Ušakovs: Neredzu iespēju kaut ko darīt kopā ar Vienotību

Saruna ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu par Rīgas domes izšķērdību, budžeta deficītu, Vienotības populismu, gaidāmajiem tiesu darbiem par neslavas celšanu, bedrēm ielās un Jāņu svētkiem krastmalā, kuriem muzikālo programmu jau gatavo Raimonds Pauls.

– Latvijā vienmēr modē ir bijusi taupība. Parastā atbilde uz jebkuru sabiedrības pieprasījumu ir – mums nav naudas. No jūsu mutes šī frāze skan ievērojami retāk, un opozīcija jums pārmet, ka esat izšķērdīgs. Rīgas domes budžetā esot izveidojies 55 miljonu liels deficīts, kas veidojot 11% no visiem ienākumiem.

– Sāksim ar kopējiem finansiāliem rezultātiem, lai būtu skaidrs, par ko runājam. 2009. gadā tā sauktā rezerve Rīgas domei bija 89 miljoni latu. Uz šā gada 1. janvāri rezerve bija apmēram 70 miljoni latu. Tas nozīmē, ka kopējais rezervju samazinājums, ņemot vērā šo krīzes laiku, bija tikai 20 miljoni latu. Te jāatceras, ka [iepriekšējā Rīgas mēra Jāņa] Birka laikā

budžeta ieņēmumi bija 606 miljoni latu, bet, kad mēs sākām strādāt 2009. gadā, tad ienākumi saruka līdz 447 miljoniem latu. Tas ir ļoti pamatīgs samazinājums. Tajā pašā laikā mēs valdībai atdevām apmēram 100 miljonus. Tas ir ļoti daudz. Neskatoties uz milzīgo ienākumu samazinājumu, rezervju samazinājums ir tikai 20 miljoni latu. Tagad par it kā esošo lielo budžeta deficītu. Kāds ir budžeta veidošanās mehānisms? Mēs prognozējam budžeta ieņēmumus, vadoties no Finanšu ministrijas prognozēm. Tas ir vienīgais juridiskais pamatojums tam, kā mēs varam veidot budžetu. Ja Finanšu ministrija prognozē, ka mēs nopelnīsim, teiksim, 100 latu, tad mēs budžetā liekam 95 vai 96 latus, jo esam ļoti piesardzīgi. Ja uz gada beigām mums ir šie 100 lati, tad sanāk, ka budžets ir pildījies ar pārpalikumu. Tas nozīmē, ka katru gadu kārtējais deficīts gada vidū ir liels – apmēram

50–55 miljoni latu, bet gada beigās deficīts ir vai nu tuvu nullei, vai pat, kā tas bija vienu gadu, ir ar pārpalikumu. Līdz ar to arī šogad kārtējais deficīts līdz gada beigām tiks nosegts. Ja runājam par taupību, tad arī mēs taupījām, jo, kā jau teicu, Birka laikos ieņēmumi bija 606 miljoni, bet 2009. gadā vairs tikai 447 miljoni. Mums bija jāsamazina izdevumi visos sektoros. Samazinājās atalgojums, daudzi tika atlaisti. Ietaupījums tikai uz atalgojumu 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, bija 20 miljoni latu. Arī mēs protam griezt budžetu. Taču mums ir cita pieeja, kā mēs tērējam līdzekļus. Valdībā parasti ir trīs četras partijas. Katra partija ir atbildīga par kaut kādu nozari. Budžetu dala pēc partijiskās piederības šīm nozarēm. Pat, ja vajadzības šajā nozarē nav degošas, tai tāpat tiek piešķirts finansējums, jo nevar taču aizvainot partneri. Mums ir tikai divas partijas, kuras ir vienojušās strādāt kopā kā viena komanda. Ja vienojāmies, ka remontēsim skolas, tad nav svarīgi, kuras partijas biedrs vada attiecīgo komiteju. Līdzekļi četru gadu laikā tika sakoncentrēti skolām un bērnudārziem, rezultātā mēs redzam, ka šī joma ir lielā mērā sakārtota. Mēs varam pieņemt lēmumus, vadoties no mūsu prioritātēm, nedalot pēc partijiskās piederības. Esmu jautājis, kā jūs varējāt ar 600 miljoniem izdarīt mazāk nekā mēs ar 450 miljoniem? Atbilde ir – toreiz bija tāda pieeja – visiem kaut ko iedeva pēc partijiskās piederības un katrs apsaimniekoja savu lauciņu. Mums ir izdevies šo sistēmu salauzt.

