Rīgas dome maksā par dzīvi pansionātos

© Pixabay

Rīgas dome ir apstiprinājusi kārtību, kādā Rīgas iedzīvotāji var saņemt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumus. Rīgā tā dēvēto pansionātu apmaksai tiek nodrošināts pašvaldības līdzfinansējums un klientu apgādnieku ienākumi netiek izvērtēti. Tas nozīmē, ka par vecāku vai radinieku uzturēšanos pansionātā bērniem vai citiem piederīgajiem nav jāpiemaksā, izņemot īpašus gadījumus.

Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors uzsver, ka Rīgā pastāvošā sistēma ir tik elastīga, ka klients var izvēlēties jebkuru pansionātu, kurā viņš vēlas dzīvot. Ja cilvēks izvēlas saņemt pašvaldības sociālās aprūpes centra pakalpojumus vai uzturēties aprūpes iestādē, ar kuru noslēgts pašvaldības iepirkuma līgums, tad par uzturēšanos pansionātā klients maksā līdz 90 procentiem no pensijas un piemaksas pie pensijas vai citiem ienākumiem. Ja klients nespēj samaksāt pilnu cenu, tad starpību samaksā pašvaldība.

Ja cilvēks izvēlas dzīvot tādā sociālās aprūpes iestādē, ar kuru Rīgas dome nav noslēgusi līgumu, tad pakalpojumu apmaksā klients līdz 90 procentiem no savas pensijas vai citiem ienākumiem, bet, ja viņš nespēj samaksāt pilnu pakalpojuma cenu, tad starpību sedz Rīgas dome, bet ne vairāk kā 400 eiro mēnesī, savukārt ģimenes tipa sociālās aprūpes centrā - ne vairāk kā 640 eiro mēnesī. Šāda tipa senioru aprūpes nams ar 14 vietām ir Babītes novadā. Tikai tad, ja uzturēšanās izmaksas ģimenes tipa pansionātā ir dārgākas nekā klienta un pašvaldības maksājums kopā, starpību sedz apgādnieks vai cita persona. «Ja cilvēkam ir vidējā vecuma pensija, tad viņš var izvēlēties jebkuru pansionātu Latvijā,» saka M. Moors.

Ministru kabineta noteikumi atļauj pašvaldībai noteikt labvēlīgāku sociālo pakalpojumu samaksas kārtību. 2017. gadā stājās spēkā grozījumi Rīgas domes saistošajos noteikumos Rīgas pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība, kas paredz, ka netiek izvērtēti klientu apgādnieku ienākumi. Ja radiniekiem vai citām personām, kas maksātu par klienta uzturēšanos pansionātā, būtu pienākums deklarēt ienākumus, tādējādi sociālajiem darbiniekiem un sociālo aprūpes centru klientu radiniekiem tiktu uzlikts pārmērīgs birokrātisks slogs, tas būtu birokrātisks slogs tuviniekam. Arī pansionātā dzīvojošais cilvēks var justies droši, ka par viņa uzturēšanos tiks samaksāts neatkarīgi no radinieku untumiem (piemēram, sākas nesaskaņas, kādu daļu kurš maksās) vai materiālajiem apstākļiem (pēkšņi zaudēts darbs, samazinās ienākumi u.tml.), vai, kas varētu būt būtiskākais aspekts, - tuvinieks izvērtē ienākumus, kas diemžēl būtu jādara regulāri - reizi trīs mēnešos.

«Mēs secinājām, ka tikai apmēram trīsdesmit procentiem tuvinieku, kas nāk izvērtēt ienākumus, ir jāveic līdzmaksājums par radinieka uzturēšanos pansionātā. Septiņdesmit procentu ir spiesti staigāt lieki. Turklāt šī procedūra jāveic reizi trīs mēnešos, tik ilgi, kamēr persona atrodas pansionātā. Sociālajiem darbiniekiem tas ir lieks papildu darba apjoms. Mēs aprēķinājām, ka ieguvumu ir maz. No tiem, kam būtu jāmaksā līdzmaksājums, tikai trešā daļa samaksā. Pārējos ir jādzenā, lai viņi maksātu. Tas rada stresu vecajam cilvēkam, kurš atrodas pansionātā, un arī sociālajiem darbiniekiem. Sociālā darba speciālists veic bezjēdzīgu darbu, cenšoties piedzīt naudu, nevis aprūpē cilvēkus. Tāpēc mēs nolēmām, ka ienākumu izvērtēšanu nevajag veikt. Tas ir pārāk liels birokrātisks slogs,» skaidro M. Moors.

KURAS PERSONAS UZŅEM SOCIĀLĀS APRŪPES CENTROS?

Pensijas vecuma personas un personas ar I un II grupas invaliditāti (ar funkcionāliem traucējumiem; izņemot personas ar smagiem garīga rakstura traucējumiem un neredzīgas personas), ja personai nevar tikt nodrošināts sociālās aprūpes pakalpojumu apjoms dzīvesvietā.

Institūcijas personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem un neredzīgām personām atrodas Labklājības ministrijas pakļautībā. Lai pieprasītu šo institūciju pakalpojumus, jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā atbilstoši personas dzīvesvietai. Lēmumu par personas ievietošanu aprūpes institūcijā pieņem Sociālās integrācijas valsts aģentūra.

Avots: Rīgas domes Labklājības departaments

Latvijā

Kāpēc Latvijā joprojām ir padomju režīmu un Krieviju slavinoši ielu nosaukumi? Šādu jautājumu uzdod Publiskās atmiņas centrs. Tā vēsturnieki uzsver, ka jau teju trīs gadus aicina pašvaldības pārdēvēt ielas, taču to izdarījušas vien dažas. Turklāt trīs Latvijas pilsētās joprojām ir Maskavas iela, un, kā noskaidroja 360TV ziņas “Ziņneši”, divās pavisam noteikti uz palikšanu.