Zirņi ar speķi un kefīrs ir un droši vien paliks latviskās ēdienkartes klasika, tomēr šogad Rīga nolēmusi īpaši attīstīt kulināro tūrismu, izmantojot Latvijas produktus un reklamējot tos.
Pavāru kluba valdes pārstāvis Kaspars Jansons atzina, ka reiz pavārus apmulsinājis jautājums, kāda ir Latvijas mūsdienu virtuve. Tobrīd sarunā iestājusies pauze, toties pēc tam jo vairāk radusies vēlme parādīt un pierādīt, ka Latvijā audzēti produkti var ieintriģēt ārzemju tūristus nobaudīt Rīgā tapušus ēdienus. Pavāru eksperimenti interesanti būs arī vietējiem iedzīvotājiem.
Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes locekle Vita Jermoloviča sacīja, ka pērn vairāk nekā 30 procenti no aptaujātajiem pilsētas viesiem pat bez īpašas reklāmas kampaņas teikuši, ka vēlas atgriezties Rīgā garšīgā ēdiena dēļ. Tāpēc šajā tūrisma sezonā nolemts attīstīt šo jauno tūrisma produktu, piedāvājot projektu Gaumīgi garšīgā galvaspilsēta Rīga. RTAB sadarbībā ar 25 Rīgas restorānu un kafejnīcu šefpavāriem katru mēnesi gatavos ēdienus, izmantojot vietējos zaļumus, meža veltes, dārzeņus, zivis, piena produktus u.c.
Piemēram, martā vietējie būs piena produkti – biezpiens, sieri, skābpiena produkti. Aprīlī – bērzu un kļavu sulas, maijā galdā tiks likti ēdieni no Latvijas pavasara zaļumiem, bet jūnijā, protams – zemenes. Pēc tam sekos jauno kartupeļu mēnesis, Latvijas meža velšu piedāvājums, mūsu valsts rudens labumi un Latvijas zivis, novembrī – daudzviet pazīstamais brends Rīgas melnais balzams un ķirbis, savukārt decembris būšot pārsteigumu pilns, jo tad varēs izgaršot restorānu īpašo svētku piedāvājumu. V. Jermoloviča arī uzskata, ka Rīgas restorānu cenas un kvalitātes attiecības jau tagad ir pievilcīgas tūristiem un pilsētas ekonomika šo interesei izjutusi labvēlīgi. Rīgas vicemērs Andris Ameriks ir pārliecināts, ka šogad tūristu skaits palielināsies, pateicoties garšīgās Rīgas aktivitātēm.
Latvijas institūta vadītāja Karina Pētersone atgādināja, ka Rīgai un Latvijai ir restorānu kultūra, ar kuru varējām lepoties. Oto Švarca restorāns un Romas pagrabs neatkarīgās Latvijas laikā komentārus neprasīja. Kaucmindē skolojušās jaunkundzes garantēja īpašu garšas un stila kvalitāti virtuvē, savukārt padomju gados klusās pretošanās brīvdomību varēja izjust Rīgas krogos Kaza, Skapis, Tallina, Rostoka, Edgars un Kristīne. Arī mūsu laiku vēsture ir izveidojusi savu krogu kultūru un publiku labā nozīmē.
Informācija par gaumīgi garšīgo galvaspilsētu un šeit plānotajām aktivitātēm tiks iekļauta RTAB mājas lapā, tūrisma pasākumu ceļvedī Ko darīt Rīgā?, kā arī tiks veidots Rīgas šefpavāru ceļvedis, Rīgas garšas kalendārs nākamajam gadam.