Rīgas domes koalīcijas partneriem atšķirīgs redzējums par Zalpēteri pilsētas izpildirektora amatā

© Vladislavs Proškins/F64

Jaunveidojamās Rīgas domes koalīcijas partneriem ir atšķirīgs redzējums par pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītājas Ivetas Zalpēteres atrašanos amatā. 

Kā šodien pēc koalīcijas veidošanas sarunām teica "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (APP) kopīgā saraksta mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis, tad tiks rīkots atklāts konkurss uz izpilddirektora amatu. Taču līdz tiks izraudzīts jaunais izpilddirektors, pienākumus varētu turpināt pildīt Zalpētere.

Vaicāts, vai pastāv iespēja izpilddirektora amatu ieņemt arī kādas partijas biedram vai kādai politiski pietuvinātai personai, ja tā konkursā tiktu atzīta par labāko, Staķis atbildēja, ka tik detalizēti par to nav spriests, taču topošās koalīcijas memoranda melnrakstā paredzēts, ka atlases komisijā jābūt neatkarīgiem ekspertiem un konkursā jāievēro OECD vadlīnijas.

Savukārt "Jaunās vienotības" (JV) vēlēšanu saraksta līderis Vilnis Ķirsis pauda, ka, viņaprāt, Zalpēterei iespējami ātri jāpamet amats un viņai tas būtu jāizdara līdz ar jaunās domes darba sākumu.

Viņš gan atzina, ka šobrīd nevar piedāvāt risinājumu, kurš varētu viņas vietā pildīt pilsētas izpilddirektora pienākumus. Ķirsim nešķita pareizs arī risinājums uzticēt šos pienākumus kādam no Rīgas izpilddirekciju vadītājiem, kuri ir vai nu "Saskaņas" vai nu "Gods kalpot Rīgai" biedri.

Ķirsis atzina, ka būs jāmeklē risinājumu, jo Zalpētere jau šobrīd esot "par daudz sastrādājusi".

Kā LETA jau ziņoja, Ķirsis jau pirms vēlēšanām sacīja, ka Zalpēterei maksimāli ātri būs jāpamet pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītājas amats.

Šodien, Rīgas Rātsnamā notiek sarunas par jaunās koalīcijas veidošanu. Iniciatīvu sarunu rīkošanā uzņēmies Staķis. Pirmajās sarunās ar "Jauno vienotību", abi politiskie spēki vienojušies virzīties uz četru frakciju koalīciju, ko Staķis nodēvēja par "pārmaiņu koalīciju Rīgas domē", tajā aicinot APP, JV, Nacionālās apvienības/Latvijas Reģionu apvienības un Jaunās konservatīvās partijas deputātus.

Latvijā

Tā dēvētās nodokļu reformas ietvaros par vienu procentu punktu tika samazinātas iemaksas banku pārvaldītajos pensiju otrā līmeņa fondos. Šis viens procentu punkts tiks novirzīts valsts pārvaldītajā pirmajā pensiju līmenī. Tā kā šī pārbīde noteikta uz četriem gadiem, tad tiek lēsts, ka šajā laikā bankas nesaņems 616 miljonus eiro.

Svarīgākais