"Nacionāļu" vēlmēm Rīgas budžetā būtu nepieciešami papildu 13,8 miljoni eiro
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Rīgas domes frakcijas deputāti pašvaldības 2019.gada budžeta projektā izstrādājuši priekšlikumus, kuru īstenošanai būtu nepieciešami papildu 13,86 miljoni eiro.
Frakcijas vadītājs Nauris Puntulis norādīja, ka partija "nelolo cerības, ka kāds no deputātu priekšlikumiem budžeta sēdē tiks atbalstīts," taču priekšlikumi izstrādāti visās domes atbildības jomās kaut vai tāpēc vien, lai vērstu iedzīvotāju uzmanību uz daudzām svarīgām lietām, kuras šogad dome nefinansēs.
Visvairāk priekšlikumu - 15 - budžeta grozījumos izstrādājis deputāts Jurģis Klotiņš. Viņš rosinās piešķirt 500 000 eiro, lai izveidotu jaunu budžeta programmu "Gājēju ceļu un ietvju seguma atjaunošana Rīgas apkaimēs ārpus vēsturiskā centra", 400 000 eiro piešķirt Rīgas parku, dārzu un skvēru celiņu seguma atjaunošanai, bet vēl trīs miljonus - lai visās Rīgas ielās, kurās patlaban ir grants segums, tiktu ieklāts asfaltbetona vai bruģa segums.
Tāpat teju divus miljonus eiro Klotiņš rosinās atvēlēt stāvparku izbūvei dažādās Rīgas apkaimēs, bet 1,2 miljonus eiro - veloceliņa "Centrs-Ziepniekkalns" 1.kārtas būvniecībai.
Deputāte Ieva Holma rosinās 2,16 miljonus eiro atvēlēt iekškvartālu atjaunošanai, bet 200 000 eiro - Esplanādes parka sabrukušo gājēju celiņu atjaunošanai.
Savukārt deputāts Dainis Locis izstrādājis priekšlikumu 400 000 eiro atvēlēt Arkādijas parka estrādes drupu izpētei un parka teritorijas labiekārtošanai, bet vairāk nekā vienu miljonu eiro - pašvaldības pārziņā esošo skolu tehnisko darbinieku un pedagogu veselības apdrošināšanas polišu iegādei.
Frakcijas deputāte Baiba Broka budžeta grozījumos piedāvās 352 400 eiro atvēlēt, lai no 150 līdz 200 eiro palielinātu vienreiz izmaksājamo pabalstu jaundzimušajiem rīdziniekiem, bet 140 000 eiro piešķirt jauno uzņēmēju "Rīgas drosmes grants" atbalsta programmai.
Tikmēr Puntulis izstrādājis priekšlikumus, kas paredz 386 343 eiro atvēlēt amatiermākslas kolektīvu vadītāju atalgojuma palielināšanai, 250 000 eiro investēt Brīvības pieminekļa izgaismošanas projekta izstrādei un 1.kārtas īstenošanai, bet vēl 200 000 eiro paredzēt bērnu rotaļu laukumu remontdarbiem Zeltiņu ielā 11, Esplanādē, Kronvalda parkā un citviet.
Kopumā vērtējot pašvaldības šī gada budžeta projektu, frakcijas deputāti norādīja, ka, neraugoties uz Rīgas domes vadības apgalvojumiem par regulāru iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu, pašvaldības ieņēmumi ik gadu pieaug. Vienlaikus kopš 2009.gada ik gadu pieaugot arī budžeta deficīts. "Tas nozīmē, ka katru gadu tiek ņemti aizvien jauni kredīti, tiek tirgoti pašvaldības īpašumi un nodarīti citi zaudējumi rīdziniekiem," sacīja frakcijas deputāts Ģirts Lapiņš.
Deputāti secinājuši, ka ik gadu turpina pieaug arī pilsētas kredītsaistības. Lapiņš atzīmēja, ka saistības ievērojami palielinājusi Dienvidu tilta būvniecība, taču arī bez šī projekta aizņēmumi turpinot pieaugt. Proti, 2013.gadā pilsētas aizņēmumi bijuši 905 miljonu eiro apmērā, bet pērn - 912 miljonu apmērā. "Tas nozīmē, ka, lai gan par Dienvidu tilta būvniecību ik gadu tiek atdots kredīts vairāk nekā 53 miljonu apmērā, par aptuveni tādu pat summu mēs ņemam jaunus kredītus," sacīja Lapiņš.
Pēc viņa teiktā, sliktākais esot tas, ka aizņēmumi tiek ņemti nevis uz pilsētas attīstības rēķina, bet gan "Rīgas satiksmes" projektiem, jo 2016.gadā uzņēmuma kredītsaistības bija 226 miljoni eiro, bet pērn - jau 325 miljoni eiro.
Kā ziņots, 22.martā bez opozīcijas atbalsta Rīgas domes Finanšu un administratīvo lietu komitejas vairākums atbalstīja pilsētas 2019.gada budžeta projektu, bet 28.martā par tā apstiprināšanu lems Rīgas dome.
Kopumā plānots, ka budžeta ieņēmumi šogad sasniegs 972,64 miljonus eiro, bet izdevumi - 1,083 miljardus, tādējādi veidojot 110 miljonus eiro lielu deficītu.