Rīgas dome sauks palīgā Rīgas ēku īpašniekus

Rīgas pašvaldība šobrīd aktīvi strādā pie tā, kādus motivējošus pasākumus ieviest komersantiem, lai tie labiekārtotu patvertnes sev piederošajās ēkās galvaspilsētā, trešdien preses konferencē žurnālistiem stāstīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola ("Kods Rīgai"), marķējot pirmās patvertnes Rīgā.

Viņa atzīmēja, ka pirms nedēļas Rīgas nekustamā īpašuma komisija apstiprinājusi un atbalstījusi iniciatīvu piedāvāt nekustamā īpašuma atlaides komersantiem, kuri pielāgo, labiekārto, un, ja nepieciešams, arī izbūvē patvērumam pielāgotās vietas. Ozola pauda cerību, ka šis regulējums stāsies spēkā no 1.janvāra. "Tur, protams, vēl ir jāizstrādā procedūra, kā mēs aprēķinām šīs izmaksas, jo šī atlaide varētu būt līdz 25% no nekustamā īpašuma nodokļa, bet nedrīkst pārsniegt tās izmaksas, kas ir nepieciešamas patvertnes labiekārtošanai vai pielāgošanai," sacīja Ozola.

Līdztekus Ozola norādīja, ka šobrīd pašvaldības īpašumā ir 134 ēkas, kas saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) atzinumiem ir marķējamas kā patvertnes, taču, apsekojot vēl papildu ēkas, šis skaitlis pieaugšot.

Ozola izcēla, ka Rīgas administratīvajā teritorijā bez šobrīd esošajām 134 pašvaldības ēkām ir 104 valsts īpašumā esošas ēkas, kurās ir patvērumam piemērotas telpas, kas arī ir jāmarķē. Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka īpašnieks ir valsts pusē, un tā esot valsts atbildība no savas puses organizēt procedūras, lai šīs ēkas tiktu marķētas.

Tāpat viņa atzīmēja, ka no visām apzinātajām ēkām, kurās var ierīkot droša patvēruma vietas, skaitliski visvairāk ir izglītības iestāžu - skolas un bērnudārzi.

Līdztekus Ozola norādīja, ka pašvaldība līdz šim nebija sākusi marķēt patvertnes, jo bija svarīgi sakārtot visas procedūras - to, kurš ir atbildīgs par telpu izvākšanu 24 stundu laikā, ja tāda vajadzība ir, kurš ir atbildīgs par patvertņu atslēgām, durvju atslēgšanu, patveršanās procesu organizēšanu. "Brīdī, kad Rīgas pašvaldības īpašumos redzēsiet šo [patvertņu] zīmi piestiprinātu, varam būt droši, ka arī šīs "neredzamās" procedūras ir sakārtotas," pauda Ozola.

Atbildot uz jautājumu, ko darīt apdraudējuma gadījumā, kurā brīdī tiktu atslēgtas patvertnes durvis, Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons pauda, ka viens no labākajiem risinājumiem, ko pašvaldība redz nākotnē, ir šādu procesu automatizācija. "Tas nozīmē, ka, tiklīdz tiek saņemta trauksme, centralizēti patvertņu durvis tiek atvērtas. Tas, protams, ir ilgtermiņa ieguldījums, bet mēs tieši uz to virzāmies," teica Reinsons, piebilstot, ka šobrīd tas tiks risināts ar pašvaldības cilvēkresursiem, un tiks strādāts pie tā, lai objektu valdītāji, īpašnieki organizētu savlaicīgu patvertņu atvēršanu.

Līdztekus Reinsons norādīja, ka šobrīd patvertņu tīkls tiek tikai attīstīts, šobrīd šīs patvertnes paredzētas "īslaicīgai uzturēšanai" - līdz divām stundām. "Pēc divām stundām cilvēks grib dzert, ir nepieciešama piespiedu ventilācija, labierīcības un viss pārējais, bet ilgtermiņa plāns ir izveidot [patvertnes] tā, lai tās būtu atbilstošas, lai tajās uzturētos ilgstoši," viņš norādīja.

Tāpat Reinsons piebilda, ka ilgtermiņa uzturēšanās patvertnēm jābūt ar "dubulto pielietojumu", kas nozīmē, ka šajās patvertņu telpās kaut kas ikdienā tiek darīts, piemēram, tās izmantotas kā saimnieciskās telpas vai pazemes biroji.

Līdztekus Reinsons atklāja, ka ēku apsekošana vēl nav pabeigta. Kopumā ir virs 900 objektiem, no kuriem aptuveni puse ir valsts un puse - pašvaldības.

"Šobrīd virzāmies uz 40 000 iedzīvotāju izmitināšanu [patvertnēs] potenciāli. Katru objektu ir detalizēti jāskatās un jāattīsta," sacīja Reinsons.

Viņš atzīmēja, ka VUGD vadlīnijas nosaka, ka uz vienu cilvēku patvertnē jārēķina platība 0,75 kvadrātmetri.

Līdztekus Reinsons norādīja, ka attiecībā uz daudzdzīvokļu mājām pašvaldība koncentrējas uz to, lai atbrīvotu visas koplietošanas telpas, savestu kārtībā inženierkomunikācijas, taču primārais fokuss esot tieši uz izglītības iestādēm, kur komforta līmenis jāpanāk augstāks, lai tur varētu uzturēties ilgstošāk, varbūt pat nodrošināt mācību procesu.

Reinsons aicināja iedzīvotājus izmantot VUGD aplikāciju "112", kas būs arī sistēma, kurā iedzīvotāji tiks apziņoti militāra apdraudējuma un kara gadījumā. Viņš atklāja, ka nākotnē šajā aplikācijā iedzīvotājiem vajadzētu būt redzamām viņiem tuvākajām patvertnēm.

Trešdien Rīgā notika pirmo patvēruma vietu marķēšana. Marķēts tika Dreiliņu apkaimē esošais bērnudārzs "Dzilniņa", Dzilnas ielā 20, kā arī blakus esošās dzīvojamajās ēkās, kurām ir piemērotas pagrabtelpas.

Bērnudārza "Dzilniņa" patvertnēs īslaicīgi varēs patverties 85 cilvēki, taču pašā bērnudārzā ir 106 audzēkņi.

Savukārt trīs pašvaldības dzīvojamajās ēkās, kas trešdien tika marķētas, patverties varēs 1480 cilvēki, bet tajās dzīvo 460 cilvēki.

Kā ziņots, Rīgas dome 27.martā vienbalsīgi pieņēma jauno galvaspilsētas civilās aizsardzības plānu, kurā izstrādāti algoritmi un sniegti konkrēti padomi, kā rīkoties iedzīvotājiem dažādās krīzes situācijās, tostarp militāra apdraudējuma gadījumā.