– Bet kā ar to Rīgas budžeta 11% defīcītu?

– Tāds mums ir bijis katra gada vidū, jo šis deficīts ir attiecībā pret piesardzīgi plānotajiem budžeta ieņēmumiem, nevis reālajiem, kas ir lielāki. Gada beigās šāds deficīts vairs nebūs. Visus pēdējos gadus deficīts ir bijis mazāks par 3%. Turklāt atšķirībā no valsts iestādēm pie mums, ja decembrī kaut kas no līdzekļiem ir palicis pāri, tos netērē. Visi atlikumi mums paliek uz nākamo gadu un izdevumi realitātē ir mazāki, nekā ir saplānots. Šos līdekļus mums nav pieņemts līdz 30. decembrim iztērēt līdz pēdējam santīmam.

– Pērn Rīgas dome aizgāja no Pašvaldību savienības. Vai neesat tur atgriezušies?

– Mūsu pārliecība paliek nemainīga, ka viņi [Pašvaldību savienība] nogulēja brīdi, kad vajadzēja pretoties un neļaut valdībai samazināt pašvaldību finansējumu. Pagājušajā gadā tika pieņemts lēmums samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, un tas sit pa visu pašvaldību budžetu. Mums šis valdības gājiens kopā ar to, ka tika atcelts līdzfinansējums GMI (garantētā minimālā ienākuma) pabalstiem, ir radījis 12 miljonu latu lielus mīnusus. Tie ir neiegūtie ieņēmumi. Šajā situācijā mēs izstājāmies no tādas savienības, kura nevar aizstāvēt mūsu intereses. Mēs tai turpinām sniegt zināmu atbalstu, piemēram, lielākie pasākumi Pašvaldību savienībai notiek pie mums, Rīgas domē. Sadarbība notiek, bet neesam LPS sastāvā. Par to, vai atgriezīsimies, vēl lemsim. Ja redzēsim, ka Pašvaldību savienība aizstāv savus biedrus un kaut ko spēj izcīnīt, tad atgriezīsimies, bet, ja neaizstāv, tad neredzam perspektīvu.

– Kad tika prezentēta Vienotības programma, jūs izteicāties, ka tā ir gandrīz kā priekšvēlēšanu dāvana, jo ir pilna ar muļķībām. Paskaidrojiet sīkāk, ko ar to bijāt domājis?

– Jāsāk ar to, ka šī programma ir klaji populistiska. Tādu solījumu lavīnu sen nebiju dzirdējis, tas ir kaut kas Žuravļova vai Zīgerista stilā. Paskaidrošu, kāpēc. Finanšu ministriju vada Vienotības ministrs Andris Vilks. Finanšu ministrija prognozē nākamajā gadā Rīgas domei ieņēmumus vēl par 12 miljoniem latu mazākus nekā šogad. Tas ir saistīts ar to, ka turpinās samazināties iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, kas ir galvenā pašvaldību ienākumu sadaļa. Ja mēs panāksim, ka valdība kaut ko no šī samazinājuma kompensēs, tad labākajā gadījumā ienākumi nesamazināsies, bet būs tādi paši kā šajā gadā. Tajā pašā laikā Vienotības pārstāve Sarmīte Ēlerte sola divkāršot izglītības finansējumu. Tā ir atbalstāma ideja, bet viņa plāno palielināt finansējumu par 70 miljoniem latu. Pat, ja to sola palielināt pakāpeniski, piemēram, nākamgad tikai par ceturdaļu, tad tie ir 17,5 miljoni latu, kas, ja nav plānots nekāds ienākumu palielinājums, ir daudz. Viņi ierosina modificēt brīvbiļešu sistēmu pensionāriem, piedāvājot viņiem virtuālu naudu – 42 latus mēnesī. Tā ir virtuāla nauda pensionāriem, bet reāla nauda pakalpojuma sniedzējam. Nestrādājošo pensionāru brīvbiļetes izmaksā 3,5 miljonus latu. Taču 42 lati reiz 12 mēnešu reiz 80 tūkstoši nestrādājošo pensionāru ir tuvu 40 miljoniem latu. Līdzīgu virtuālo naudu viņi sola skolēniem. Pat, ja skolēniem piedāvātu tikai 20 latu mēnesī par pusdienām, tad tas tāpat sanāktu ap 10 miljoniem latu. Pieskaitot nodokļu atlaides, viņi piedāvā budžeta deficītu ap 25%. Kur ņemt naudu?

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"