Projektā "Riga Waterfont" plāno izveidot mājvietu 30 000 iedzīvotājiem

© MN

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas "Eagle Hills Properties" vadītājs Mohameds Ali Alabbars plāno Rīgas krastmalas attīstības projektā "Riga Waterfront" izveidot mājvietu 30 000 iedzīvotājiem, aģentūru LETA informēja projekta attīstītāja pārstāvji.

"Eagle Hills Properties" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Alabbars norāda, ka "Riga Waterfront" mērķis ir "attīstīt un atdzīvināt Latviju un tās galvaspilsētu Rīgu, pozicionējot to kā jauno Eiropas centru".

Ar kopējo plānoto ieguldījumu trīs miljardu eiro apmērā atjaunotā krastmala, kas stiepsies piecus kilometrus gar Daugavas krastu, tiks veidota tā, lai pārvērstu Andrejsalas teritoriju par jaunu centru. Projekts iecerēts kā jauns un būtisks Rīgas kodols, kas apvieno dzīvojamās mājas, zaļās zonas un tiešu piekļuvi ūdenim.

Projektā plānots, ka vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju dzīvos aptuveni 8000 mājokļos. Plānotas arī viesnīcas ar vairāk nekā 1000 viesmīlības piedāvājumiem - slidotavām, modernu kruīzu termināli, plašu iepirkšanās centru un publiskajiem laukumiem. Projektā paredzēts, ka vecās elektrostacijas teritorija pārtaps par tirdzniecības vietu un gastronomijas centru.

"Eagle Hills Properties" pārstāvji norāda, ka ieguldījumi projekta attīstībā paver iespējas iegūt dzīvesvietu Rīgā, un, sākot ar investīcijām no 250 000 eiro, piedāvā iespēju iegūt priekšrocības Eiropas Savienības rezidences programmu ietvaros.

Iepriekš jau ziņots, ka Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar AAE parlamentu vadītājs Ainārs Šlesers (LPV), kura ģimenes uzņēmums ir ieinteresēts AAE investora Alabbara iecerētajā Andrejsalas apbūves projektā, dažādos līmeņos mēģinājis steidzināt investīciju aizsardzības līguma noslēgšanu ar AAE, kura esošajai redakcijai Latvijas puse nepiekrīt, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".

Sarunas par investīciju aizsardzības līgumu ar AAE sāktas 2017.gada nogalē, bet vienošanās nav panākta. "de facto" zināms, ka līgumprojektā strīdus piedāvāts risināt privātās šķīrējtiesās, kas nav Latvijas interesēs un kam Latvija nepiekrīt.

Ārlietu ministrija uzsver, ka pēdējos gados ES un Latvijā ir mainījusies attieksme pret investīciju aizsardzības līgumiem, tostarp - pret privātajām šķīrējtiesām, un tas arī ietekmē sarunu gaitu. ES dalībvalstis savstarpēji jau ir pilnībā atteikušās no investora un valsts strīdu izšķiršanas privātās, konkrēta strīda izšķiršanai veidotās (ad hoc) šķīrējtiesās.

Alabbara uzņēmumam "Eagle Hills Waterfront Holdings" pieder 65% Andrejsalas projekta īstenotājas SIA "Riga Waterfront" daļu, bet 35% daļu īpašniece ir SIA "NĪ Holdings". Puse šī uzņēmuma pastarpināti pieder "Rietumu bankas" līdzīpašniekam Leonīdam Esterkinam, bet otra puse līdzīgās daļās - Šlesera un Andra Šķēles ģimeņu uzņēmumiem, liecina "Firmas.lv" dati.

Raidījums atgādina, ka Alabbara projektus saista vērienīgu investīciju solījumi, viņam ir siltas attiecības ar tādiem diktatoriem kā Aleksandrs Lukašenko un Ramzans Kadirovs, kas bijis viesis arī Alabbara dēla kāzās. Publikācijas liecina, ka Alabbara miljardu projektus vairākās valstīs vieno arī tas, ka tie atrodas pie ūdens, tiem nodrošina valsts vai pašvaldību atbalstu un tos pavada dažādi skandāli. Tā tas noticis gan Serbijā, gan Albānijā, gan Horvātijā, kur Zagreba no projekta atteikusies. Šopavasar paziņots par investīciju plāniem arī Ungārijā.

