Rīgas pilī vērtīgi arheoloģiski atradumi

© Emīls Desjatņikovs

Rīgas pils restaurācijas un rekonstrukcijas ietvaros veic arī arheoloģiskās izpētes darbus, kuru gaitā jau atklāti vairāki seni priekšmeti, no kuriem daži datējami ar 13. gadsimtu.

Austrumu piebūvē, kur kādreiz atradās Ārzemju mākslas muzejs, atklāts 1682. gadā celtās Arsenāla ēkas grīdas bruģējums, kur uzieti militāras nozīmes priekšmeti. Atrastas arī Livonijas perioda monētas un svinaalvas sakausējuma sīkplastikas figūriņa – krustā sistā Jēzus tēls, ko arheologi iesaukuši par Jēzuliņu.

Militārās nozīmes priekšmeti – lielgabala un muskešu svina lodes – saistāmi ar zviedru laiku. Ar 18. gadsimta datējumu atrasta granāta un duramie rīki. Militāra senlieta ir arī t. s. dzelksnis, kāds esot bērts uz ceļa, lai apgrūtinātu uzbrucēju zirgu kustību. Pils pagalma izrakumos atrastā Jēzus figūriņa varētu būt no 15. gadsimta vidus, bet rezultāti būs pieejami vēlāk. Austrumu piebūvē atrasta arī senākā ēka šajā teritorijā – ēkas daļa ar apgaismes nišu, kas datējama ar laiku, kad vēl pils vietā atradās senpilsēta.

Nepieciešamība pēc remonta pilī esot bijusi liela. Pils zāles esot nācies turēt slēgtas, un tā vairs neesot spējusi pildīt prezidentam nepieciešamās funkcijas. Rīgas pils Priekšpils restaurācijas – rekonstrukcijas projekta būvuzraugs Bruno Fībigs stāstīja, ka tagad notiek pils pamatu nostiprināšana, jo 1995. gadā pamati esot nostiprināti tikai trešdaļai no ēkas. Apkures sistēma tikšot demontēta un mainīta līdz ar apkures sezonas beigām, bet durvis un logi drīzumā tiks aizvesti uz restaurācijas darbnīcām. Austrumu piebūvē paredzēts izbūvēt papildu pagrabstāvu. Skonto būves projektu vadītājs Egīls Klēbergs teica, ka darbs arhitektūras un arheoloģijas piemineklī esot grūtāks – jāveic papildu izpēte un analīzes, darbā jāpielieto atšķirīgas metodes, kā arī jāsaplāno darba gaita ar arheologiem.

«Izrakumi būs tik ilgi, kamēr notiks jebkādi zemes darbi, piemēram, pamatu stiprināšanas, ūdensvadu vai šahtu izbūves darbi. Būvniecības specifika arheologiem liek rakt janvārī, februārī un martā, kas parasti nav arheologu darba sezona,» informēja SIA Arhitektoniskās izpētes grupa valdes priekšsēdētāja un arheoloģe Baiba Eglāja un norādīja, ka pašlaik atklātā zemes slāņa atradumi saistāmi ar militārām darbībām, bet, rokot dziļāk, iespējams, būs vēl citas – sadzīviskāka rakstura – vēstures liecības.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais