Drīzumā Vidzemes tirgus piedzīvos pārmaiņas

Izvērtējums par saimnieciski izdevīgākajiem Vidzemes tirgus attīstības scenārijiem varētu būt pavasarī, līdz ar to nākamajā gadā jau varētu runāt par konkrētākiem plāniem un to virzību, intervijā aģentūrai LETA sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Viņa sacīja, ka Vidzemes tirgus teritorija ir vairāk nekā 20 000 kvadrātmetru, kas faktiski ir pilsēta pilsētā, kurā ir gan ēkas, gan laukums. Vidzemes tirgus "Rīgas namu" apsaimniekošanā nonāca pagājušā gada beigās līdz ar reorganizāciju, taču pirms tam teritorija ilgstoši bija atstāta novārtā.

"Tirgus vēsturiski ir tā vieta, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties un atpūsties. Šogad Vidzemes tirgū vairāk esam pievērsušies tieši tirdzniecības atdzīvināšanai. Tā ir tirgus primārā funkcija. Šobrīd trešdienu vakaros Vidzemes tirgū notiek nakts tirgi jeb precīzāk - vakara tirgošanās. Atsaucība no tirgotājiem ir milzīga, un arī iedzīvotāji šajā vietā ir atgriezušies un to pieņēmuši," teica Sleže.

Viņa norādīja, ka plānots līdz gada beigām, kamēr vien tirgotājiem būs iespējams nodrošināt vietējos produktus, vakara tirgu saglabāt. Plānots arī Ziemassvētku laikā šo teritoriju izmantot svētku tirdzniecībai. Šogad septembrī tirgus tika atvēlēts arī mākslas pasākumam "Survival Kit", kas arī piesaistīja apmeklētājus. Līdzīgus pasākumus "Rīgas nami" plāno rīkot arī turpmāk.

Tāpat Sleže informēja, ka Vidzemes tirgum attīstības koncepcija ir jau izstrādāta un tiek vērtēti saimnieciski izdevīgākie scenāriji, ko "Rīgas nami" varēs atļauties, un kā teritoriju attīstīt nākotnē. Arī par Eiropas fondu projektiem šajā jomā tiek domāts. Iesniegts projekts tieši par Vidzemes tirgus teritorijas atdzīvināšanu, kas paredz izveidot zaļo zonu, bērnu atpūtas zonu tirgus teritorijā, kā arī ieviest citus zaļos risinājumus.

Jautāta par kādiem scenārijiem ir runa, Sleže sacīja, ka scenāriji paredz vairākas sadaļas - ir tirgošanās sadaļa, kā arī ir divi paviljoni, kuru pielietojamība tiek vērtēta.

"Ja tā ir tirgošanās paviljonos, tad, visdrīzāk, tas būs viens paviljons, līdzīgi kā Āgenskalna tirgū, savukārt otrs paviljons vairāk varētu kalpot kā vieta kultūras norisēm. Tad būtu nepieciešama sadarbība ar kultūras jomu, lai saprastu vajadzības. Piemēram, par lielformāta mākslas izvietošanu, jo šobrīd tam īsti piemērotas vietas pilsētā nav. Šis paviljons varētu būt specifiski piemērota telpa gan koncertiem, gan citiem mākslas notikumiem," stāstīja Sleže.

Pēc viņas teiktā, galīgā izšķiršanās par to, kas notiks ar Vidzemes tirgu, varētu būt nākamā gada laikā. Tostarp Eiropas projektu pieteikšana notiek šobrīd, bet atbildes par finansējumu būs nākamā gada pavasarī. Arī izvērtējums par saimnieciski izdevīgākajiem scenārijiem varētu būt pavasarī, līdz ar to nākamajā gadā jau varētu runāt par konkrētākiem plāniem un to virzību.

Jautāta, kādas ir aplēses par investīcijām Vidzemes tirgū, Sleže atzina, ka tas ir ļoti atkarīgs no funkcijām - gan teritorijas sakārtošanai ir nepieciešams finansējums, gan paviljoniem. Ja paviljonos tiks ieviesta ēdināšanas funkcija, tad tam ir nepieciešama specifiska ventilācija, tas uzreiz ir cits apjoms atšķirībā no mākslas telpas vasarā, kas ir krietni vienkāršāk.

Sleže skaidroja, ka no pilsētas attīstības viedokļa Vidzemes tirgus šobrīd atrodas vienā no karstākajiem punktiem temperatūras ziņā tieši vasarās. Tādējādi, pēc viņas teiktā, noteikti ir jāveic tirgus teritorijas apzaļumošana, kā arī jāievieš ēnošanas risinājumi, lai vasarā nebūtu tik karsts.

LETA jau ziņoja, ka pērn tika īstenota četru Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošu kapitālsabiedrību reorganizācija, "Rīgas namiem" pievienojot SIA "Rīgas pilsētbūvnieks", SIA "Rīgas centrāltirgus" un SIA "Rīgas serviss".

"Firmas.lv" dati liecina, ka pēc uzņēmumu apvienošanas 2022.gadā "Rīgas namu" apgrozījums bija 17,66 miljoni eiro, bet peļņa 190 000 eiro.