Svarīgas ziņa visiem, kuri uz Rīgu dodas ar satiksmes autobusu

© f64.lv, Kaspars Krafts

No šodienas uz eksperimenta laiku trīs papildu pieturās Rīgā varēs apstāties reģionālo maršrutu autobusi, kas kursē Pierīgā, informē Autotransporta direkcijas pārstāvji.

Papildu pieturas reģionālajiem autobusiem ir "Liepiņas" Augusta Deglava ielā, "Grīziņkalns" Pērnavas ielā un "Matīsa iela" Aleksandra Čaka ielā, un izmaiņas saistītas ar marta beigās noslēgto vienošanos ar Rīgas domi.

Izmaiņas skars noteiktus reģionālās nozīmes autobusu maršrutus Pierīgas Vidzemes pusē - visi reisi maršrutā nr. 5530 Rīga-Tec-2-Saurieši-Jauncekule-Cekule, maršrutā nr. 5836 Rīga-Saurieši-Salaspils, maršrutā nr. 6827 Rīga-Saurieši-Upeslejas, maršrutā nr. 6829 Rīga-Ropaži, maršrutā nr. 6830 Rīga-Juglas iecirknis, maršrutā nr. 6831 Rīga-Kākciems un maršrutā nr. 6835 Rīga-Upeslejas-Jauncekule.

Autotransporta direkcija un pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" līdz šī gada augusta beigām veiks analīzi, uzskaitot minētajās pieturās apkalpoto pasažieru skaitu, lai varētu vērtēt izmaiņu ietekmi uz transporta plūsmu Rīgā un pakalpojuma pieprasījumu šajās pieturvietās, lai vienotos par turpmāku minēto pieturu pastāvīgas izmantošanas iespējām reģionālās nozīmes autobusu maršrutos.

Reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumus minētajos maršrutos nodrošina SIA "Nordeka". Izmaiņas Autotransporta direkcija saskaņojusi arī ar Rīgas plānošanas reģionu.

Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā. Regulāri veicot sabiedriskā transporta finanšu analīzi un auditu, direkcija nodrošina vienotu, nepārtrauktu un pieejamu sabiedriskā transporta sistēmu visā valstī. Autotransporta direkcijas uzdevums ir īstenot virkni pasākumu kompleksu, lai Latvijas autopārvadātājiem tiktu nodrošināta likumīga iespēja veikt pārvadājumus Latvijas teritorijā un ārpus tās.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.