Nesinhronā rīcība Rīgas domē sarūgtina partnerus valdībā, neietekmējot tās stabilitāti

Saeimas koalīcijas partiju pārstāvju nesaskanīgā rīcība Rīgas domes priekšsēdētāja vēlēšanās koalīcijas iekšienē neko vairāk par neizpratnes pilnu sarūgtinājumu neesot izraisījusi, un Krišjāņa Kariņa vadībai uzticētā, grūti stūrējamā piecu partiju valdība turpinās strādāt ierastajā, kaut brīžiem trauksmainajā režīmā.

Jau vēstīts, ka ar 35 balsīm no 60 pirmdien par Rīgas mēru kļuva partiju Gods kalpot Rīgai (GKR) pārstāvošais Oļegs Burovs, kuru atbalstīja gan GKR izsenā sabiedrotā Saskaņa, gan no tās un Jaunās konservatīvās partijas izslēgtie deputāti. Konkurencē O. Burovam tika likts partiju Latvijas attīstībai, kas ir daļa no Saeimas koalīcijā esošās Attīstībai/Par!, pārstāvošais Viesturs Zeps, taču viņa kandidatūru neatbalstīja visas Rīgas domes opozīcijas partijas, kuru biedri strādā arī Saeimas koalīcijā. Proti, par V. Zepu nobalsoja tikai Latvijas attīstībai un Nacionālā apvienība. Savukārt Vienotība un Jaunā konservatīvā partija, kuras ne vienreiz vien publiski uzstājušas uz Rīgas domes atlaišanas un ārkārtas vēlēšanu nepieciešamību, balsojumā vispār nepiedalījās.

Neoficiāla informācija liecina, ka Vienotības pārstāvji Saeimā un valdībā no partneriem ir saņēmuši neapmierinātus signālus, taču tie neesot pietiekami nozīmīgi, lai kaut kādā mērā apdraudētu valdības darbu. Arī tādēļ, ka par spīti Latvijas attīstībai mēģinājumiem izveidot ciešu koordināciju starp Saeimas koalīciju un Rīgas domes opozīciju veidojošajām partijām savulaik tie cietuši neveiksmi.

Attīstībai/Par! valdes loceklis un Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts neslēpj, ka viņu sarūgtinājusi Rīgas domē strādājošo koalīcijas partneru attieksme, taču valdības darbu tas neietekmēšot, jo tai jārisina nacionālā mērogā nozīmīgi jautājumi.

«Kaut arī šādai rīcībai bija indikācijas, mani sarūgtināja, ka Vienotība un konservatīvie nosliecās par labu ārkārtas vēlēšanu gaidīšanai un neko nedarīšanai. Absurdā kārtā sanācis pretējais - neko nedarot, pieauga iespēja, ka ievēlēs Burovu, un samazinājās iespēja, ka būs ārkārtas vēlēšanas. Sanāk, ka Vilnis Ķirsis [Vienotības pārstāvis Rīgas domē] un konservatīvie ļāva nostiprināties Saskaņas un GKR koalīcijai, atgūt tai spēkus. Beidzot bija iespēja uzņemties aktīvu lomu, bet ir kaut kādi spēki, kas, domājot par vēlēšanām pēc diviem gadiem, izskaitļoja, ka šādi ir labāk,» saka D. Pavļuts, piebilstot, ka ar interesi gaida, kā šādu - nekā nedarīšanas - pozīciju nākamajās vēlēšanās vērtēs vēlētājs.

Arī politologs un sabiedrisko attiecību kompānijas līdzīpašnieks Filips Rajevskis uzskata, ka notikumi Rīgas domē valdības darbu nekādi neietekmēs. Galvenokārt tāpēc, ka no V. Zepu izvirzījušajiem kolēģiem novērsušies partneri tā rīkojušies, apstākļu spiesti, kā arī situāciju izmantojuši, lai pozicionētos savu vēlētāju priekšā.

