Mākslas muzeja projekts kļuvis dārgāks. Kurš maksās?

© F64 Photo Agency

Ieraugot, ka Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja (LNMM) rekonstrukcija izmaksās nevis 17 miljonus, bet gan 23 miljonus latu, Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs bija sašutis.

«Esam diezgan sarežģītā situācijā,» viņš saka. Projekta galīgās izmaksas vēl nav precizētas, tās būs zināmas aprīļa beigās.

Lietuvas arhitektu biroja Processoffice projekts uzvarēja metu konkursā par LNMM rekonstrukciju un restaurāciju. Arī tagad O. Burovs neapstrīd projekta arhitektonisko kvalitāti. «Interesanti arhitektoniski risinājumi, tomēr arhitekti nav inženieri, būvinženieri, viņi neorientējas ekonomiskajā daļā. Nenopietna attieksme pret tik svarīgu objektu,» atzīst Īpašuma departamenta direktors. Šonedēļ atsūtītā būvprojekta kontroltāmes summa pēkšņi izrādījusies 23 miljoni latu, lai gan sarunās arhitekti ne reizi vien solījuši nepārsniegt 18 miljonus latu kopā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Lietuvas arhitekti sākotnēji plānojuši 12 miljonu latu izmaksas, bet O. Burovs tās vērtē kā neticamas, savukārt vēlāk piedāvātie 17,4 miljoni ar PVN šaubas neizraisīja.

Pašlaik neoficiālu ekspertīzi veic gan Īpašuma departamentā, gan Būvinženieru savienībā. O. Burovs skaidro – ja izmaksu summa tiešām būs 23 miljoni latu, tad pilsēta tik lielu naudu nav plānojusi izlietot. Tomēr, ja ekspertīzēs atklāsies, ka izmaksas ir objektīvas, nāksies diskutēt, ko darīt. Iespējams, valstij vajadzētu atbalstīt pilsētu ar lielāku finansējumu, bet varbūt izmaksas varētu samazināt, atsakoties no dārgākajiem materiāliem. O. Burovs gan uzsver, ka kvalitatīvi materiāli maksā dārgi un LNMM nedrīkstētu būt objekts, kurā izmantot, piemēram, Ķīnā ražotas flīzes.

«Šobrīd konkursu izsludināt nevar, projekts nav saskaņots,» konstatē O. Burovs. Iespējams, pēc Lieldienām, kad emocijas būs norimušas, uz sarunu varētu pulcēties Īpašuma departamenta pārstāvji, arhitekti un LNMM direktore Māra Lāce, kura arī šobrīd ir neapskaužamā situācijā, jo nespēj izzīlēt, cik ilgi vēl varēs palikt muzeja telpās. Aprīļa beigās varētu būt arī ekspertīžu rezultāti. Pozitīvā ziņa ir tā, ka muzeja rekonstrukcijai piešķirtos 1,2 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda Rīga nezaudēs. Kultūras ministrijā solīts nerīkoties formāli un naudas iegūšanai šķēršļus nelikt.

Saņemot kontroltāmi, Īpašuma departamentā konstatēja, ka tajā nav ne elektrības, ne apkures, ne ūdensvada un kanalizācijas izmaksu. Trūcis arī sadaļas par ārējiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem. Īpašuma departamentā uzskata, ka inženieru birojam Būve un Forma jāuzņemas lielākā daļa atbildības par kontroltāmi, jo tas kā lietuviešu arhitektu apakšuzņēmējs veica tieši tāmēšanu. Biroja būvinženieris Jānis Prauliņš Neatkarīgajai vakar skaidroja, ka projekts ir sarežģīts, darba gaitā bija daudz izmaiņu un inženieru biroja darbiniekiem nācās tām piemēroties. «Mums ir sarakste, ka esam savlaicīgi prasījuši informāciju,» sacīja J. Prauliņš.

Īpašuma departaments bija pārliecināts, ka būvniecības konkursu varēs izsludināt līdz Lieldienām, bet tagad termiņi netiek noteikti tik konkrēti. O. Burovs informē, ka šogad muzeja rekonstrukcijas uzsākšanai no Rīgas domes paredzēts piešķirt 800 000 latu un ar to pietiek, lai uzsāktu darbus. Līdz apkures sezonas sākumam nepieciešams nomainīt siltumtrasi, jo tajā vietā paredzētas muzeja pazemes komunikācijas.

Svarīgākais