadiem apmeklējot Melngalvju namu,» skaidro skolotāja.
Braucot mājup, pārrunāts Melngalvju namā dzirdētais. Atklājies, ka otras grupas gide stāstījusi bērniem pavisam ko citu un minējusi citus skaitļus un faktus nekā pirmās grupas vadītāja. «Nezinu arī, kāda ir šo jauno gidu izglītība, bet vēstures un mākslas vēstures zināšanas tomēr ir vajadzīgas, lai neteiktu, ka Melngalvju biedrībā neuzņēma «nevienu latviešu bāleliņu, kura sieva bija Lība», vai ka gleznas ir zīmētas. Cik zinu, Rīgā tajos laikos ar tirdzniecību vispār latviešiem neļāva nodarboties un gleznas gleznot,» norāda I. Pumpase.
Rīgas namu valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs, kura vadītais uzņēmums ir atbildīgs par Melngalvju namu, uz Neatkarīgās jautājumu, vai šāda situācija ir pieļaujama, augstprātīgi norādīja, ka Latvijā ir daudz skolotāju un katram ir savs viedoklis. Vairāk komentāru viņš nesniegšot.
Savukārt Rīgas namu pasākumu centra vadītāja Ilze SaulīteJansone norāda uz faktu, ka Melngalvju namā, Rīgas mākslas telpā un kino Rīga strādā klientu servisa speciālisti, kuri nav tikai gidi, bet «ar iespēju apkalpot arī pasākumus citos centros». «Klientu servisa speciālistu Melngalvju namā pienākumos ietilpst arī ekskursiju vadīšana vismaz trīs valodās. Ekskursiju plāns un teksts ir fiksēts, protams, iespējama improvizācija, īpaši apkalpojot bērnu grupas. Uzsvaru pienākumos esam likuši uz ārvalstu tūristu apkalpošanu – atsauksmju grāmata un tikšanās ar viņiem ikdienā apliecina pozitīvos iespaidus,» apgalvo I. SaulīteJansone. «Visiem klientu servisa un pārdošanas nodaļas darbiniekiem plānoti kvalifikācijas celšanas kursi Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Ojāra Spārīša un prezentācijas mākslā Latvijas Kultūras akadēmijas profesora, režisora Pētera Krilova vadībā.»
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (LPP/LC) uzsver, ka pēc Melngalvju nama apmeklējuma viņš ir konstatējis divus būtiskus trūkumus – tehniskos un saturiskos. «Esmu uzdevis Rīgas namiem veikt saturisko monitoringu, un drīzumā gidu darba kvalitāti uzlabos arī O. Spārīša, Melngalvju nama vēstures pārzinātāja, piesaiste uzņēmumā padomnieka amatā. Tieši viņa vadībā gidiem būs jāliek eksāmeni, un tikai tad tos pieņems darbā,» pārmaiņas sola A. Ameriks.
***
MELNGALVJU NAMS
• Sākumā saukts par Jauno namu, celts 1334. gadā. Vairākkārt pārbūvēts, sākot no 1522. gada, kad pie ieejas tika uzstādīti piedurvju akmeņi, līdz pat 19. gadsimta beigām, kad virs nama ieejas parādījās lauvu figūras un piebūves stūrī svētā Jura atveids.
• Nams celts kā sanāksmju un dzīru vieta dažādām Rīgas sabiedriskajām organizācijām, 17. gadsimtā par tā vienīgajiem iemītniekiem kļuva dzīvespriecīgo un uzņēmīgo ārzemju, galvenokārt vācu, tirgotāju brālība – Melngalvju biedrība. Par krāšņāko Rīgas rotu dēvētā celtne Otrā pasaules kara laikā pārvērtās drupās.
• 1992. gadā aizsākās arheoloģiskie izrakumi nama vietā, bet 1995. gadā iznāca apjomīgs izdevums par Melngalvju namu un biedrību, tad arī uzsākta nama celtniecība. Kopš 1999. gada Rīga atkal lepojas ar atdzimušo celtni.