Rīdziniekiem no marta pie daudzdzīvokļu mājām būs jāuzstāda konteineri bioloģisko atkritumu šķirošanai

© Dmitrijs Suļžics/MN

Rīgā konteineri bioloģisko atkritumu šķirošanai obligāti būs jāuzstāda pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi, to paredz otrdien, 16.janvārī, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā atbalstītie grozījumi noteikumos* par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā. Noteikumi vēl būs jāpieņem domes sēdē, informē Mārtiņš Vilemsons, Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators.

"Pēdējos gados Rīgas pieredze atkritumu šķirošanā pierāda, ka iedzīvotāju paradumus ir iespējams mainīt un atkritumus šķiro aizvien vairāk. Kopš ieviesām prasību pie daudzdzīvokļu mājām obligāti izvietot konteinerus šķirošanai vieglajam iepakojumam un stiklam, dalīti tiek vākti jau 30% no visa atkritumu apjoma. Savukārt bioloģisko atkritumu šķirošana līdz šim bija brīvprātīga un patlaban šo atkritumu ir mazāk nekā 5%, tāpēc ceram, ka jaunie noteikumi aktivizēs arī šo atkritumu šķirošanu. Vēlos uzsvērt, ka atkritumu šķirošana ne tikai palīdz saudzēt vidi, bet arī ļauj ievērojami mazināt iedzīvotāju izdevumus par atkritumu izvešanu un pēdējo gadu laikā šķirojot izdevies ietaupīt vairāk nekā desmit miljonus eiro. Bioatkritumu šķirošana noteikti samazinās rēķinus par atkritumu izvešanu," uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotājiem būs pienākums nodrošināt BIO atkritumu šķirošanu pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi un kurās atrodas atkritumu radītāji, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem (primārā ražošana, pārstrāde un ražošana, pārtikas mazumtirdzniecība un citāda izplatīšana, restorāni un ēdināšanas pakalpojumi), ja šie atkritumu radītāji to pieprasa. Prasība BIO konteineru izvietošanai stāsies spēkā 2024.gada 1.martā.

Prasības attiecas uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi, un kurām nebūs iespējas veikt biokompostēšanu (grozījumi paredz, ka šīm mājām tagad būs iespēja kompostēt noārdāmos dārzu un parku atkritumus, netraucējot citiem). Privātmājās jau pastāv BIO atkritumu kompostēšanas iespēja. Daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ar mazāk par desmit dzīvokļiem un privātmājām BIO atkritumu konteineru uzstādīšana joprojām būs brīvprātīga.

BIO atkritumu apsaimniekošanai ir noteikta maksa, kas 2023.gadā bija 80% no nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas, bet no 2024.gada 1.janvāra tā ir 60% Aktīvi sākot BIO atkritumu šķirošanu, tiek prognozēts, ka nešķiroto atkritumu konteineri tik strauji nepiepildīsies, kā rezultātā iedzīvotāji varēs samazināt gan konteineru tilpumus, gan šo konteineru izvešanas biežumu, tādā veidā samazinot izmaksas par izvešanu.

Sākot BIO atkritumu dalītu vākšanu, iespējams ne tikai samazināt izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī pilnvērtīgi izmantot iegūto materiālu un pārstrādāt to vērtīgās izejvielās, kā arī samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu atkritumu poligonā.

Lai veicinātu dārzu un parku atkritumu kompostēšanu iespējami tuvu to rašanās vietai, saistošie noteikumi ir papildināti ar jaunām normām, kas nosaka kārtību, kādā atļauta bioloģiski noārdāmu dārzu un parku atkritumu kompostēšana daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos. Lai nodrošinātu, ka komposta kastes konstrukcija ir tāda, lai komposts nevarētu izbirt tai cauri, lai kastes sienas nedeformētos un lai vizuāli aizsegtu kompostu, saistošajos noteikumos iestrādāta prasība izmantot rūpnieciski ražotas vai tām pielīdzināmas komposta kastes. Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šogad izstrādās ieteikumus komposta kastu izvietošanai, dizainam un komposta veidošanai, un publicēs tos tīmekļvietnē https://mvd.riga.lv/.

Izmaiņas noteikumos paredz arī retāku un vienkāršotāku nešķiroto sadzīves atkritumu obligāto izvešanu no individuālajām dzīvojamām mājām un tiek svītroti punkti par individuālajās dzīvojamajās mājās deklarēto personu skaitu. Atbilstoši veikti precizējumi attiecībā uz nešķiroto atkritumu izvešanas biežuma samazināšanu, neattiecinot to uz individuālajām dzīvojamām mājām. Noteikumi arī tiek papildināti, paredzot minimālo izvešanas biežumu dalītajiem sadzīves atkritumiem.

Paredzēts, ka grafiku dalīto sadzīves atkritumu izvešanai noteiks atkritumu apsaimniekotājs, par to informējot atkritumu radītājus un valdītājus atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītāju/valdītāju. Atkritumu radītājs/valdītājs varēs pieteikt papildu pakalpojumu vai atcelt/pārcelt dalīto atkritumu izvešanu pēc nepieciešamības - neierobežotu reižu skaitu.

Ņemot vērā Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas lūgumu, izmaiņas noteikumos paredz samazināt prasības degvielas uzpildes stacijām attiecībā uz atkritumu dalītās savākšanas punktu izveidi, proti, atcelt šo prasību tajās degvielas uzpildes stacijās, kurās nav operatoru, jo nav, kas uzrauga atkritumu konteinerus un to piepildījumu, kā arī rodas risks ļaunprātīgām rīcībām, piemēram, konteineru dedzināšanai; plānots noteikt prasību uzstādīt tikai vieglā iepakojuma konteinerus degvielas uzpildes stacijās, kurās uz vietas ir operatori.

Tāpat izmaiņas noteikumos paredz, ka atkritumu apsaimniekotājiem būs jāreaģē uz nekustamā īpašuma lietotāja, valdītāja, īpašnieka, apsaimniekotāja vai pilnvarotās personas ziņojumu par nepieciešamību izvest atkritumus ārpus ierastā grafika. Pēc atkritumu apsaimniekotāju lūguma tiks noteikts ilgāks laiks liela izmēra atkritumu un būvniecības atkritumu izvešanas pieteikumu apstrādei, lai varētu laicīgi un optimāli ieplānot izvešanas laiku, ņemot vērā jau izveidotos izvešanas grafikus.

Latvijā

Vakar jau rakstījām par Latvijas Republikas Saeimas 14. novembra lēmumu par jaunu regulējumu obligātās civiltiesiskās apbdrošināšanas (OCTA) likumā, kas nosaka vairākas būtiskas izmaiņas. Iedzīvotāji ar deputātu lēmumu nav mierā, it īpaši satraucoties par likuma normu, kas OCTA polises iegādi prasa arī tādām automašīnām, kas satiksmē nemaz nepiedalās.

Svarīgākais