Rīgas dienu laikā, tiekoties ar Sanktpēterburgas vicegubernatoru Mihailu Osijevski, gan viņš, gan Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks akcentēja ekonomiskos un kultūras sakarus starp abām pilsētām.
Sanktpēterburgas vadību interesēja arī politiskā situācija Latvijā, jo vairāku tikšanos laikā A. Amerikam nācās atbildēt uz jautājumiem, kas notiek Latvijas parlamentā.
Zelta atslēdziņa – tūrisms
M. Osijevskis atzinīgi novērtēja Rīgas pieredzi tūristu piesaistē un uzteica Latvijas ģenerālkonsulāta aktivitātes Sanktpēterburgā. A. Ameriks uzsvēra, ka Rīga šajā Krievijas pilsētā vēlas attīstīt gan tūrisma sakarus un sadarbību kultūras jomā, gan popularizēt preču zīmi Rīgas marka, gan paplašināt tranzīta kravu pārkraušanu. Viņš informēja, ka ieņēmumi no tūrisma vīzām bijuši 5 miljoni dolāru, bet pēc konkursa Jaunais vilnis Jūrmalā nopirkti apmēram 150 nopietni nekustamie īpašumi. Nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle Neatkarīgajai sacīja, ka vizītes laikā viņa kopā ar projektu koordinatori Aivu Rozenbergu pēterburdziešiem stāstījusi par Rīgas gatavošanos Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam 2014. gadā un interese bijusi liela.
Rīgas dienu ietvaros par Ziemeļu galvaspilsētu dēvētajā Sanktpēterburgā tika atklātas arī vairākas izstādes, kurām vajadzētu vairot interesi par Latvijas galvaspilsētu. Savukārt, kad N. Rimska-Korsakova konservatorijā A. Ameriks atklāja piemiņas plāksni komponistam profesoram Jāzepam Vītolam, konservatorijas gaitenis bija pieblīvēts ar interesentiem. Mūsu izcilo mūziķi, kuru Krievijā dēvēja par Josifu un kurš mācījās un vēlāk strādāja Pēterburgas konservatorijā, Ziemeļu galvaspilsētā joprojām atceras ar pietāti, uzsverot viņa talantu un ar cieņu norādot komponista tautību – latvietis.
No politikas atkarīgās šprotes
Protams, šāda līmeņa vizītēs par nepatīkamo netiek runāts un, ja tiek, tad caur puķēm. Abu pilsētu vadības pārstāvji vairākkārt uzsvēra, ka «mēs esam draugi», diemžēl vietējo iedzīvotāju izpratnē Latvija aizvien ir valsts, kurā apspiež krievvalodīgos. Tādas nu ir oficiālās propagandas sekas. Toties vārds Rīga, šķiet, spēja atkausēt gandrīz ikvienu sirdi Sanktpēterburgā. Neatkarīgās sastaptie dažādu vecumu cilvēki uzreiz atplauka, uzzinot, ka esam rīdzinieki, un pat divdesmitgadnieki Latvijas galvaspilsētai dziedāja īstas slavas dziesmas.
Par spīti tam, ka Latvijas šprotes ar atzinīgu vārdu tika pieminētas A. Amerika viesošanās laikā Smoļnijā, mūsu pārtikas ražotāji mēģina ielauzties Krievijas tirgū, izmantojot visas iespējas. Viegli nav. Šprotes, ko dikti iecienījuši Krievijas pircēji, veikalu plauktos parādās un pazūd atkarībā no politiskajiem vējiem. Tikko abu valstu attiecības sāk buksēt, šprotēs konstatē paaugstinātu benzopirēna saturu, un tās aizliedz tirgot. Mūsu valsts ražotāji ne mirkli nevar justies droši, noplātīja rokas Latvijas ģenerālkonsuls Sanktpēterburgā Aivars Groza.
Rīgas dienu laikā šprotes tomēr bija. Turklāt vienā no prestižākajiem Sanktpēterburgas lielveikalu tīkliem Lend sākuši darboties vairāki degustācijas stendi, kuros pircējiem piedāvā nogaršot Latvijā ceptu maizi, saldumus un sulas, dažādus gaļas un zivju izstrādājumus, arī rapšu eļļu, štovētus kāpostus un Rīgas melno balzamu. Paredzēts, ka šādas degustācijas tirdzniecības vietās notiks visu oktobri. Projekts tapis sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. A. Groza uzsvēra, ka Latvijā ražoti produkti nopērkami arī citu veikalu tīklu tirgotavās, tomēr būt ekskluzīvajā Lend ir prestiži.
Pašlaik ir vismaz 15 pārtikas produktu veidu, kas tiek tirgoti Sanktpēterburgas veikalos. «Uzskatu, ka šis degustāciju projekts varētu būt laba starta platforma, lai Sanktpēterburgas tirgū varētu ienākt vēl vairāki mūsu pārtikas uzņēmumi, tā palielinot tirgus nišu preču eksportam uz austrumiem,» sacīja A. Ameriks.
Sanktpēterburgas iedzīvotāji tikmēr balsoja par sev tīkamākajiem produktiem, tos pērkot. Tirdzniecības stenda meitenes veikalā Lend atzina, ka vislielākais noiets esot saldumiem un gaļas produktiem.
Gandrīz kā Rīgā
Ziemeļu galvaspilsēta cīkstas ar līdzīgām problēmām kā Rīga. Pilsētā, kur pat darbdienas pusnaktī mašīnu straume Ņevas prospektā šķiet nebeidzama, tiek spriests, kā uzlabot pārvietošanos velosipēdistiem. Sāpīgs jautājums ir arī apkures parādnieki – parādu apjoms ik gadu palielinoties par 10 līdz 15 procentiem. Diskusiju objekts tagad ir dilemma – paaugstināt tarifus vai parādu atgūšanu padarīt efektīvāku. Pilsēta arī izlēmusi iepirkt zemās grīdas autobusus un neatteikties no tramvajiem – izrādās, šāda ideja bijusi, jo tramvaji pārāk lēni kustoties pagriezienos un bremzējot satiksmi.
Asas diskusijas Sanktpēterburgā notiek par automašīnu stāvvietām pagalmos. Pareizāk, to trūkumu. Katru dienu Ziemeļu galvaspilsētā tiekot pārdotas 50 jaunas mašīnas, bet tās nav kur novietot. Iedzīvotāju uzstādītās barjeras pagalmos ar pašvaldības svētību tiekot salauztas, likumpārkāpējiem draudot pamatīgs sods (pilsētā pieņemts likums par stāvvietām).
Pašlaik tiek spriests arī par toksisko atkritumu dedzināšanas rūpnīcu būvniecību pilsētā.