Šoceturtdien Administratīvā apgabaltiesa lems par dzīvnieku patversmes Labās mājas turpmāko likteni. Ēku komplekss ir gatavs jau ilgāk nekā gadu, tā nodošanu ekspluatācijā atbalstījusi gan Rīgas pilsētas būvvalde, gan Pārtikas un veterinārais dienests, taču SIA AGN un Rīgas domes (RD) domstarpību dēļ patversme oficiāli darboties nedrīkst.
Ja netiks panākts mierizlīgums, dīkstāve turpināsies vismaz gadu.
Tiesvedība pagarinās par gadu
Pēc vairāku gadu tiesvedības, lai paātrinātu Labo māju atvēršanu, dzīvnieku aizstāvji piekrituši vairākiem SIA AGN pārstāvja Agra Nagliņa noteikumiem, kas būtiski ierobežos patversmes darbību. Piemēram, patversmes vadība ir piekāpusies prasībai, ka vienlaikus katrā no lielajiem pastaigu laukumiem atrodas tikai pieci suņi, tādējādi ierobežojot dzīvnieku iespēju piedalīties pilnvērtīgās aktivitātēs. Biedrība ir maksimāli saīsinājusi patversmes darba laiku, piedāvājot to no pulksten 9 līdz 18, kā arī atteikusies no tiesībām apbūvēt trešo daļu nomātās teritorijas, kas vērsta uz SIA AGN pusi, tādējādi liedzot sev nākotnē realizēt dažādus ar patversmes attīstību saistītus projektus, stāsta Juglas dzīvnieku aizsardzības grupas valdes locekle Linda Zirdziņa. Biedrība ar A. Nagliņu panākusi mierizlīgumu, taču RD sarunas tik veiksmīgi nerit. «Nagliņa kungs vēlas juridiski neiespējamu lietu – vienkāršā valodā runājot, lai mūsu un Nagliņa kunga panāktā vienošanās būtu spēkā mūžīgi mūžos. Tas praktiski nav iespējams, jo, piemēram, ja pēc 30 gadiem patversme vairs nebūs biedrības pārraudzībā, no jaunajiem saimniekiem taču nevar prasīt to pašu, ko no mums. Te var būt autostāvvieta, dzīvnieku viesnīca – jebkas,» saka L. Zirdziņa.
Ja līdz 5. janvārim RD un SIA AGN nespēs vienoties, lēmums par labu vienai vai otrai pusei būs jāpieņem tiesai. Gadījumā, ja tas būs pozitīvs RD, pārsūdzību iesniegs A. Nagliņš, savukārt, ja spriedums būs par labu A. Nagliņam, to pārsūdzēs RD. «Jebkurā gadījumā tas būs kā minimums gads, kura laikā patversme oficiāli nevarēs darboties, kaut reāli to var kopš 2010. gada,» uzsver L. Zirdziņa.
Strādā neoficiāli
Šobrīd Labās mājas nav tukšas – patversmē izvietoti vairāki suņi. Biedrība spiesta pārkāpt noteikumus, jo vecā Juglas patversme vairs netiek apkurināta un tajā nav ūdens, tāpēc suņi pārvesti uz jauno patversmi. «Darām to piespiedu kārtā, tāpēc patversme šobrīd nestrādā pilnvērtīgi un jaunus dzīvniekus neuzņemam. Latvijas patversmes, visticamāk, būtu paņēmušas dažus no mūsu suņiem, taču 40 dzīvniekus nebūtu kur likt. Bijām bezizejas situācijā un nolēmām, ka labāk dzīvniekus turēt Labajās mājās,» stāsta L. Zirdziņa.
Patversme uzbūvēta par iedzīvotāju saziedoto naudu, un katrs dīkstāves mēnesis izmaksā aptuveni 300–500 latus, kas tiek tērēti komunālajiem maksājumiem un sarga algai.
Abas puses nevēlas piekāpties
Strīds starp SIA AGN un RD ir jau četrus ar pusi gadus, jau notikušas deviņas tiesas sēdes. A. Nagliņš vēlas blakus suņu patversmei būvēt daudzdzīvokļu māju kompleksu un uzskata, ka dzīvnieku patversme uzcelta nelikumīgi. «Mūsu prasības iemesls ir tas, ka gadījumā, ja paredzamā būve ietekmē apkārt esošo īpašumu vērtību un kaimiņu sadzīves apstākļus, Būvniecības likums paredz rīkot būves sabiedrisko apspriešanu. Dzīvnieku patversmes Labās mājas gadījumā apspriešana netika rīkota, nekādi mūsu iebildumi netika ņemti vērā,» iepriekš Neatkarīgajai sacīja A. Nagliņš. Turpretī RD uzskata, ka būvniecība ir likumīga, un SIA AGN sūdzībām piekāpties negrasās. Lielrīgas reģionālā vides pārvalde, kuras kompetences joma ir vides aizsardzība, ir norādījusi, ka tik mazai dzīvnieku patversmei ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams. «Tāpēc nebija nepieciešamības organizēt publisko apspriešanu,» argumentē Rīgas būvvaldes pārstāve Kristīne Pētersone.