Teju par 200 tūkstošiem Rīgā plāno izstrādāt "konceptplānu" apkaimju attīstībai

© Dmitrijs Suļžics / F64

Rīgā par nepilniem 200 000 eiro plānots izstrādāt apkaimju centru konceptplānu, liecina nākamās nedēļas Pilsētas attīstības komitejas sēdē deputātiem iesniegtā informācija.

Tostarp 9 500 eiro ir nepieciešami esošās situācijas pilsētbūvnieciskās analīzes izstrādei, 85 500 eiro nepieciešami vīzijas un telpisko risinājumu izstrādei, bet 4500 eiro - sabiedrības iesaistes aktivitātēm. Minētos līdzekļus plānots piešķirt no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda.

Deputātiem iesniegtajā informācijā norādīts, ka apkaimju centri ir centrālas vietas Rīgas apkaimēs ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, kas pilda vietēja līmeņa pakalpojumu, sociālās un rekreatīvās funkcijas.

Rīgas dome ir pieņēmusi Apkaimju centru attīstības plānu 2024.-2028.gadam, kas detalizē apkaimju centru konceptu, nosaka prioritārās teritorijas, kā arī atbildības un ieguldījumu jomas un ieviešanas mehānismus.

Šajā plānā arī noteikts uzdevums līdz 2028.gadam izstrādāt telpiskās struktūras konceptuālos plānus jeb konceptplānus 33 apkaimju centriem, kas sadalīti prioritāšu grupās, lai attēlotu un koordinētu plānotās darbības pašvaldības īpašumos.

Pašlaik Pilsētas attīstības departaments izstrādā Ķengaraga apkaimes centra konceptplānu.

2024.-2025.gadā plānots pabeigt visu septiņu A prioritātes grupas apkaimju centru konceptplānu izstrādi. Šādi plāni būs Ķengaragam, Vecmīlgrāvim, Iļģuciemam, Sarkandaugavai, Āgenskalnam, Dārziņiem, Bieriņiem.

Šajā laikā plānota arī trīs B grupas apkaimju centru - Purvciema, Šampētera-Zasulauka un Vecdaugavas konceptplānu izstrāde.

Savukārt 2025.-2026.gadā paredzēts turpināt konceptplānu izstrādi astoņiem atlikušajiem B prioritātes grupas apkaimju centiem - Pļavniekiem, Imantai, Zolitūdei, Dzirciemam, Bolderājai, Čiekurkalnam, Maskavas forštatei, Vecāķiem.

C prioritātes grupas apkaimju centru konceptplānus atbilstoši paredzēts izstrādāt līdz 2028.gadam.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais