Rīgā ieviesta elektroniska rindas sistēma pašvaldības līdzfinansētā ilgstošās sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijas jeb pansionāta pakalpojuma saņemšanai, aģentūru LETA informēja Rīgas domē.
Turpmāk klienti tiks reģistrēti vienā no trim rindām atbilstoši izvēlētajam pakalpojuma sniedzējam un tā finansēšanas modelim. Viena rinda būs uz pakalpojumu pašvaldības institūcijās, otra - līgumorganizācijās, kas izraudzītas iepirkuma rezultātā, bet trešā - sadarbības līgumorganizācijās.
Sociālais dienests, pamatojoties uz klienta izvēli, reģistrēs personu attiecīgajā rindā. Ja cilvēks nolems mainīt pakalpojuma sniedzēju un pāriet uz citu rindu, reģistrācija tajā tiks veikta no jauna.
Klienti varēs elektroniski pārbaudīt savu kārtas numuru rindā. Tiem, kuri bija reģistrēti rindā pirms jaunās sistēmas ieviešanas, var noskaidrot identifikācijas numuru, sazinoties ar Rīgas Sociālo dienestu.
Lai veicinātu pakalpojumu saņemšanu pēc faktiskas vajadzības, noteikts ierobežojums - sociālo pakalpojumu būs iespējams atlikt ne vairāk kā divas reizes, kopumā ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem. Šāda pieeja palīdzēs novērst situācijas, kad pakalpojumu ilgi gaida personas, kurām tas ir akūti nepieciešams, norāda pašvaldībā.
Līdz šim aptuveni 45% cilvēku vairākkārtīgi atlika pansionāta pakalpojuma saņemšanu, kad bija pienākusi rinda, un izveidojās situācija, ka citi rindā esošie, kuri ir gatavi saņemt pakalpojumu, neiegūst to savlaicīgi.
Tāpat tagad rindā uz pansionāta pakalpojumu iespējams iestāties tikai tad, ja cilvēka deklarētā dzīvesvieta vismaz 12 mēnešus pirms pieprasījuma iesniegšanas ir bijusi Rīgā.
Līdz šim pansionāta pakalpojumu varēja saņemt, ja bija nepieciešamas vairāk nekā 35 aprūpes stundas nedēļā. Tagad šis slieksnis samazināts līdz 25 stundām, lai pansionāta pakalpojumu varētu saņemt arī personas ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kam aprūpe mājās nav pietiekama.
Jaunā kārtība provizoriski par aptuveni 10% varētu samazināt rindā reģistrēto cilvēku skaitu, tādējādi ar laiku samazināt pašvaldības līdzfinansējuma nodrošināšanai nepieciešamos papildu līdzekļus - apmēram 730 000 eiro gadā, aprēķinājusi vietvara.