Kanālmalas nogāzes zālienā sēdēt nedrīkst, bet, par spīti tam, saules ķērāji karstajās dienās tur sēž, guļ, uzpīpē, gadās arī, ka iedzer. Viņus, šķiet, neuztrauc, ka par šādu pārkāpumu pašvaldības policisti drīkst rīkoties bargi un uzlikt naudas sodu līdz simt latiem.
Pirms gada Rīgas dome atcēla septiņus gadus ilgušo aizliegumu uzturēties pilsētas centra zālienos. Vienīgais izņēmums ir kanālmalas nogāzes – tur kāju spert nedrīkst.
Aizvadītajā nedēļā pat tiešā Brīvības pieminekļa tuvumā gulšņāja meitenes, izmetušās pludmales (tiesa, ne nūdistu) cienīgā paskatā. Izpētot Rīgas domes saistošos noteikumus, Neatkarīgā neatrada norādes, ka pilsētas centra parkos un dārzos cilvēki nedrīkstētu atrasties ar kailu ķermeņa augšdaļu vai, piemēram, krūšturos, kā pie Brīvības pieminekļa. Kā jau minēts, sods pienākas tad, ja kāds izdomājis gulšņāt vai sēdēt kanālmalā vai tajos zālienos un apstādījumos, kur pašvaldība izvietojusi aizlieguma zīmes. Atpūtnieki gan zīmes visbiežāk neievēro, turklāt tās neatrodas pārskatāmā attālumā cita no citas. Tā gadījies Lienei, kura kopā ar draudzeni izdomājusi piesēst kanālmalā. Pienākuši pašvaldības policisti un aizrādījuši. «Es tiešām esmu apjukusi, kur drīkst un kur nedrīkst Rīgā sēdēt,» atzīst jauniete, kas Latvijā uzturas neregulāri. Šoreiz meitenes tikušas cauri bez soda, jo, paklausot likumsargiem, cēlušās un gājušas prom. Ilgāka skaidrošanās un sods bija tiem, kuri izdomājuši atpūsties ūdens tuvumā ar atvērtām alus pudelēm.
Uzņēmuma Rīgas dārzi un parki direktors Agnis Kalnkaziņš apliecina, ka nekas nav mainījies, – arī šogad pilsētas dārzi un parki ir atvērti sēdētājiem un gulētājiem. «Drīkst sēdēt kaut Valsts prezidenta pils priekšā, tikai kanālmalas nogāzēs – ne,» viņš uzsver. Tomēr A. Kalnkaziņš nejūtas priecīgs, jo gulšņāšana un sēdēšana zālienā vietām padara to par melnu zemi. Diskusija par atļauju sēdēt centra parkos un apstādījumos bija vien ideoloģisks instruments, viņš uzskata. Rīgas zālieni nav veidoti tā, lai tajos ilgstoši varētu uzturēties daudz cilvēku un vienlaikus zaļums netiktu bojāts. Arī pagājušās nedēļas piektdienā viņš novilka: «Ja būs lietavas, tad būs labi.» Pērn pašā vasaras svelmē zāle bija tik izsēdēta, ka daudzviet rēgojās melni plankumi. Arī pašreizējo aizliegumu, kas attiecas uz kanālmalu, A. Kalnkaziņš vērtē skeptiski. Sēdēja aizlieguma laikā, sēž arī tagad, viņš noteic. «Protams, nogāzītē ir tīkamāk gulēt, jo tad cilvēks atrodas slīpumā. Studentiem tas dikti patīk,» saka Rīgas dārzu un parku vadītājs.
***
AIZLIEGUMS UN SODS
- Aizliegts atrasties kanālmalas apstādījumu nogāzēs, kā arī zālienā un apstādījumos, kuros ir pašvaldības izvietotas aizlieguma zīmes.
- Aizliegts atrasties ar atvērtu vai vaļēju alus vai cita alkoholiskā dzēriena iepakojumu jebkādā vaļējā tarā, izņemot vietas, kur alkoholisko dzērienu lietošanu atļāvusi pašvaldība.
- Par šo prasību neievērošanu uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
Avots: Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā