Vairākām ielām Rīgā piešķirs jaunus nosaukumus

© Kaspars Krafts / F64

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien lems par deviņu ielu nosaukumiem, liecina komitejas sēdes darba kārtība.

Dome plāno piešķirt oficiālu vietvārdu Brāļu Irbīšu skvērs labiekārtotai teritorijai Čiekurkalnā starp Čiekurkalna 4. šķērslīniju un Čiekurkalna 5. šķērslīniju.

LETA jau ziņoja, ka pagājušajā gadā šī teritorija tika labiekārtota, tajā izbūvēts sanākšanas laukums, atpūtas vietas, koka platforma-skatuve, iekopti apstādījumi un paplašināta esošā spēļu laukuma zona ar lielākiem bērniem piemērotām aktivitātēm. Teritorija neoficiāli tika dēvēta par Čiekurkalna skvēru.

Vecās Skanstes ielas nosaukumu plānots piešķirt ielas posmam blakus Duntes un Upes ielas krustojumam, kas iestiepjas iekškvartālā.

Margaritas Stārastes ielas nosaukumu plānots piešķirt ielai no Bauskas ielas līdz Dignājas ielai, kas atrodas paralēli Ziepniekkalna ielai.

Ivandes Kaijas ielas nosaukumu plānots piešķirt sarkano līniju posmam Lucavsalā aiz veikala "K-Senukai".

Ielai Vecrīgā aiz Triangula bastiona no Bīskapa gātes līdz Jaunielai tiks piešķirts Gūtenberga ielas nosaukums, atjaunojot to vēsturiskajā vietā.

Bertas Pīpiņas ielas nosaukumu plānots piešķirt ielas posmam starp Krasta ielu un Daugavu, netālu no Salu tilta nobrauktuves.

Savukārt Austuves ielas posms gar Daugavu pie Dienvidu tilta tiks pārdēvēts par Saulrieta krastmalu.

Ostas prospekta posmu Mežaparkā, kas ved gar Mežaparka lielo estrādi, pārdēvēs par Lūcijas Garūtas aleju.

Savukārt Kandavas ielas posmu starp Jūrmalas gatvi un Latvijas Universitātes botānisko dārzu plānots pārdēvēt par Jāņa Šteinhauera ielu.

Par visiem ielu nosaukumiem vēl būs jālemj Rīgas domei.

Latvijā

Ministru kabinets pirms divām nedēļām iepazinās ar progresu sarunās par sakaru uzņēmumu “Tet” un “LMT” nākotni. Valdība vēlas ar savu partneri abās kompānijās – Zviedrijas koncernu “Telia Company” – panākt jaunu vienošanos. Politiķi signalizē, ka mērķis ir nostiprināt Latvijas valsts ietekmi abās kompānijās, bet nav skaidrs, cik tieši tas izmaksās un kā par to samaksās. Taču, kā ziņo LTV raidījums “de facto”, visai noraidoši valdībā izsakās par privātu investoru, piemēram, pensiju fondu iesaisti darījuma finansēšanā.

Svarīgākais