Rīgā šogad gaidāms ievērojams izrāviens civilās aizsardzības stiprināšanā, palielinot ieguldījumus šajā jomā aptuveni sešas reizes un pašvaldības pieņemtajā budžetā tam atvēlot kopā 2,5 miljonus eiro, informē Rīgas dome.
"Rīga ir pirmā valstī, kas budžetā piešķīrusi līdzekļus mērķtiecīgai droša patvēruma vietu sakārtošanai un labiekārtošanai. Galvaspilsētā šogad plānojam remontēt un ar inventāru aprīkot 30 droša patvēruma vietas. VUGD par atbilstošām vai daļēji atbilstošām droša patvēruma vietām Rīgas pašvaldības īpašumā atzinis 204 objektus, kuros varētu izvietoties aptuveni 100 000 iedzīvotāju. Līdzīgs skaits šādu objektu Rīgā ir arī valsts īpašumā. Mēs tupinām aktīvu darbu pie šo objektu marķēšanas - līdz šim brīdim Rīgā nomarķētas 32 droša patvēruma vietas," norāda Rīgas vicemēre Linda Ozola.
No kopējā civilās aizsardzības budžeta 1,5 miljoni eiro paredzēti droša patvēruma vietu labiekārtošanai, remontam, pielāgošanai un pašvaldības iestāžu darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, piemēram, ģeneratoru piegādei sociālās aprūpes centros un pašvaldības slimnīcās.
Tāpat ir paredzēts finansējums pašvaldības materiāltehnisko līdzekļu iegādei un rezervju veidošanai, iegādājoties pirmās nepieciešamības rūpniecības preces un pārtikas preces pielietošanai katastrofu vai valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī sakaru nodrošināšanai krīzes situācijās.
Pērn iedzīvotājiem tika organizēti astoņi semināri par civilās aizsardzības jautājumiem, un arī šogad pašvaldība turpinās informatīvi izglītojošo darbu civilās aizsardzības jautājumos dažādās Rīgas apkaimēs.
Savukārt kiberdrošības stiprināšanai un jauna rezerves datu centra izveidošanai Rīgas digitālajai aģentūrai piešķirts 1 miljons eiro.
Kopumā 2025.gada Rīgas budžetā drošības jomai atvēlēti 2,1% izdevumu jeb aptuveni 35 miljoni eiro.
Pirms diviem gadiem Rīgas dome izveidoja jaunu struktūru - Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldi (CAOIP), lai efektīvi koordinētu pašvaldības iestāžu sadarbību un pārziņā esošos resursus krīzes situācijās. Gan aizvadītās vasaras lielākās krīzes - vētra, ekstremālās lietusgāzes, bīstamais ugunsgrēks, gan citi gadījumi pierādījuši, ka šādas situācijas tiek kontrolētas, dienesti strādā efektīvi un vienoti, un galvaspilsētas loma krīžu vadībā tikai pieaug un turpinās pieaugt.
CAOIP izveidota, lai efektīvi koordinētu pašvaldības iestāžu sadarbību un pārziņā esošos resursus, kā arī stiprinātu pašvaldības kapacitāti novērst civilās aizsardzības riskus un reaģēt krīzes situācijās.
Viens no nozīmīgākajiem CAOIP paveiktajiem darbiem ir pašvaldības Civilās aizsardzības plāna izstrāde, materiālu izveidošana iedzīvotājiem par rīcību ārkārtas situācijās un semināru organizēšana par civilās aizsardzības jautājumiem.