Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti šodien vienprātīgi atbalstījuši Mājokļu un vides departamenta, kā arī pašu apsaimniekotāju priekšlikumus negodprātīgu namu apsaimniekotāju ierobežošanai. Komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) jau šodien tos plāno iesniegt valdībai.
Rīgas dome uzsver, ka pilsētas iedzīvotāji pastāvīgi vēršas pašvaldībā ar sūdzībām par dzīvojamo māju pārvaldnieku negodprātīgu rīcību, rīkojoties ar līdzekļiem, ko dzīvokļu īpašnieki un īrnieki tiem samaksājuši, norēķinoties par dzīvojamām mājām sniegtajiem pakalpojumiem. Tāpēc Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā ir apkopoti priekšlikumi iespējamiem problēmu risinājumiem.
Pirmkārt, dzīvojamo māju pārvaldīšana būtu jānosaka par valsts regulējamu sabiedrisko pakalpojumu. Tādējādi tiktu panākts, ka uz pārvaldīšanas pakalpojumiem attiecas visi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktie pienākumi un ierobežojumi, un maksas aprēķināšanas kārtību par šādiem pakalpojumiem noteiktu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Otrkārt, būtu jānosaka, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanu, izņemot gadījumus, kad pārvaldnieks pārvalda savu māju vai to dara biedrība, var veikt tikai fiziskas personas - sertificēti, dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā reģistrēti dzīvojamo māju pārvaldnieki. Ar normatīvo aktu jānosaka prasības pretendentiem, sertifikātu piešķiršanas un anulēšanas nosacījumi, sertificēto personu uzraudzības kārtība, kā arī jāparedz prasības obligātai sertificēto pārvaldnieku civiltiesiskās atbildības un uzņēmējdarbības risku apdrošināšanai.
Rīgas dome uzsver, ka pārvaldnieku reģistrs jāpārveido par valsts institūciju, līdzīgi kā, piemēram, Uzņēmumu reģistrs, kas apkopotu un aktualizētu informāciju par dzīvojamām mājām, to dzīvokļu īpašumiem un īpašniekiem, kopības pieņemtajiem lēmumiem, kopīpašnieku izveidotajām sabiedrībām kopīpašuma pārvaldīšanai, pilnvarotajām personām, noslēgtajiem līgumiem u.c. Savukārt pārvaldnieku sertifikātiem jānosaka derīguma termiņš, īpašumi, kurus attiecīgais pārvaldnieks pārvalda, informācija par neizpildītām saistībām u.c.
Pārvaldniekiem būtu jāuzliek pienākums līdz katra gada 1.aprīlim iesniegt pārvaldnieku reģistrā atskaiti par katras dzīvojamās mājas finansiālo stāvokli un finanšu līdzekļu izlietošanu iepriekšējā gadā - ieņēmumi, izdevumi, norēķini ar pakalpojumu sniedzējiem, uzkrājumi. Par ziņu nesniegšanu pārvaldnieku reģistram, par savu pilnvaru pārkāpšanu vai negodprātīgu rīcību pārvaldnieka sertifikāts tiktu anulēts un viņš pats tiktu izslēgts no pārvaldnieku reģistra, liedzot tiesības nodarboties ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu.
Rīgas domes speciālisti uzskata, ka pārvaldniekam jābūt personīgi atbildīgam par dzīvokļu īpašnieku saistību un lietu nodošanu, ja iedzīvotāji vēlas mainīt apsaimniekotāju. Tā kā process dzīvojamo māju dokumentācijas un saistību nodošanas izprasīšanai no iepriekšējā pārvaldnieka civilprocesuālā kārtībā šobrīd ilgst vairākus gadus, pārvaldnieka atbildība par Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma normu pārkāpšanu nosakāma Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Dzīvojamajām mājām piegādājamo pakalpojumu sniedzējiem jāpiešķir tiesības iesniegt pārvaldnieku reģistram datus par uz attiecīgo māju attiecināmajām neizpildītām saistībām, savukārt dzīvokļu īpašniekiem jānodrošina tiesības piekļūt pārvaldnieku reģistrā esošajai informācijai par savu māju, lai kontrolētu finansiālo stāvokli.
Nozares speciālajos normatīvajos aktos nosakāms - ja pārvaldnieks nodarbojas ar vairākiem komercdarbības veidiem, tad par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu kārtojama atsevišķa, no pārējās grāmatvedības uzskaites nodalīta grāmatvedības uzskaite. Tāpat nosakāms, ka naudas līdzekļi, ko pārvaldnieks, pildot pārvaldīšanas uzdevumu, saņēmis no dzīvojamās mājas īpašniekiem, uzskatāmi par trešajai personai piederošu mantu, uz kuru nedrīkst vērst piedziņu.
Tāpat būtu jāparedz, ka līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem pārvaldnieks slēdz dzīvokļu īpašnieku vārdā, būdams to pilnvarnieks. Mainoties pārvaldniekam, noslēgtajiem līgumiem jāpaliek spēkā.
Visbeidzot, Rīgas dome uzsver, ka pārvaldniekiem jāparedz kriminālatbildība par līdzekļu, kas iemaksāti norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem, novirzīšanu citiem mērķiem.
Mājokļu un vides departamenta Tiesiskā regulējuma nodaļas vadītāja Vineta Dārzniece atzina, ka, paaugstinot kvalitātes prasības un ieviešot uzraudzību šajā jomā, iespējama apsaimniekošanas pakalpojumu sadārdzināšanās, tomēr viņa piebilda: "Tie, kas skatās uz cenu, pēc tam bieži sūdzas pašvaldībā, ka ir apkrāpti. Labs pakalpojums maksā vairāk, bet visu regulē tirgus - neviens nevarēs dabūt pārvaldniecībā māju, kas negribēs maksāt neadekvāti augstu cenu."
Rīgas dome vērsīsies Saeimā ar lūgumu izvērtēt piedāvātos priekšlikumus un izdarīt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, lai novērstu negodprātīgu namu apsaimniekotāju iespējas apkrāpt iedzīvotājus.