Vienkāršota teritorijas labiekārtojuma elementu saskaņošanas procedūra

Žogu, gājēju celiņu un teritorijas labiekārtojuma elementu saskaņošanai Rīgas pilsētas būvvaldē šobrīd nepieciešams gan ievērojami īsāks laiks, gan mazāks iesniedzamo dokumentu apjoms.

Līdz ar grozījumiem 2011.gada 28.maija Ministru kabineta noteikumos Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi" ir atvieglota dokumentu saskaņošana mazo arhitektūras formu tādu kā žogu, soliņu, velosipēdu statīvu, norobežojumu, bērnu rotaļu ierīču un citu labiekārtojuma elementu izvietošanai.

Tas nozīmē, ka plānošanas un arhitektūras uzdevuma, akceptēta būvprojekta un saņemtas būvatļaujas vietā, šobrīd labiekārtojuma elementu izbūvei (uzstādīšanai) ir nepieciešams saskaņot Būvvaldē labiekārtojuma elementa vizuālo risinājumu un novietojumu zemes gabalā.

Būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā nepieciešams iesniegt aizpildītu veidlapu Nr.143“Pieteikums teritorijas labiekārtojuma elementu saskaņošanai" un pievienot šādus dokumentus:

1.zemes lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu, ja iesniedzējs nav zemes gabala īpašnieks;

2.zemes īpašnieka/u vai tiesiskā valdītāja rakstiska atļauju vai saskaņojumu uz novietnes plāna;

3.objekta paredzamās vietas krāsaina fotofiksāciju;

4.divos eksemplāros SIA "Rīgas ĢeoMetrs" izstrādātu inženiertīklu pārskata plānu M 1:250 ar uzrādītām apakšzemes inženierkomunikācijām, ielu sarkanajām līnijām un zemes gabala juridiskajām robežām, kas apstiprināts ar SIA "Rīgas ĢeoMetrs" zaļas krāsas spiedogu, ne vecāku par vienu gadu, kurā iezīmēta objekta novietne ar piesaistēm (izstrādā sertificēts projektētājs), (ja plānotais žogs vai labiekārtojuma elements skar inženiertīklus, pirms dokumentu iesniegšanas Būvvaldē saņemt inženiertīklu turētāju saskaņojumu);

5.divos eksemplāros objekta vizuālo risinājumu (vizualizāciju vides kontekstā - vides dizaina objektiem, rasējums vai attēls ar pievienotu krāsu paraugu vai krāsas kodu no kataloga).

Būvvaldes speciālisti izvērtē iesniegto dokumentu atbilstību normatīvu prasībām un 15 darba dienu laikā no visu pieprasīto dokumentu saņemšanas brīža pieņem lēmumu par labiekārtojuma elementu saskaņošanu.

Izskatot pieteikumus žogu uzstādīšanai, tiek vērtēts, vai ir ievēroti Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos definētās prasības žogu uzstādīšanai:

• Zemesgabalu var iežogot pa zemesgabala robežām, bet ielas pusē pa sarkano līniju vai pa vēsturiski iedibināto žogu līniju, ievērojot noteikumus redzamības nodrošinājumam, kā arī tauvas joslā un aizsargjoslā noteiktos īpašumtiesību aprobežojumus.

• Zemesgabalu nedrīkst nožogot, ja tā teritorija izmantojama kā atklāta publiskā telpa un ja tajā ir komerciāla rakstura objekts, daudzdzīvokļu māja vai degvielas uz gāzes uzpildes stacija, kultūras iestāde vai sabiedriska iestāde, tirdzniecības un pakalpojumu objekts vai apstādījumu un dabas teritorija, kas nav privātīpašums.

• Jebkurā teritorijā var norobežot saimniecības, bērnu rotaļu un sporta būvi.

• Zemesgabalu nedrīkst sadalīt ar žogu. Zemesgabalu funkcionāli var sadalīt

ar dzīvžogu.

• Daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves zemesgabali ir atklāta publiskā ārtelpa,

to iežogošana nav atļauta. Zemesgabalu ietvaros atļauts: iežogot bērnu rotaļu laukumu ar caurredzamu žogu, kas nav augstāks par 1,2 m vai daļēji norobežot teritoriju ar dzīvžogu, pielietojot ātraudzīgus un izturīgus augus uz mājas piebraucamā ceļa izbūvēt barjeras, kas ierobežo transportlīdzekļu piekļuvi (izņemot mājas iedzīvotāju transportlīdzekļu piekļuvi), bet neietekmē gājēju satiksmi. Transportlīdzekļu novietnes atļauts iežogot, ja žogs nepārsniedz 1,50 m un tiek veidots kompleksā ar dzīvžogu.

• Žoga arhitektūrai ir noteiktas prasības: žogu veido estētisku un arhitektoniski kvalitatīvu, stilistiski saskaņotu ar ēku un blakus zemesgabalu žogu, ievērojot vienotu žogu augstumu kvartāla robežās. Žoga krāsošanai izmanto izturīgu krāsu. Dabisko akmeni, keramiku un cēlapmetumu žogā nekrāso. Žogu publiskās apbūves teritorijā veido atbilstoši tā funkcionālajai izmantošanai, maksimāli saglabājot publisko telpu un ēku pieejamību. Žogs gar ielu nav augstāks par 1,8 m un tā caurredzamība ir vismaz 30%, ja speciāli normatīvie akti nenosaka savādāk un ja šis žogs nav prettrokšņa ekrāns. Ir aizliegta dzeloņdrāšu izmantošana žogos, izņemot, ja to paredz normatīvie akti.