"Man-Tess" veiks pasākumus gaisa piesārņojuma ierobežošanai Sarkandaugavā

SIA "MAN-TESS" ir izstrādājusi pasākumu plānu vides drošības uzlabošanai un jau ir uzsākusi tā īstenošanu. Plāna realizēšanas rezultātā tiks samazināti vides, tostarp gaisa piesārņošanas riski, lai nepieļautu nepatīkamu un iedzīvotājiem bīstamu smaku izplatību Sarkandaugavā. Izstrādātais plāns ir iesniegts Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei. Par to ceturtdien, 14.jūnijā speciāli sasauktā preses konferencē žurnālistus informēja "MAN-TESS" valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons.

"Savu darbību mēs attīstīsim trijos galvenajos virzienos - uzlabosim darbības kvalitāti termināļa iekšienē, cik vien iespējams samazinot pārkraujamo produktu un atmosfēras kontakta laiku, bīstamo kuģu kraušanu pārvietosim tālāk no dzīvojamiem rajoniem - uz Kundziņsalu, kā arī intensīvāk strādāsim ar sabiedrību, operatīvi reaģējot uz saņemtajiem signāliem un pārtraucot darbību, tiklīdz tiks saņemti brīdinājumi par iespējamu piesārņojumu," sacīja Kārlis Andersons.

Andersons atzina problēmu esamību un gaisa piesārņojuma iespējas, kas var rasties naftas produktu pārkraušanas darbu laikā, taču norādīja, ka ekoloģijas jautājumi bieži vien tiek aktualizēti konkurences cīņā, lai pamatoti vai nepamatoti radītu problēmas konkurentiem.

Uzņēmuma vadītājs uzsvēra, ka šajā Rīgas teritorijā ir seši uzņēmumi, kuri veic vairāk vai mazāk piesārņojošu darbību, apkārtnē ir četri naftas termināļi, un no vides piesārņojuma viedokļa ir daudz nerisinātu jautājumu. Visiem uzņēmumiem tehnoloģijas ir aptuveni vienādas, un īpaši nelabvēlīgos apstākļos tās nenodrošina visu vides prasību ievērošanu. Problēmas jārisina kompleksi, un tas nav viena uzņēmuma spēkos.

Diemžēl arī Valsts vides dienests nav spējis nodrošināt, piemēram, operatīvu informācijas saņemšanu par gaisa piesārņojumu, precīzu datu fiksēšanu un piesārņojuma avota noteikšanu. Publiski informācija par paaugstinātu gaisa piesārņojuma līmeni ir pieejama tikai no iekārtas Tvaika ielā, kura turklāt ir uzstādīta neatbilstoši MK noteikumiem Nr.1290. Informāciju par paaugstinātu piesārņojuma līmeni uzņēmumi saņem tikai divas stundas pēc reālā piesārņojuma brīža, turklāt nav skaidrs, tieši kura uzņēmuma darbības rezultātā tas ir noticis.

"Ja mēs operatīvi saņemtu informāciju, tādos gadījumos varētu tūlīt pārtraukt iekraušanas darbus un nepieļaut piesārņojuma izplatīšanos. Diemžēl pašlaik notiek vainīgo meklēšana jau pēc tam, kad negadījums ir noticis," skaidroja K.Andersons.

Uzņēmumam jau tuvākajā laikā būs bezmaksas telefona numurs ar ieraksta funkciju, kas ļaus saņemt un analizēt informāciju no iedzīvotājiem. Tāpat ir paredzēta meteostacijas iegāde, kas dos iespēju operatīvi prognozēt laika apstākļus, vēja virzienu un saņemt citus datus.

Pašlaik uzstādītās Valsts vides dienesta mērierīces dati diemžēl nav ticami. Eksperiments, kuru uzņēmums veica 8. jūnijā, liecina, ka naktī no 25. uz 26. maiju fiksēto paaugstināto benzola koncentrācijas līmeni nevarēja izraisīt produkts, kuru pārkrāva "MAN-TESS", - tajā vispār nebija tik augsts benzola saturs, kādu uzrādīja ierīce.

Paredzēta virkne tehnoloģisku uzlabojumu, piemēram, papildu vāki cisternām, kas ļaus samazināt pārkraujamo produktu kontaktu ar atmosfēru. Kopējās investīcijas, kas nepieciešamas plāna realizēšanai, ir aptuveni 200 tūkstoši latu.

Protams, piesārņojuma efektīvu ierobežošanu var novērst tikai tvaika savākšanas iekārtu uzstādīšana visos termināļos Sarkandaugavā un citur Rīgas ostā, taču tam nepieciešamas ievērojamas papildu investīcijas. Tas pašlaik katram atsevišķam uzņēmumam nav pa spēkam, tāpēc "MAN-TESS" ir nācis klajā ar iniciatīvu vairākiem termināļiem aicināt Rīgas Brīvostu koordinēt pasākumus, kuru rezultātā tiktu atrasts efektīvākais un saimnieciski izdevīgākais risinājums.

SIA "MAN-TESS" ir Rīgas Brīvostas uzņēmums, kas jau kopš 1990.gada darbojas Sarkandaugavā un Kundziņsalā. Kopš 2011.gada maija tas pieder Nīderlandes uzņēmumam "Alandam Capital".

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.