LETA jau ziņoja, ka Valsts drošības dienests (VDD) ir veicis potenciālā Andrejsalas investora līdzšinējās darbības izvērtējumu un nav konstatējis Alabbara radītus riskus Latvijas nacionālajai drošībai. Dienests par šo savu vērtējumu ir informējis gan Rīgas domi, gan valsts augstākās amatpersonas.

Kā janvārī, atsaucoties uz Lietuvas laikrakstu "Verslo Žinios", informēja portāls "Delfi", neskatoties uz Baltkrievijas diktatora Lukašenko atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā, Ali Alabbara pārstāvētā kompānija Minskā turpina īstenot milzīgu projektu "North Waterfront".

Tāpat LETA pārliecinājās, ka 2021.gada sākumā saskaņā ar "grozny.tv" jeb Čečenijas valsts teleradiokompānijas "Groznija" vēstīto Čečenijas prokremliskais līderis Kadirovs vizītes laikā AAE ticies ar Alabbaru, kurš paziņojis, ka jau sen gaidījis tikšanos ar Čečenijas vadoni un nosaucis viņu par savu brāli. Tāpat viņš informējis par savu vēlmi apmeklēt Čečeniju kopā ar ģimeni. Investors arī norādījis, ka biznesa kontakti ar Čečeniju, pirmkārt, balstās draudzībā ar Kadirovu.

Andrejsalas projekta attīstītāja SIA "Riga Port City" pārstāvji aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka Alabbars kā lielākais privātais AAE nekustamo īpašumu attīstītājs ir atsaucies Latvijas valdības, Latvijas prezidentu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vairākkārtējiem aicinājumiem AAE uzņēmējiem ieguldīt Latvijā, un šie ieguldījumi būs strikti saskaņā ar Latvijas likumiem.

"Riga Port City" pārstāvji skaidroja, ka Baltkrievijā kopš 2021.gada dzīvojamā kompleksa apbūves projektu veic publiski kotēta, AAE valdības subjektu kontrolēta kompānija "Emaar Properties".

Savukārt kompānija "Eagle Hills Waterfront Limited" ir speciāla Rīgas projekta aktivitātēm 2024.gadā dibināta kompānija. Tā ir pilnībā privāta.

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) un Alabbars šā gada sākumā parakstīja sadarbības memorandu par Andrejsalas apkaimes teritorijas attīstību.

Attīstības projektos 15 gadu laikā tika solīts ieguldīt vairāk nekā trīs miljardus eiro. Parakstot sadarbības memorandu, puses apņēmās mērķtiecīgi sadarboties, lai attīstītu Andrejsalas apkaimi.

Iniciatīva par sadarbības memoranda parakstīšanu nākusi no investora, un Rīgas dome tam atsaukusies, ievērojot vispārējo principu par to, ka investīciju piesaiste pilsētai ir ļoti būtiska un pie tā pašvaldība strādā pastāvīgi. Sadarbības memorandā pilsēta neesot uzņēmusies nekādas konkrētas saistības, vienošanās esot vispārīga.

Latvijā

Šī Saeima jau divreiz noraidījusi priekšlikumus par iespēju piemērot naudas sodu līdz desmit eiro par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā. Novembra vidū Ceļu satiksmes drošības padomē Satiksmes ministrija pauda apņēmību atkārtoti virzīt priekšlikumus, lai panāktu nulles toleranci pret ātruma pārkāpšanu – līdzīgi kā tas ir gan Igaunijā, gan daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur šobrīd bojāgājušo uz ceļiem ir daudz mazāk nekā Latvijā, ziņo LTV raidījums “de facto”. Saeimas deputāti gan ir gatavi ātri un neminstinoties izlemt, ka uz auto numurzīmēm jābūt ģerbonim, taču tā nenotiek, ja vajadzīgi nepopulāri lēmumi, kas var pasargāt ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības.

Svarīgākais