Iedvesmas meklējumos – uz Rīgas Centrāltirgu

© F64 Photo Agency

Kā jūs iegādājaties pārtikas produktus? Var sastādīt iepirkumu sarakstu un stingri to ievērot, bet var arī ļauties brīvai improvizācijai, meklējot to, kas iekārdina un uzrunā. Rīgas Centrāltirgū der abas šīs stratēģijas.

Un tiem, kuri aizrāda, ka ēdamlietas nerunā, nav taisnība. Aizejiet uz tirgu, pastaigājiet gar stendiem, un tās jums pavēstīs, piemēram, ka ir pienācis sēņu laiks, jau dabūjamas pirmās meža mellenes un dažviet tiek piedāvāts arī tāds retums kā lācenes, ka ir nopērkami pašmāju jaunie kartupeļi, jau izaugušas ēdama lieluma zirņu pākstis un daudz ko citu. Un tūlīt jau rodas idejas gardai maltītei.

Brīvdienās, kad laika vairāk, turklāt sinoptiķi sola vēsumu un lietu, varam ilgāk pakavēties virtuvē, izmēģināt jaunas receptes vai, tieši otrādi, pagatavot kādu sen zināmu, sirdij tuvu našķi.

MELLENES

gardas ar pienu, gan smūtijos, melleņu klimpās, knēdeļos, vareņikos, pīrāgos un kūkās, der gan ievārījumam, gan kompotam, gan saldēšanai un kaltēšanai

IECIENĪTAS ir gailenes, tās nereti ēd arī tie, kuriem sēnes nav mīļākais produkts.

Gaileņu zupa: 250 g gailenīšu, 50 g sviesta, 1 sīpols, 1 litrs ūdens, 1 tējkarote miltu, 3 ēdamkarotes skābā krējuma, sāls, zaļumi, 200 g kūpinātas cūkas krūtiņas. Gailenes 40 minūšu sautē kopā ar sviestu un kapātu sīpolu. Uzlej ūdeni, pievieno sāli, vāra pusstundu. Miltus sajauc ar krējumu un rūpīgi izmaisa, maisot pievieno zupai, ļauj uzvārīties. Šķīvjos liek sagrieztu saceptu gaļu un zaļumus

ĪSTAIS VIETĒJO ZEMEŅU LAIKS

Laukā augušas pašmāju zemenes par pieņemamu cenu nopērkamas tagad.

Pica ar zemenēm un sieru: viena liela cepšanai gatava picas pamatne, 100 g kazas siera, 200 g zemeņu, sauja kressalātu, pustējkarote olīvu eļļas, pustējkarote citronu sulas, šķipsniņa sāls, šķipsniņa maltu melno piparu, 30 g rīvēta cietā siera, trīs ēdamkarotes kapātu pistāciju. Iesilda cepeškrāsni līdz 200-210 grādu temperatūrai. Picas pamatni liek uz plāts, cep aptuveni 8 minūtes, karstu pārliek ar kazas sieru. Sajauc plāni sagrieztas zemenes ar kressalātiem, olīvu eļļu, citronu sulu, sāli un pipariem, vienmērīgi pārliek picai. Uzkaisa cieto sieru un pistācijas, picu sagriež un tūlīt pasniedz

JĀĒD ZAĻUMI

Katram cilvēkam vajadzīgs savs zaļumu komplekts. Tie sekmē gremošanu, atsvaidzina, uzlabo citu produktu garšu un liek izjust patiesi vasarīgu dzīvesprieku. Der pievienot visur, kur vien iespējams

KAMĒR JAUNI

Ja cilvēks nav zaudējis saikni ar Latvijas dabas ritmiem, tad pirmie jaunie, bez dažādām steidzināšanas viltībām izaugušie kartupeļi ir kā zīmīgs pieturas punkts ceļā pretī rudenim un jaunajai ražai.

Jaunie kartupeļi ar siļķu sviestu: 1,2 kg jauno kartupeļu, 160 g sviesta, viena mazsālīta siļķe, 300 ml piena, divas ēdamkarotes sinepju, buntīte diļļu. Siļķi iztīra, atbrīvo no asakām, mērcē pienā vienu stundu, pēc tam sablenderē vai samaļ gaļasmašīnā, pievieno mīkstu sviestu, sinepes un kapātas dilles, saputo. Kartupeļus nomazgā un izvāra ar visu mizu, pasniedz karstus, virsū liekot sagatavoto siļķu sviestu

SVAIGI UN KRAUKŠĶĪGI gurķīši

Gurķu un avokado aukstā zupa: 2-3 nomizoti gurķi ar izņemtu sēklotni, 2-3 gatavi nomizoti avokado, nepilna glāze jogurta vai kefīra un sula no viena liela citrona; sāls un cukurs, kā arī zaļumi un dažas gurķu šķēlītes rotāšanai. Visus komponentus rūpīgi sablenderē, zupu atdzesē, pirms pasniegšanas izrotā

SĀTĪGĀKAI MALTĪTEI

Centrāltirgu var izraudzīties jēra gaļu.

Ragū: 1 kg vistas filejas, 1 kg kartupeļu, 2 lieli burkāni, 2 sīpoli, 4 ķiploka daiviņas, pētersīļu un rozmarīna zaļumi, 3 ēdamkarotes olīvu eļļas, sāls. Gaļu sagriež palielos gabalos, cep eļļā no katras puses 3 minūtes. Pievieno sīki sagrieztus burkānus, sīpolus, ķiplokus un rozmarīna lapiņas, maisot cep 7-10 minūtes. Pielej 0,6 l ūdens, uzvāra, pievieno sāli un lielos gabalos sagrieztus kartupeļus, atkal uzvāra, uzliek vāku un sautē uz mazas uguns 1 stundu. Pievieno kapātus pētersīļus.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.