3. un 4. decembrī pirmizrādi piedzīvos Jāņa Lūsēna un Ineses Zanderes mūzikls "Sniega karaliene” mazajiem skatītājiem un ģimenēm.
Īpaša dāvana, gaidot Ziemassvētkus sarūpēta Rīgas bērniem – 13. decembrī Rīgas Kongresu namā tiks nodrošināts bezmaksas izrādes apmeklējums trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, kā arī bērnu namu bērniem
Savukārt no 14. līdz 18. decembrim mūzikls „Sniega karaliene” viesosies Rīgas Kongresu namā, piedāvājot skatītājiem apmeklēt gan dienas, gan vakara izrādes.
Izrādei režiju veido režisore Inese Mičule, par krāšņo un tēlaino skatuves scenogrāfiju gādā scenogrāfe Ieva Kauliņa un video projekciju māksliniece Ineta Sipunova, kostīmos pasakas varoņus ietērps māksliniece Ieva Veita, kustība, dejas un akrobātiskie triki ir horeogrāfes Ingas Raudingas pārziņā. Jauniestudējumā lomas atveidos: Sniega karaliene - Kristīne Zadovska, Gerda - Ieva Sutugova, Kajs - Andris Ērglis, vecmāmiņa - Andžela Goba, Puķu burve - Ieva Akuratere, kovārnis, balodis - Zigfrīds Muktupāvels, princese, Ziemeļburve - Amber/Aija Vītoliņa/, Laupītāju meitene - Ance Krauze, Ziemeļbriedis - Uģis Roze, vārna, balodis - Baiba Neja, princis - Kārlis Freimanis. Visās izrādēs muzikālo skanējumu nodrošinās mūziķu orķestris Jāņa Lūsēna vadībā un, kā stāsta mūzikla autors – skanēs dažādi sitamie instrumenti, perkusijas, akordeons, ģitāras un taustiņistrumenti, uzburot pasakas īpaši tēlainu un ziemeļniecisku skanējumu. Jānis Lūsēns dalās pārdomās par jauniestudējumu: „...mūzikla “Sniega karaliene” pamatā ir sena hernhūtiešu dziesma “Es skaistu rozīt` zinu”. Skaņdarbs man ir personiski tuvs un īpašs, jo tā bija mana tēva mīļākā dziesma. Tāpēc vienlaikus mūzikls ir kluss veltījums un pateicība manam tēvam par skaisti pavadīto bērnību.”.
Uzrunājot skatītājus, dramaturģe Ineses Zandere pauž savu vēstījumu par jaunradīto darbu „Sniega karaliene”: „Muzikālā pasaka „Sniega karaliene” būs svētki ģimenei – Ziemsvētku brīvdienu laika izrāde, kopīgi skatāma dažādu vecumu bērniem un pieaugušajiem. Mīlestības roze, kas vada Gerdu cauri grūtībām, kurās abi bērni izaug un kļūst pieauguši, ir tieši tā „skaistā rozīte no sīkas saknītes”, par kuru dziedam Ziemsvētkos, tā, ko viņas sirdī dēstījis Dievs. Mums ir svarīgi nepazaudēt Andersena domu par to, no kurienes radās greizā spoguļa lauska, kas liek cilvēkiem pasauli redzēt izkropļotu – ļaunuma sakne ir prāts bez mīlestības. Ja šai domai pievienojam pasakas varoņu sirsnīgās jūtas, satraucošas piedzīvojumu ainas, jokus un bērnišķīgas trakulības, burvju pārvērtības, dzīvnieku un ziedu deju virknes, ziemeļniecisko sāmu joiku atbalsis, sniega un ledus zvanus, un ragainu ziemeļbriedi – šķiet, ka svētki varētu izdoties. ”