«Valdības darbu tas neskars, jo tas bija labs veids, kā skaļi pozicionēties, neskarot norises Saeimā un valdībā, no kuras lēkt ārā negribas. Īpaši tas attiecas uz konservatīvajiem, kuri ļoti vēlas būt skaļi opozicionāri, vienlaikus saglabājot tās pozīcijas, kuras sniedz dalība valdībā,» saka politologs.

F. Rajevskis uzskata, ka konservatīvie tā īsti nekad nav vēlējušies nokļūt pie varas Rīgas domē, jo rēķinās ar visu jauno partiju problēmu - fundamentāls ievēlamu kadru trūkums. Turklāt vēlēšanas prasītu finanšu resursus, kurus paplicinājušas pērnā gada Saeimas vēlēšanas.

To, ka konservatīvie negrasās pārtraukt ekspluatēt daļai sabiedrības tuvo saukli par ārkārtas Rīgas domes vēlēšanām arī pēc jaunā Rīgas mēra ievēlēšanas, apliecina partijas oficiālā mikroblogošanas vietnes internetā Twitter konta paustais pirmdien: «Lai panāktu patiesas pārmaiņas Rīgā un izbeigtu 10 gadus ilgušo pilsētas izzagšanu, @VARAM_Latvija [Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai] ir jārīkojas izlēmīgi un jālemj par Rīgas domes sastāva atlaišanu un ārkārtas vēlēšanām!» Jāatgādina, ka Attīstībai/Par! pārstāvošais VARAM ministrs Juris Pūce vairākkārt norādījis, ka neredz juridisku pamatu visas domes atlaišanai, bet pēc O. Burova ievēlēšanas likumā noteiktajā laikā domes atlaišanas iespēja sarukusi vēl vairāk.

Savukārt Vienotība - eksperta skatījumā - nav īsti ieinteresēta Rīgas domē, jo to nevēlas partijas biedri, kas nav pārliecināti, ka spētu izlabot Saskaņas pieļautās kļūdas. «Viņiem, kas vienmēr sevi pozicionējuši kā politiskās kompetences centru, būtu nepieņemami atzīt, ka nav sajēgas, kā šo pašvaldību pārvaldīt un sakārtot, tādēļ labāk bija runāt par ārkārtas vēlēšanām, par spīti politiskajai loģikai, ka Burovs noteikti tiks ievēlēts,» saka F. Rajevskis.

Savukārt Latvijas Universitātes pētnieks Ojārs Skudra procesos Rīgas domē saskata dziļākas kopsakarības. Viņaprāt, no konservatīvo Rīgas domes frakcijas izslēgto biedru atbalsts O. Burovam liecina par to, ka Jaunās konservatīvās partijas Rīgas nodaļā ir iekšējas pretrunas.

«Kas tās par pretrunām, pagaidām kā vērotājs no malas nevaru pateikt, bet šis balsojums pilnīgi noteikti to apliecina, jo šie bijušie pārstāv kaut kādu mazākumu, kas domā atšķirīgi no vairākuma. Pretējā gadījumā jāpieņem, ka no Jaunās konservatīvās partijas uz Rīgas domi kandidēja cilvēki, kurus neviens nepazīst un nezina viņu domas,» pauž O. Skudra.

Savukārt dalību Nacionālajā apvienībā apturējušās Baibas Brokas izvēli nepiedalīties balsojumā, sabojājot vēlēšanu biļetenu, viņš skaidro ar to, ka politiķe gatavojas mainīt politisko piederību.

«Broka neatbalstīja Zepu, nobalsojot ar nederīgu biļetenu. Tas vedina domāt, ka Broka gatavojas mainīt politisko orientāciju. Tas gan ir mans spekulatīvais pieņēmums, bet, ja viņa ir nopietna politiķe, tas viņas rīcībai būtu pareizākais skaidrojums,» saka eksperts.